Izgāšanās. Likumīga bezspēcība 8
Aizvadītajā nedēļā Jūrmalā nelegālās izgāztuves teritorijā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Dega apmēram 23 tonnas galvenokārt plastmasas atkritumu. Uzņēmējs SIA “Prīma M” skaidro, ka tie nebija atkritumi, bet gan otrreizējai pārstrādei ievestas izejvielas, tāpēc atkritumu ievešanas un pārstrādes atļauja nebija nepieciešama. Valsts vides dienests (VVD) jau šāgada pavasarī konstatējis, ka atkritumi ievesti no Zviedrijas.
Ugunsgrēks apdzēsts, taču notikušais liek uzdot daudzus būtiskus jautājumus. Lai ievestu 23 tonnas atkritumu, nepieciešams nofraktēt kravas kuģi. Tik liels kuģis Lielupes jahtu ostā piestāt nevar. Plastmasas atkritumi vesti caur Rīgas brīvostu. Kā varēja izvest no muitas zonas bez deklarācijas tik lielu apjomu atkritumu? Kāpēc par šādas videi bīstamas kravas izkraušanu Rīgas brīvostas teritorijā netika informētas atbildīgās institūcijas – VVD un VARAM?
Vai Latvijā vispār tiek kontrolēti pārstrādei ievestie atkritumi? Kas par šo kravu samaksāja nodokļus? Ja ir veiktas likumos noteiktās darbības, tad kāpēc VARAM pieļāvis tādu situāciju, ka no Zviedrijas Latvijā varēja ieceļot tik liela atkritumu krava? Ja ar likumiem mums viss kārtībā, kā izteicās ministrs Kaspars Gerhards, tad varbūt jādomā, ka nelegālie atkritumi Latvijā var nonākt tāpēc, ka ar mūsu kontroles dienestiem visu var sarunāt? Par to liek domāt arī fakts, ka jau pērnā rudenī iedzīvotāji informēja VVD par nelegālo atkritumu glabātavu, bet dienests pāradresēja savu kontroles funkciju pašvaldībai. Tā esot ierasta prakse.
Ja izrādīsies, ka visas atbildīgās institūcijas ir veikušas likumā noteikto un atļauto, taču bijušas bezspēcīgas, gribētos zināt, vai un kas tiks darīts, lai tā vairs nenotiktu. Vai kāda amatpersona būs spiesta atstāt savu amatu? Jūrmalas atkritumu degšana, visticamāk, ir tikai aisberga redzamā daļa. Tas ir laika jautājums, kad Latvijā atkal degs kāda nelegālā atkritumu kaudze. Jautājums tikai – kur?
