Atlaistie un pārvilinātie. Vai tūrismu glābs vaučeri?”LA” nedēļas notikumu apskats 0
Cilvēks. Strupišs – bez politiskās aizmugures
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja amata kandidātu AT Civillietu departamenta priekšsēdētāju Aigaru Strupišu, kuru AT plēnums virza apstiprināšanai Saeimā, daudzi deputāti nepazīstot. Vismaz tā apgalvoja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs. Kandidātam būšot ar sevi jāiepazīstina, viesojoties visās parlamenta frakcijās.
Cerams, ka Strupišs turēs tikpat stingru mugurkaulu kā līdz šim un neklanīsies partijām tikai tādēļ vien, lai tiktu ievēlēts.
Viņa līdzšinējās runas tiesnešu auditorijās ir apliecinājušas, ka nākamais AT priekšsēdētājs vēlas tiesas atbrīvot no pabērna lomas, kuru tai piešķīrusi izpildvara un likumdevējvara, raugoties uz tiesu kā uz ierēdniecību, kura ir neatkarīga, tomēr kaut kādā mērā pakļauta Tieslietu ministrijai.
Strupišs nav baidījies kritizēt savus kolēģus zemākās instances tiesās par atsevišķām ļoti ieilgušām lietām, norādot, ka vainojama arī “tiesnešu neizlēmība un kaut kādā savā ziņā arī mīkstčaulība, pakļaujoties nelabticīgiem lietas dalībniekiem”. Tieši tiesnešu kvalifikācijas celšana, ne tikai balstoties teorijā, bet iekļaujot arvien vairāk praktisko nodarbību, viņaprāt, esot viens no svarīgākajiem uzdevumiem.
Pēc gada AT varētu būt ļoti daudz lietu, kas saistītas ar atlaišanām, pabalstiem, parādiem, līgumsodiem utt. Laikus tam sagatavoties esot viena no Strupiša prioritātēm. Jau tagad tiekot pētīta starptautiskā pieredze un dažādi avoti.
Darījums. Atlaistie un pārvilinātie?
Pandēmijas aizsegā, iespējams, tiek plānota aktieru maiņa Latvijas repertuāra teātros – Dailes teātris atlaiž mazāk nodarbinātos aktierus un aicina darbā spilgtus valmieriešus.
Šobrīd zināms, ka darba attiecības tikšot pārtrauktas ar četriem no četrdesmit Dailes teātra aktieriem.
Pieņemot lēmumu par aktieru atbrīvošanu, teātra vadība esot izvērtējusi aktieru noslodzi pēdējās trīs sezonās un plānoto noslodzi nākamajā pusgadā.
“LA” noskaidroja, ka mutiska vienošanās par atbrīvošanu panākta ar aktieri Mārtiņu Poču, plašāku komentāru atsakās sniegt Sarmīte Rubule, norādot: “Šobrīd esmu darba tiesiskās attiecībās, rīkojumu neesmu saņēmusi un vienošanos neesmu parakstījusi.”
Teātra vadības e-pastu ar aicinājumu vienoties par darba attiecību pārtraukšanu saņēmis arī aktieris Kaspars Zāle. Šobrīd, būdams atvaļinājumā, aktieris lēmis ar advokāta palīdzību cīnīties par savām tiesībām.
“Šis nav loģiski – līgums ar teātri bija vēl uz gadu, bija ieplānota jauna izrāde “Trīs draugi” pie Regnāra Vaivara, ar mani gribēja strādāt režisors Boriss Frumins,” sašutis ir aktieris. Ar ceturto aktrisi, neoficiāli izskanējis – Aiju Dzērvi, sazināties neizdevās.
Paliek jautājums, vai šī ir krīzes laika štatu samazināšana vai tomēr jaunās teātra vadības iniciēta aktieru rokāde.
Kļuvis zināms, ka divas no brīvajām vietām, iespējams, tukšas nepaliks, jo piedāvājumu strādāt Dailes teātrī saņēmuši divi skatītāju mīlēti Valmieras teātra aktieri – dzīvesbiedri Imants Strads un Elīna Vāne.
“Krīze ir ieviesusi korekcijas visā, un šobrīd nevar zināt, kā vispār izvērtīsies teātru darbība, tāpēc vēl domājam par šo lietu – skatīsimies uz priekšu. Katrā ziņā piedāvājums ir vilinošs un Viesturs Kairišs, kurš izteica piedāvājumu, ir aizraujošs režisors, esam sadarbojušies arī Valmieras teātrī. Ja pieņemtu lēmumu strādāt Rīgā, tad iemesls nebūtu galvaspilsētas vilinājums vai atlīdzība, bet iespēja strādāt ar režisoriem, kurus Valmierā, iespējams, neuzaicinātu,” atzina I. Strads.
Situāciju skaidroja arī V. Kairšs: “Mums ir svarīgi, kurus cilvēkus stratēģiski gribam piesaistīt, lai Daile būtu konkurētspējīgs teātris. Vienkārši sakot, audzējam muskuļus.”
Pārsteigums. Izmukusī mednieku maltīte
Pirms nedēļas dabas fotogrāfs Jānis Avotiņš ceļa Madona–Ērgļi posmā ap Boķiem Gaiziņkalna pakājē fotoattēlā noķēra krāšņus fazānu gaiļus cīnāmies, ka spalvas vien put. Šie putni nākot no Latvijas “degvīna un balzama” karaļa Jurija Šeflera muižas, kas atrodas Gaiziņkalna pakājē, – tā ir tā Gunāra Ķirsona kādreiz uzbūvētā atpūtas bāze.
Tie, visticamāk, no saimniecības izmukuši, jo dabā tiem ir mazas izredzes izdzīvot.
Fazānus mēģinājuši introducēt arī Latvijā, bet līdz šim tas nebija izdevies, un uzskatīja, ka tie nespēj pārdzīvot bargās ziemas, lai gan šie putni savvaļā labi jūtas arī Somijā. Visdrīzāk gan pie vainas būs Latvijas mazie plēsēji – lapsas un jenotsuņi.
Pasaulē, it īpaši Lielbritānijā, fazānu cāļus katru gadu izlaiž savvaļā, lai rudenī medītu. Tā kā Latvijā, visticamāk, fazānu cāļi neizdzīvotu arī ar visu piebarošanu, atliek vien medīt pieaugušus.
Fazānu šaušanu Šeflers organizējot, šāvējiem nostājoties pie sprostiem, no kuriem putnus pa vienam izsviežot apkalpojošais personāls. Iespējams, ka redzētie ir tie, kuriem nav trāpīts. Medības no lopkautuves atšķiras ar to, ka daļai dzīvnieku vienmēr ir iespējams aizmukt, kas tātad ir pierādījies šajā gadījumā. Fazāni noteikti netiek izmantoti, lai trenētos šaut, tam paredzētas šautuves un speciāli darvas lidojošie mērķi, un šis process ir daudz vienkāršāks, kā arī lētāks. Kā nekā šķīvīši, uz kuriem šauj šautuvē, nav jābaro!
Noslēpums. Tvitera kļūda
Par to, ka bloķēts Nacionālās apvienības oficiālais tvitera konts, paziņoja Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks. Viņš ir viens no aktīvākajiem šīs partijas pārstāvjiem interneta sociālajos tīklos – daudz raksta un strīdas ar citu ideoloģisko uzskatu paudējiem – un nav slēpis, ka daļēji aprūpē arī oficiālo partijas kontu @VL_TBLNNK.
Pirmdien, 20. aprīlī, Iesalnieks tajā pašā tviterī ierakstīja: “Tas bija tikai laika jautājums, kad tvitera piekoptā prakse slēgt konservatīvos profilus atnāks arī līdz Latvijai. Ceru, ka labvēļi, kuri acīmredzot saorganizēja @VL_TBLNNK slēgšanu, masveidā sūtot sūdzības par “pārkāpumiem”, tagad jūtas daudz ērtāk…”
Tik tiešām, daži kreisi noskaņoti tviteraktīvisti iepriekš bija mēģinājuši rakstīt sūdzības, un netrūka arī tādu, kas pauda prieku par konta bloķēšanu, lai arī citi steidza aizrādīt, ka, par spīti uzskatu atšķirībai, šis solis atgādina cenzūru un tas ir ļoti slikts signāls.
Notikušais radīja jautājumu, pēc kādiem kritērijiem tad vadās tvitera administrācija, pieņemot lēmumu par kāda konta slēgšanu.
Noteikumi ir diezgan vispārīgi, tie brīdina atturēties no vardarbības, ekstrēmisma, naida runas, seksuālas uzmākšanās un bērnu izmantošanas, pašnāvību propagandēšanas, nelegālu preču reklamēšanas un izplatīšanas. Patiesībā tas pats tiek ierobežots visās interneta platformās.
NA kā Latvijas valdošās koalīcijas partijai kaut ko tādu grūti piesiet – tās kontā pārsvarā atrodama informācija par partijas aktivitātēm, saites uz politiķu intervijām vai vidokļrakstiem un tamlīdzīgi. Kamēr partijas atbalstītāji un pretinieki internetā turpināja izteikt pārmetumus viens otram, 23. aprīlī parādījās ziņa, ka konta darbība atjaunota. “”Twitter” administrācija atvainojās par kļūdu un atzina, ka mūsu profila darbībā nebija pārkāpts neviens no tīkla lietošanas noteikumiem,” teikts partijas ierakstā.
Kas bijis iemesls šai kļūdai, netiek atklāts.
Neskaidrība. Vai tūrismu glābs vaučeri?
Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu, ka tūrisma operatoriem jāļauj izsniegt klientiem vaučerus par neizpildītu un atceltu ceļojumu, nevis uzreiz atmaksāt naudu. Šis jautājums tiks apspriests arī ES tūrisma ministru sanāksmē. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits spriež, ka vaučeru sistēmu vajadzētu ieviest arī aviopārvadājumu jomā.
Pašreiz spēkā esošā ES komplekso pakalpojumu direktīva uzliek par pienākumu tūrisma operatoriem atmaksāt naudu par nenotikušu ceļojumu 14 dienu laikā, kas šobrīd nav iespējams pilnīga apgrozījuma krituma dēļ, ko izraisījusi nepārvarama vara.
“Tas ir pareizs lēmums, tikai krietni novēlots, un pašlaik nostāda tūroperatorus nevienlīdzīgā situācijā. Mēs esam saviem klientiem jau atdevuši vairāk nekā miljonu eiro un lielas naudas summas ir iesaldētas par naktsmītnēm, aviobiļetēm un citiem pakalpojumiem,” stāsta “Impro” vadītājs Vilnis Klinovičs.
“Esmu gandarīta, ka EM un valdība ir uzklausījusi mūsu priekšlikumu par vaučeru sistēmas ieviešanu, kas jau veiksmīgi darbojas vairākās Eiropas valstīs,” pauž Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) ģenerālsekretāre Irēna Riekstiņa.
Vaučers būtu kā alternatīva naudas izmaksai, jo ceļotājiem tomēr jāatstāj iespēja saņemt savu naudu atpakaļ, bet ne tik īsā termiņā kā līdz šim.
Šobrīd galvenais uzdevums – atrisināt vaučeru finansiālo nodrošinājumu, proti, ja tomēr iestātos tūroperatora maksātnespēja, lai ceļotāji vaučera garantētajā laikā varētu saņemt savu naudu atpakaļ arī tad, ja nevēlētos izmantot vaučeru.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Māris Antonevičs, Zigmunds Bekmanis, Aija Kaukule, Linda Dombrovska
