Mācītājs atspārdītājs, izmaiņas lidostā “Rīga” un jauna sirds. “LA” nedēļas apskats 1
Cilvēks. Aizgājināta ZZS ieliktene
Veselība vienmēr ir bijis labs pamatojums amatpersonu atbrīvošanas gadījumos. Kad ministrs vēlas atbrīvot valsts kapitālsabiedrības vadītāju un atbrīvojamais nepiekrīt, tad pēdējais pēkšņi ilgstoši “saslimst”.
Kad abpusēji vienojas, tad “grūtajā darbā sabendētā veselība” ir pietiekami labs publisks iegansts aiziešanai no amata.
Tā arī pagājušajā nedēļā bija ar Ilonas Līces atbrīvošanu no valdes priekšsēdētājas amata VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, kurā viņa pabija trīs gadus.
“Šobrīd ir noslēdzies pirmais krīzes pārvarēšanas posms un ir paveikts viss nepieciešamais uzņēmuma “ieziemošanai” un nākotnes attīstības nodrošināšanai. Tas ir prasījis lielus emocionālos un fiziskos resursus no visiem lidostas darbiniekiem, arī no manis. Tādēļ, apzinoties izaicinājumus, kas sagaida uzņēmumu nākotnē, esmu pieņēmusi lēmumu un ar 15. aprīli veselības iemeslu dēļ nolieku valdes priekšsēdētājas pilnvaras,” viņa paziņoja.
Tomēr ne jau Līces darbība ārkārtas situācijas apstākļos, kad uzņēmums ir tikpat kā apturēts, ir iemesls vadītāja maiņai. Labi informēti avoti “LA” vēsta, ka jau vismaz mēnesi Līce tikusi mudināta rakstīt atlūgumu.
Par iemesliem satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) klusē. Atliek tikai minēt, vai tas bija tādēļ, ka rudenī, prasot lielāku atalgojumu, “slimības streikā” devās desmitiem lidostas drošības darbinieku, radot milzīgas rindas pasažieru drošības pārbaudēs.
Darbinieki joprojām nesaprot, kā uzņēmumā ar 10 miljonu peļņu vadītāja to nevarēja laikus atrisināt. Arī taksometru skandāli meta ēnu uz lidostas tēlu. Bet varbūt iemesls ir ministra nepatika pret partiju ielikteņiem, ko viņš arī iepriekš nav slēpis.
Līce lidostā strādājusi kopš 2011. gada, kad ZZS ministra Ulda Auguļa laikā tika iecelta par uzņēmuma valdes locekli.
Bet pirms tam strādājusi gan ZZS birojā, bijusi ZZS vēlēšanu kampaņas koordinatore, kā draudzene kļuva par toreizējās Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres preses sekretāri, vēlāk – par premjera Induļa Emša preses padomnieci, iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona biroja vadītāju, līdz 2010. gadā kandidējusi 10. Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta.
Līču ģimenes turības pamats nav izskaitļojams ar oficiālajā karjerā gūtajiem ienākumiem. Vairākkārt izlīdušas aizdomas, ka Līču pāris bijuši Krievijas oligarha Borisa Berezovska menedžeri Latvijā.
Bet Ilonas Līces aiziešana no šī amata nenozīmē viņas nozušanu no publiskās skatuves vispār – kad ZZS pēc politiskā bumeranga principa atgriezīsies pie varas, tad, iespējams, dzirdēsim arī par Ilonu Līci.
Satraukums. “Saplīst” iespēja pārskaitīt naudu
Baltijas digitālās autentifikācijas sistēmā “Smart-ID” apstiprināto darījumu skaits kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas audzis trīs reizes, sasniedzot 60 miljonus.
Risinājumu izmanto gandrīz miljons Latvijas iedzīvotāju. Bet ko dod visi rādītāji, ja vienā jaukā dienā risinājums pārstāj darboties? Pagājušajā trešdienā tieši tā arī notika, faktiski lielākajai iedzīvotāju daļai stundām ilgi liedzot veikt dažādus maksājumus un pārskaitījumus.
Pilnā apmērā “Smart-ID” atsāka darboties tikai vienpadsmitos vakarā. Uzņēmuma “SK ID Solutions”, kas pārvalda “Smart-ID” risinājumu, pārstāve Sanita Meijere norādīja, ka radušās problēmas ar datubāzi, kas attiecīgi traucēja pakalpojuma izmantošanu. Kas radīja problēmas, nevarot atklāt konfidencialitātes un drošības dēļ.
“Kā lai tagad samaksā nodokļus?” daži smēja sociālajos tīklos. Nemaz tik smieklīgi tas nav, drīzāk satraucoši. Kārtējo reizi pierādās, ka ir kļūdaini likt visu uz vienas kārts pat tad, ja produkts ir tiešām ērts un ātrs. Varbūt bija pārsteidzīgi likvidēt iepriekšējos autentificēšanās rīkus.
Banku attālināto pieejamību tas tikai vairotu, ja mājās drošā vietā glabātos arī daudzu apsmietais “pagātnes rīks” – kodu kalkulators. Un kā lai šobrīd neatgādina banku skandēto, ka risinājums ir gudrs, pavisam drošs un nevienam nebūtu jāuztraucas par tā pieejamību? Uz to naivi cerēt, ja pat miljardu vērto tehnoloģiju milžu serveri nereti “saplīst”.
Izgāšanās. Mācītājs atspārdītājs
“Es dažkārt ļaunas domas domāju par to meiteni. Ekrāna priekšā nedrīkst tādas lietas teikt, bet es labprāt pateiktu… Dažkārt runāju ar jauniešiem par šo tēmu un [..] es viņiem saku: “Ja satiekat to meiteni, nospārdiet viņu!”,” tā interneta formāta raidījumā “Tuvāk sev ar Annu Rozīti” izteicies mācītājs Aleksis Daume.
Viņš vairāk nekā stundu garajā intervijā runā par dažādām tēmām, viena no tām bija par vides aktīvisti, zviedru meiteni Grētu Tūnbergu, kurai arī veltīti iepriekš minētie vārdi.
Aicinājums atspārdīt meiteni lielā daļā sabiedrības raisījis sašutumu – īpaši tāpēc, ka runātājs ir garīdznieks, arī LTV raidījuma “Saknes debesīs” vadītājs.
Producentu apvienība “HansaMedia” un LTV uzreiz gan paziņoja, ka, “ņemot vērā Alekša Daumes neētiskos un nepieņemamos izteikumus”, viņu atstādina no LTV raidījuma “Saknes debesīs” vadīšanas. Viņa vietā stāšoties publicists un filozofs Ilmārs Latkovskis.
Pats A. Daume savā feisbuka kontā pēc tam atvainojās Latvijas sabiedrībai un raksta, ka ļoti nožēlojot notikušo: “Es nebiju domājis kurināt naidu vai kādu aizskart. Šis negadījums raisa dziļas pārdomas manī un apņemšanos uzlabot valodas un domas kultūru.”
A. Daumes aizstāvji izsaka viedokli, ka teiktais neesot bijis jāuztver burtiski, taču citi iebilst – vai aicinājums uz cilvēka “garīgu nospārdīšanu” arī būtu pieņemams, it īpaši no kristīga cilvēka, mācītāja puses?
Prieks. Tiek pie jaunas sirds
Starp ziņām par koronavīrusa izplatību un veikto testu daudzumu retu reizi parādās arī kāds nozīmīgs notikums, kas uz mirkli pabīda malā kārtējos stāstus par Covid-19 slimniekiem.
Taču tieši to var teikt par 13. aprīlī veikto sirds transplantāciju sešdesmitgadīgai sievietei P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.
Viņai paveicās, jo rindā uz sirds pārstādīšanas operāciju gaida vēl vienpadsmit cilvēki, kuriem nepieciešams donors. Vienā no Rīgas slimnīcām Otrajās Lieldienās nomira jauns vīrietis, un viņa ģimene atļāva izglābt trīs citus cilvēkus, kuriem tika transplantēta nelaiķa sirds un nieres.
Turklāt tā bija pirmā sirds transplantācija šogad. Aizvadītajā gadā nebija nevienas, bet 2018. gadā dzīvi ar jaunu sirdi sāka trīs cilvēki.
Sieviete, kuras krūtīs tagad pukst jauna sirds, sirgusi ar koronāro sirds kaiti un vairāk nekā gadu gaidījusi savam organismam piemērotu donoru.
Divas reizes bijusi izsaukta uz slimnīcu, bet objektīvu apstākļu dēļ operācija nav notikusi un viņa bēdīga braukusi mājās.
Visi nopelni par šo pozitīvo vēsti pienākas pieminētās pacientes sirds transplantācijas vadošajam kardioķirurgam Uldim Strazdiņam, kurš ir arī virsārsts akūtajā sirds ķirurģijā, un viņa kolēģiem ķirurgiem Intam Putniņam, Ludmilai Žarovai un rezidentam Gvido Bergam, kā arī pārējai mediķu komandai, kopskaitā piecpadsmit ārstiem un medicīnas māsām, kas palīdzēja veikt šo sarežģīto operāciju.
Dakteris Strazdiņš pastāstīja, ka paciente patlaban atrodoties intensīvās terapijas nodaļā un, cerams, drīzumā viņu varēs pārvest uz parasto palātu.
Pasaules dati rādot, ka tādā valstī kā Latvija, kur iedzīvotāju skaits tuvojas diviem miljoniem, rindā uz sirds transplantāciju vajadzētu būt no divdesmit līdz četrdesmit cilvēkiem.
“Iespējams, ka kardiologi tomēr līdz galam neizvērtē, vai pacienta dzīvi pagarinātu sirds pārstādīšana, un cilvēks nomirst, nenonākot uz operācijas galda,” secina kardioķirurgs Strazdiņš, kurš ar tikpat lielu nepacietību kā vienpadsmit potenciālie pacienti gaida nākamo sirds transplantāciju.
Aizdomas. Ķeras klāt futbola shēmām
Kamēr stadionu un sporta haļļu ieejas durvis aizslēgtas, arī funkcionāru kabinetos rosība pieklususi. Tomēr Latvijas Futbola federācijā (LFF) temperatūras stabiņš konstanti turas tālu virs 36,6.
Vispirms Valsts ieņēmumu dienests (VID) tai atņēma sabiedriskā labuma organizācijas statusu, sekoja traģikomiska pieteikšanās valdes vēlēšanām, kā dēļ uz deviņām vietām vismaz pagaidām ir septiņi kandidāti, bet tad VID ierosināja kriminālprocesu un veica kratīšanu LFF telpās.
Aizdomās turamās ir četras juridiskas personas – LFF un tās dibinātie uzņēmumi “Latvijas futbola aģentūra”, mācību un treniņu centrs “Staicele” un “Futbola aģentūra”.
Izmeklēšana aptver laika posmu kopš 2011. gada. Par to, ka futbola miljonu dalīšana Latvijā jau ilgstoši notiek necaurspīdīgi un, maigi sakot, dīvaini, runāts ilgi.
Iepriekšējais LFF prezidents Kaspars Gorkšs pats iniciēja vēršanos tiesībsargājošās iestādēs, lai tiktu šķetināti savādie līgumi un naudas kustība. Viņam gan biedri ātri parādīja “sarkano kartīti”.
Taču Gorkša parakstītie iesniegumi, visticamākais, rosinājuši turpmāko notikumu ķēdi un šī kriminālprocesa sākšanu. Pirms tam 22 gadus futbola dzīvi kūrēja Guntis Indriksons, kurš rudenī veicināja Sanda Ģirģena kandidēšanu uz LFF prezidenta posteni.
Iespējams, ir meklējama saistība starp pagātnes lietām un viņa motivāciju redzēt organizācijas vadībā no sporta tālu esošu, toties ietekmīgu amatu ieņemošu politiķi.
Sagatavojuši: Ivars Bušmanis, Raivis Šveicars, Māra Libeka, Ilmārs Stūriška
