Ārsts, kuram pilnībā var uzticēties. Sapnis par Eirovīziju izčākstējis. “LA” nedēļas apskats 0
Cilvēks. Ārsts, kuram pilnībā var uzticēties
Uga Dumpis ir ārsts un arī medicīnas zinātņu doktors, kuram šajā laikā, kad mēs cenšamies sevi pasargāt no Covid-19, var droši uzticēties, jo viņš pēta un analizē visu svaigāko informāciju par ļauno koronavīrusu, nerunā muļķības un sniedz padomus, kā mums ar to cīnīties. Respektabli mediķi viņu raksturo kā cilvēku ar ģeniālu prātu un unikālu domāšanu, kā erudītāko infektologu un epidemiologu valstī, kurš zinātniskā darba pieredzi guvis Karolinskas institūtā Zviedrijā, Tropiskās medicīnas zinātniskajā institūtā Gambijā, bet medicīnas zinātņu doktora disertāciju izstrādājis Oksfordas universitātē.
U. Dumpis, kurš patlaban ir arī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā izveidojis Infekciju uzraudzības dienestu, kas viņa vadībā nozīmīgi ierobežojis un mazinājis nozokomiālo – slimnīcā iegūto – infekciju izplatību.
Dakteri U. Dumpi tagad pazīst tāpat kā slavenus aktierus un mūziķus, jo viņa viedoklis par koronavīrusu gandrīz katru dienu ir izlasāms, klausāms vai skatāms kādā masu medijā.
Ja kādam vēl kaut kas nav skaidrs, var izlasīt arī viņa tviterkontu, kur katru dienu ir īsa, kompakta analīze par lielākajām neskaidrībām, kas apvij koronavīrusu. Viņš uzskata – jo vairāk informācijas tiks slēpts, jo lielāku paniku tas radīs sabiedrībā. Tāpēc dakteris Dumpis nebaidās paust, ka “epidēmija ir neizbēgama, bet mēs cenšamies bremzēt un novērst cilvēku vienlaikus saslimšanu. Situācijas eskalācijas gadījumā galvenais būs aizsargāt un pat izolēt gados vecus cilvēkus un hroniski slimos. Izaicinājums to izdarīt būs lielajās pilsētās.”
Galvenais infektologs ir ļoti paškritisks pret sevi, jo uzskata, ka šajā bezgala saspringtajā laikā nespējot tikt galā ar visu, ikdienas spriedze liekot sagurt, īpaši no daudzajiem telefona zvaniem. Tāpēc lai neapvainojoties, ja uz kādu vairs nav spēka atbildēt. Dumpis no sirds apbrīno epidemiologu Juriju Perevoščikovu, kuru, viņaprāt, nekas nespējot satricināt.
Sabiedrība jau agrāk ir novērtējusi Ugu Dumpi kā augstas raudzes speciālistu, jo viņš ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un bijis arī “Gada cilvēks medicīnā”.
Darījums. Maksās par nestrādāšanu
Valdība ārkārtas sēdē pieņēmusi vairākus lēmumus, kuru mērķis mobilizēt divus miljardus eiro krīzes ekonomisko seku pārvarēšanai. Vēl nekad Latvijas vēsturē nav ticis apsolīts tik liels atbalsts uzņēmumiem kā tagad Covid-19 seku novēršanai.
Dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem pirmo atbalstu plāno izmaksāt jau šonedēļ. Pirmais maksājums paredzēts līdz 70 miljonu eiro apmērā, bet kopumā programmai atvēlēti 200 miljoni. Finanšu ministrs Jānis Reirs un VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme gan piebilduši, ka atbalstu varēs saņemt uzņēmumi, kuri līdz šim godprātīgi maksājuši nodokļus un nav parādā valstij. Par pārējiem lai rūpējas Labklājības ministrija.
Otrs palīdzības virziens – “nodokļu brīvdienas” līdz trim gadiem un “Altum” garantiju un kreditēšanas programmas atjaunošanai, kam iezīmēti 700 miljoni eiro.
Līdz šim lielākā glābšanas akcija atjaunotās Latvijas vēsturē bija “Parex” bankas glābšana pirms desmit gadiem – toreiz “Parex” bankā tika ieguldīti 1,7 miljardi eiro. Faktiski ar jauniem parādiem tika nomaksāts par iepriekšējiem un vēl joprojām maksājam par to laiku aizņemšanos. Toreiz no starptautiskajiem aizdevējiem reāli tika paņemti 4,5 miljardi eiro. Ko tas nozīmē, katrs uz savas ādas (lasi: algas, pensijas) izjuta.
Nebūs citādi ar šiem diviem miljardiem. Arī budžeta deficīts virs 10%. Atšķirības ir divas. Šoreiz atbalsts tiks sniegts uzņēmumiem un pašiem darbiniekiem, ne bankām. Un atšķirībā no iepriekšējās krīzes, kad tika noraidīta Starptautiskā Valūtas fonda uzspiestā lata devalvācija, šoreiz Eiropas Centrālās bankas gatavība uzpirkt valstu obligācijas par 750 miljardiem eiro nozīmē naudas piedrukāšanu, kas neizbēgami samazinās eiro vērtību. Sekas būs līdzīgas. Pat ja alga nesamazināsies, par to varēs nopirkt mazāk.
Bet pagaidām premjers Krišjānis Kariņš, finanšu ministrs Jānis Reirs, veselības ministre Ilze Viņķele izskatās kā labdari uz iepriekšējās krīzes menedžeru Ivara Godmaņa, Ata Slaktera un pat Valda Dombrovska fona. Redzēsim, vai tad, kad vienreizējā finanšu iešprice būs notērēta un iestāsies ilgtermiņa sekas, tauta (tā pati, kas no vīrusa nemaz tik ļoti necenšas pasargāties) savus varoņus nesamīdīs.
Kauns. Saudzējiet mediķus!
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pārstāvji pagājšnedēļ vērsās pie sabiedrības, aicinot būt atbildīgākiem. Izrādījās, ka slimnīcas darbinieki saskārušies ar vairākiem gadījumiem, kad vecāki apzināti maldinājuši medicīnas personālu, neatklājot, ka pēdējo 14 dienu laikā bijuši koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 skartajās valstīs. Taču tā tiek nopietni apdraudēta gan pārējo pacientu un medicīnas personāla drošība, gan visa veselības aprūpes sistēma kopumā.
Komentāros sociālajos tīklos izskan pārmetumi, ka joprojām ir ļaudis, kas jebkurā situācijā domā tikai par sevi.
Dusmīgākie raksta, ka šādus pārkāpējus vajadzētu likt cietumā vai, piemēram, visus atbraucējus no ārzemēm aprīkot ar īpašām atpazīšanas aprocēm. Līdz tam gan negribētos nonākt, tomēr kauns un negods tiem cilvēkiem, kas neapzinās tieši mediķu lielo lomu šajā situācijā. “Ārstu un māsu skaits nav neierobežots,” raksta slimnīcas pārstāvji, atgādinot, ka medicīnas darbiniekiem būtu jādodas piespiedu karantīnā, ja viņi saskartos ar apmeklētājiem, kuri neatrodas obligātajā pašizolācijā.
Vilšanās. Sapnis par Eirovīziju izčākstējis
Globālā Covid-19 pandēmija ieviesusi milzu pārmaiņas arī pasaules izklaides industrijā – pirmoreiz Eirovīzijas dziesmu konkursa 65 gadu vēsturē atcelts tā fināls, kam šogad no 12. līdz 16. maijam bija jānotiek Roterdamā Nīderlandē.
Iespēju, ka konkurss varētu notikt interneta balsojumā, noraida gan šova rīkotāji, gan daudzi mākslinieki. “Eirovīzijas dziesmu konkursa DNS paredz savest kopā delegācijas, māksliniekus un fanus, piedāvājot gan vienlīdzīgu platformu sacensībai, gan iespēju mirdzēt uz vienas skatuves,” pausts oficiālajā konkursa mājas lapā.
Šokēta par lēmumu un neziņā par Latvijas izvirzītās dziesmas “Still Breathing” turpmāko likteni ir tās izpildītāja dziedātāja Samanta Tīna, kura iespēju pārstāvēt Latviju izcīnīja 2020. gada “Supernovas” atlasē.
“Esmu sarūgtināta, un man ir šausmīgi sāpīgi. Man kā dziedātājai iespēja nokļūt uz Eirovīzijas lielās skatuves bija viens no lielākajiem sapņiem, kas nu izčākstējis,” LA pastāstīja Samanta Tīna. “Nesaprotu šo lēmumu, jo tagad ir izmesti vējā gan enerģija un laiks, ko daudzu mēnešu garumā ieguldījām gan es, gan Latvijas Televīzija. Ieguldītie līdzekļi mērāmi ne jau simtos, bet tūkstošos.”
Nav noslēpums, ka vairāki bukmeikeri paredzēja Samantai pēdējo vietu, taču dziedātāja apgalvo, ka saņemtā fanu un profesionāļu atzinība visā pasaulē liecinot par pretējo un kauns “latvieši atkal nevar” Roterdamā nebūtu jāpiedzīvo. “Dažādos topos, ko veido konkursa fani, zemākā vieta, ko man devuši, ir desmitā,” apgalvo dziedātāja.
“Ja tiks rīkota jauna atlase 2021. gadam, es tajā nepiedalīšos,” lēmusi Latvijas pārstāve. “Pagaidām nav zināms, kā izlems Eiropas Raidorganizāciju apvienība un mūsu LTV par 2021. gadu. Ir iespējami vairāki scenāriji. Var notikt jauna atlase – būs jauns uzvarētājs un jauna dziesma. Iespējams arī, ka deleģēs mani ar to pašu dziesmu. Tāpat pastāv iespēja sūtīt mani, bet ar jaunu dziesmu. Manuprāt, šajā “force majore” situācijā būtu tikai taisnīgi pret visiem 2020. gada dalībniekiem, ka brauktu šā gada valstu pārstāvji ar tām pašām dziesmām,” pauž dziedātāja.
Tikmēr Eirovīzijas projekta producente Zita Kaminska atzīst, ka pašlaik tiek gaidīts EBU lēmums, reizē norādot, ka, nerīkojot jaunu lokālo “Supernovas” atlasi, skatītāji un LTV zaudētu vienu no populārākajiem televīzijas šoviem.
Pārsteigums. Pašizolācijā Rīgā Mikijs Rurks
Ārkārtas stāvokļa dēļ Latvijā iestrēdzis Holivudas filmu zvaigzne Mikijs Rurks, kurš nu šeit, spriežot pēc visa, pavadīs neaizmirstamas “9½ nedēļas” (pateicoties filmai ar šādu nosaukumu, viņš savulaik kļuva slavens visā pasaulē). Šobrīd aktieris atrodas pašizolācijā, lai gan ar tās ievērošanu viņam ejot visai grūti. Ierakstos savā “Instagram” kontā Rurks norādījis, ka ir Latvijā: “Saposies, bet nav kur aiziet. Sūtu visiem savu svētību.”
Cik ilgu laiku aktieris būs Latvijā, pagaidām nav zināms, jo aktīvi tiek meklētas iespējas nogādāt Rurku atpakaļ ASV.
Rurks Latvijā ieradies, pirms vēl tika izziņots ārkārtas stāvoklis, lai filmētos šausmu trillerī “Warhunt” par Otro pasaules karu, žurnālistiem atklāja filmas līdzproducenti “Forma Pro Films”. Filmas darbība notiek 1945. gadā, un tajā ASV karavīriem Vācijas melnajā mežā uzbrūk raganas.
Kinolentes ainas plānots uzņemt Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Pokaiņos, kā arī Līgatnes mežos un alās. Latvija kā filmēšanas vieta izvēlēta ekonomisku apsvērumu dēļ – izdevumi šeit ir ievērojami mazāki, nekā uzņemot filmu ASV. Rīgas pluss ir arī tas, ka mazā pilsētā salīdzinoši vienkārši aizvērt ielas, piemēram, šaušanas ainu filmēšanai. Režisora Mauro Borelli filmā “Warhunt” filmējas ne tikai Rurks, bet arī citas filmu slavenības – Roberts Nepers un Džeksons Retbouns, kuri Latvijā ieradās, pirms vēl tika noteikti ierobežojumi. Abi pat esot priecīgi, ka palikuši Latvijā, jo uzskata, ka šeit ir drošāk, sarunā ar “delfi.lv” atzinis “Forma Pro Films” vadītājs Igors Proņins.
Foto: Māra Libeka, Gundega Skagale, Ivars Bušmanis, Aija Kaukule
