Koronavīrusa izsekotājs. Aiziet pēdējais pareksietis. “LA” nedēļas apskats 3
Cilvēks. Koronavīrusa izsekotājs
Diezin vai Latvijā ir kāds cilvēks, kurš tagad nepazīst galveno valsts epidemiologu Juriju Perevoščikovu, kurš gandrīz katru vakaru parādās televīzijā, lai mierīgā, nosvērtā balsī nomierinātu tos, kas nobijušies no briesmīgā koronavīrusa.
Kad uzzinājām par pirmajiem saslimušajiem Igaunijā un Lietuvā, bija skaidrs, ka vīruss agrāk vai vēlāk nokļūs arī Latvijā. Tieši galvenais epidemiologs, kurš ir arī Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, ir atbildīgs par to, lai šos slimniekus izķertu un viņi neaplipinātu citus.
Tāpēc viņam nepārtraukti jābūt kontaktā ar agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu Eiropas Savienībā. Tieši no šīs sistēmas Perevoščikovs uzzināja, piemēram, par irāni, kurš ievedis koronavīrusu Igaunijā, un šajā sistēmā viņam bija jāpaziņo par aizvadītajā pirmdienā konstatēto pirmo saslimšanas gadījumu Latvijā.
Taču Igaunijā ar “Covid-19” jau saslimuši vairāk nekā desmit cilvēki, turklāt viņu vidū astoņi lidojuši uz Rīgu no Bergamo, kas atrodas Itālijas inficētajā reģionā Lombardijā. Tāpēc Perevoščikovam ar zināmu neticību tiek vaicāts: kā tas var būt, ka Latvijā ir tikai viens slimnieks? Pasažieri tiek apzināti, analīzes tiek ņemtas, mierina galvenais epidemiologs.
Itālijā vairs nav iespējams izsekot visiem, kas bijuši kontaktā ar inficētajiem, taču Latvijā, par laimi, tas vēl ir izdarāms. Ja parādīsies lokālie uzliesmojumi vai vīrusa epidēmiskā izplatīšanās, tad, kā skaidro Perevoščikovs, vairs nebūšot jēgas skriet pakaļ katram gadījumam, tad būs jāizmanto cita taktika, ko izstrādājusi Pasaules veselības organizācija. Perevoščikovs cer, ka mūsu valsts no tā tikšot pasargāta. Bet tajā pašā laikā viņa vairāk nekā trīsdesmit gadu epidemiologa pieredze liek saprast, ka “pandēmija kādreiz būs, bet mēs nezinām, kad”.
Noslēpums. Aiziet pēdējais pareksietis
Pagājušonedēļ amatu pameta bankas “Citadele” valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis. Valdē vairs nav neviena bijušā “Parex” darbinieka. Šogad apritētu 18 gadi, kopš viņš “Parex” sācis strādāt par pārdošanas nodaļas vadītāju.
“Citadeles” vadību Beļavskis pārņēma 2012. gadā, kad tās īpašnieki 75% bija valsts, bet 25% ERAB. Pa šo laiku bankai gan neizdevās īstenot savu vīziju kļūt par vērtīgāko vietējo finanšu grupu Baltijas valstīs, bet izdevās kļūt par ceturto lielāko banku un amerikanizēties, radot pretsvaru skandināvu dominancei.
Beļavskis tagad lepojas, ka “Citadelei” izdevies pilnībā nomainīt biznesa modeli no valsts glābtas, sarežģītas bankas ar lielu augsta riska klientu skaitu līdz modernai, spēcīgai reģionālajai bankai.
Kāpēc tad aizgāja? Ikdienas rutīnas darbs par garlaicīgu, velk uz privātbiznesu, nevis algotu darbu – tā, “LA” sazvanīts, atbildēja Beļavskis. Esot to jau sen plānojis. Par biznesa plāniem runāt nevēlējās.
Jautāts par minerālūdens ražošanu, kurai jau pirms trim gadiem nodibināta AS “North 8” un SIA “885”, attrauca: “Kad būs rezultāti investīcijām, tad informēšu. Pašlaik nav ko stāstīt – ko es rādīšu, ka klajā laukā iedzīti pāļi?”
Interesanta sakritība, ka minētajos uzņēmumos akcionārs ir arī Kristapa Porziņģa brālis Jānis. Un ka uzņēmums dibināts tai pašā gadā, kad basketbolists Kristaps Porziņģis noslēdza reklāmas līgumu ar banku “Citadele” par X kartes reklamēšanu.
Bet tas var nebūt vienīgais iemesls bankas vadītāja aiziešanai. Valdē nebūt nevaldīja vienprātība visos jautājumos, un Beļavska kolēģi norāda uz bankas prezidenta autoritāro vadības stilu. Šajā rakursā jau citādi izklausās viņa pilnvaru pārņēmēja – finanšu direktora Johana Akerbloma – pateicības vārdi Beļavskim “par līderību”.
Aizdomas. Kremļa taksis?
Taksometru tiešsaistes pakalpojuma sniedzēja “Yandex Taxi” ienākšanu Latvijas tirgū jau no sākta gala pavadījušas aizdomas. Tas vilinājis klientus ar zemākām cenām, bet komplektā nāk bažas par neskaidrajām uzņēmuma attiecībām ar Krievijas varasiestādēm un iespēju, ka lietotāju dati var nonākt Krievijas specdienestu rīcībā. To, ka Krievijas aģenti mēdz diezgan bezkaunīgi “kārtot lietas” arī ārpus savām robežām, apliecina daudzi gadījumi, no kuriem skaļākais – Sergeja Skripaļa indēšana Lielbritānijā.
“Yandex” plašāk zināms kā viens no Krievijas interneta biznesa milžiem, tomēr eksperti secinājuši, ka tas vairs nav neatkarīgs. Nupat publicētajā pētījumā “Kā Kremlis pakļāva Yandex” atklāts, kā vara ilgstoši ar dažādām metodēm centusies ietekmēt uzņēmumu, līdz savu panākusi.
Pašlaik tas izpaužoties kā interneta satura rediģēšana atbilstoši varas ieskatiem – tas nozīmē, ka, izmantojot “Yandex” interneta meklētāju, Kremlim nevēlamus materiālus atrast neizdosies.
Protams, tas nenozīmē, ka, pasūtot “Yandex” taksometru, tas jūs vedīs tikai uz Kremlim vajadzīgajām vietām, tomēr visa informācija par klientu un viņa paradumiem veido datubāzi.
To, ka Krievijas dienestiem tai ir pieeja, žurnālistiem atklājis kāds anonīms avots, stāstot par skandalozo gadījumu, kad pret žurnālistu Ivanu Golunovu tika safabricēta lieta par narkotiku tirgošanu. Viņa izsekošanai izmantoti tieši dati no “Yandex Taxi”, un uzņēmums arī atzinis, ka šāda informācija tiešām tiekot sniegta.
Tikmēr Latvijā Autotransporta direkcija vērsusies pie elektronisko sakaru komersantiem ar lūgumu bloķēt transporta pakalpojumu platformas “Yandex Taxi” mobilo lietotni un tīmekļvietni, jo tā turpina piedāvāt pakalpojumus bez reģistrēšanās.
Neskaidrība. Gara ēna pār Rakstu māju
Pirmos divus modernos namus jaunajā studentu pilsētiņā Torņakalnā Latvijas Universitātei (LU) izdevās uzcelt pat apbrīnojami ātrā tempā: projektēšanas posms gan ilga vairākus gadus, taču pēc 2014. gada piecu gadu laikā tika uzcelti divi nami: Dabas māja un Zinātņu māja. Taču trešās ēkas – Rakstu mājas – celtniecība buksē.
Konkurss par tiesībām projektēt un būvēt šo celtni tika izsludināts jau pirms diviem gadiem, tomēr tā norise vairākkārt nobremzēta: septembrī konkursu apturēja LU rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube un tika izveidota jauna iepirkumu komisija.
Tas notika pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par iespējamu kukuļošanu aizturēja toreizējo LU rektora vietnieci Baibu Broku, kura vadīja arī iepirkumu komisiju, kam bija jāizraugās Rakstu mājas projektētājs un būvnieks.
Kaut pati B. Broka un citi LU pārstāvji apgalvoja, ka vienpersonīgi viņai nebūtu iespējams būtiski ietekmēt komisijas lēmumu, ēna uz konkursu jau bija mesta un pietiekami gara. Vēl jo vairāk tāpēc, ka līdz ar B. Broku tika aizturēti arī būvnieki Guntis Rāvis un Ivars Millers, kas saistīti ar “Skonto būvi”.
Jaunajai iepirkumu komisijai potenciālais Rakstu mājas projektētājs un būvnieks jāizraugās starp septiņiem pretendentiem. Divus tā atmetusi, par ko sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) iesniedza viens no atraidītajiem: uzņēmums “Merks”. IUB licis LU iepirkumu komisijai vēlreiz izvērtēt savu lēmumu. Kamēr turpinās uzņēmēju stīvēšanās par tiesībām būvēt vairāk nekā 30 miljonus vērto Rakstu māju, tā arī nav kļuvis skaidrāks, vai vasarā veiktā Brokas, Millera un Rāvja aizturēšana tiešām bija saistīta ar Rakstu mājas būvniecību.
Desmit mēnešus pēc aizturēšanas uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, ar ko bijusi saistīta kukuļošana, KNAB atbildēja: “Konkrētajā kriminālprocesā joprojām turpinās pirmstiesas izmeklēšana. Lai nekaitētu izmeklēšanas interesēm, KNAB šobrīd plašāku informāciju [..] nevar sniegt.”
Pārsteigums. “Latvenergo” bankrotēs?
“Ja atcels OIK maksājumu “Latvenergo”, kompānija varētu bankrotēt.” Ar tik satricinošu paziņojumu LTV raidījumā “Viens pret vienu” nāca klajā premjers Krišjānis Kariņš, atbildot uz ekonomikas ministra Ralfa Nemiro negaidīto likumprojektu par OIK atcelšanu. To ministrs Saeimai iesniedza ar opozīcijas atbalstu, apejot valdību un sadarbības sanāksmi. Nemiro skaidro, ka to darījis tāpēc, lai likumprojekta izskatīšana kļūtu dinamiskāka.
Abi valstsvīri jau tā komisko un nogurdinošo situāciju ap OIK atcelšanu padarījuši vēl nesakarīgāku. Pirmkārt, Nemiro pirms gada jau piedāvāja valdībai atcelt OIK – acis nepamirkšķinot! Viņš vien piebilda, ka lēmums valsts budžetam un attiecīgi iedzīvotājiem izmaksās apmēram miljardu eiro dažādās tiesvedībās. Otrkārt, nav loģisks Kariņa mēģinājums visas Latvijas priekšā valsts lielāko enerģētikas uzņēmumu ar teju 100 miljonu eiro peļņu padarīt tik nespējīgu. Faktiski Kariņa teiktais nozīmē, ka brīvā tirgus apstākļos tik liels uzņēmums nespēj funkcionēt.
Pēc Kariņa biroja vadītāja Jāņa Patmalnieka diskusijām tviterī var noprast, ka šāda situācijas attīstība varētu nepatikt kreditoriem. “Latvenergo” to “LA” komentē šādi: “Iespējamās likumdošanas izmaiņas elektroenerģijas ražošanas atbalsta sistēmā var ietekmēt “Latvenergo” peļņu un attiecīgi tas ietekmēs maksājamo dividenžu apjomu valsts budžetā.
Tomēr kreditoriem nav pamata uztraukties par uzņēmuma finansiālo stabilitāti un iespējamās izmaiņas TEC atbalsta sistēmā tiek apspriestas vairākus gadus, tādēļ mūsu sadarbības partneriem tas nav principiāls jaunums. TEC pašlaik saņem vien ap 15% no kopējā atbalsta apjoma.”
Pilnīgi skaidrs, ka, nesaņemot OIK atbalstu, kristos “Latvenergo” peļņa, taču tas nozīmētu nevis uzņēmuma bankrotu, bet mazāku dividenžu apjomu. Sāpīgi, bet ne nāvējoši, ar ko biedē premjers.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs, Ilze Kuzmina, Raivis Šveicars
