Histērija pret koronavīrusu nepalīdzēs. “Saskaņa” kā padomju “gastronoms”. “LA” nedēļas apskats 2
Cilvēks. Lielās balvas kaldinātājs
Ceļš uz viņnedēļ saņemto Lielo mūzikas balvu Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim sākās jau 2013. gada novembrī, kad par LNSO māksliniecisko vadītāju kļuva diriģents Andris Poga.
Viņš absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra diriģēšanas klasi. Studējis arī filozofiju Latvijas Universitātē un diriģēšanu Vīnes Mūzikas un tēlotājmākslas universitātē. Pogas starptautiskā karjera sākās pēc uzvaras Jevgeņija Svetlanova starptautiskajā diriģentu konkursā 2010. gadā. No 2011. līdz 2014. gadam viņš bija Pāvo Jervi asistents “Orchestre de Paris” un no 2012. līdz 2014. gadam – Bostonas simfoniskā orķestra asistentdiriģents.
Andris Poga vienmēr bijis kopā ar LNSO – gan mākslā uz skatuves, gan cīņā par tās radīšanā būtiskiem apstākļiem. Piemēram, pērnvasar, kad orķestris pauda savu nostāju par nepieciešamību celt mūziķu algas, atrast līdzekļus orķestra līdzšinējās mājvietas Lielās ģildes remontam un prasību par koncertzāli Rīgā. Divas no šīm prasībām tagad ir piepildījušās – ar 2020. gada 1. janvāri valsts piešķirtā vidējā alga mūziķim ir 1100 eiro (lielākais algu kāpums kopš 2014. gada, atalgojums sasniedzis pirmskrīzes līmeni) un piešķirts finansējums Lielās ģildes remontam.
Aizvadītās sezonas LNSO snieguma mākslinieciskās virsotnes ir Andra Pogas diriģētā Bēthovena Trešā simfonija un sezonas atklāšanas koncerts Rīgā ar Bēthovena Vijoļkoncertu, ko atskaņoja izcilais Peters Cimmermanis, viens no izcilākajiem vijolniekiem, kas iepriekšējo reizi Rīgā bija kopā ar pasaulslavenā latviešu diriģenta Marisa Jansona orķestri.
Tieši Andrim Pogam pieder ideja, ka orķestrim vajadzīgs rezidējošais komponists. Pirmā šajā statusā bija nu jau astoņus gadus Grieķijā muzicējošā latviešu komponiste Gundega Šmite, kura ieguva Lielo mūzikas balvu par gada jaundarbu.
Arī Berlīnes Komiskās operas mākslinieciskā vadītāja diriģenta Aināra Rubiķa balvas par izcilu interpretāciju kaldināšanā savi nopelni LNSO.
No 2021./2022. gada sezonas Andris Poga būs Stavangeras simfoniskā orķestra galvenais diriģents. Viņa līgums ar LNSO ir spēkā līdz nākamās sezonas beigām, taču tas nenozīmē, ka tas nevarētu tikt pagarināts.
Satraukums. Histērija pret koronavīrusu nepalīdzēs
Koronavīruss straujiem soļiem iekaro Eiropu, un cilvēki patiešām ir satraukušies, jo nezina, kā no tā izvairīties. Slimību profilakses un kontroles centra slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs mierina, ka iespēja inficēties ir tad, ja esi bijis kontaktā ar saslimušo vismaz 15 minūtes un sazinoties atradies maksimālajā riska zonā, kas ir līdz diviem metriem no saslimušā.
Eiropas ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni nesen tviterī bija ierakstījis, ka sliktāka par koronavīrusu ir histērija par koronavīrusu. Savukārt Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa secinājusi, ka cilvēkiem jau nevarot pārmest, ka viņi uztraucas. Tomēr lieka panika nepalīdzēs nedz ātrāk izārstēties, nedz arī šo problēmu pārvarēt. Bet Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme pēc tam, kad Igaunijā iebrauca ar koronavīrusu sasirgušais irānis, centās nomierināt tautu, atgādinot ka koronavīruss ir parasta saaukstēšanās, pret kuru palīdz sinepju plāksteri un zosu tauki.
Satraukumu cenšas mazināt arī Pasaules veselības organizācija (PVO), sniedzot padomus, kā nomierināties, ja esi atbraucis no vīrusa skartajām valstīm un gaidi tās liktenīgās divas nedēļas, kad var parādīties vīrusam raksturīgie simptomi. Viens no organizācijas ieteikumiem ir ierobežot laiku, kas tiek pavadīts, skatoties, klausoties un lasot plašsaziņas līdzekļus. Bet pati PVO gan varēja parūpēties, lai plašsaziņas līdzekļos biežāk parādītos organizācijas sniegtā informācija nevis par tiem, kurus vīruss iedzinis kapā, bet gan tiem, kuri to uzveikuši un izveseļojušies.
Pārsteigums. “Saskaņa” kā padomju “gastronoms”
Politisko ekspertu vidū ir izplatīts pieņēmums, ka “Saskaņa” ir viena no tām partijām, kas var justies droša par savu “elektorālo bāzi” jeb, vienkāršāk sakot, savu ilggadējo vēlētāju uzticību. Tas nozīmē, ka šai partijai nav ļoti jāuztraucas par savu eksistenci, jo būs pietiekami daudz cilvēku, kas par to balsos tik un tā, lai kādi skandāli to pavadītu. Daļēji tā ir uzticība ideoloģijai, daļēji zīmolam un mediju radītajam tēlam. Uzticība, protams, var sadilt un ietekmēt pozīcijas, taču partijas eksistence nav apdraudēta, kas mūsdienu mainīgajos apstākļos jau ir liela priekšrocība.
Tas, ar kādu piedāvājumu “Saskaņa” gatavojas doties uz gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām, citiem politiskajiem spēkiem varētu nozīmēt pašnāvību. Taču “Saskaņa” acīmredzot var atļauties eksperimentēt, apzinoties, ka gluži kā padomju “gastronomā” attiecīgajā politiskajā flangā izvēle nav nekāda lielā – ko dos, to pirks.
Taču dīvains ir gan piedāvātais saraksta līderis, gan dažādu krāsu pārbēdzēju kolekcija, gan tas, ka uz Rīgu nav gatavs doties neviens no “Saskaņas” Saeimas deputātiem. Protams, tur nav arī Nila Ušakova, kurš vēl nesen blefoja, ka plānojot atgriezties no Briseles. Saraksts iezīmē pēdējā gada laikā nojaušamo “Saskaņas” iekšējo grupējumu cīņu, tomēr šķiet, ka oficiālais partijas līderis Jānis Urbanovičs šoreiz piekāpies un ļāvis vairāk izpausties citiem.
Aizvadītajā nedēļā pēc “Saskaņas” valdes sēdes tika pavēstīts, ka vēlēšanu saraksta pirmais numurs būšot Konstantīns Čekušins, kura politiskās aktivitātes līdz šim saistītas ar pretošanos krievu skolu pārejai uz mācībām valsts valodā. Tiesa, ja salīdzina ar agresīvo kampaņu 2009.–2011. gadā, šoreiz aktīvistiem nav izdevies uzkurināt sabiedrību un arī Čekušina uzvārds krieviskajā informatīvajā telpā parādījies maz. Labs rādītājs tam ir 2018. gada Saeimas vēlēšanas, kad viņš no “Saskaņas” saraksta mēģināja iekļūt Saeimā, bet Rīgas apgabalā palika 24. vietā. Saņemtie 5568 plusiņi un 1169 svītrojumi bija pieticīgs rādītājs, salīdzinot, piemēram, ar Vjačeslava Dombrovska 34 705 plusiņiem. Čekušins beidzis Daugavpils 4. vidusskolu, bet vēlāk Rīgas Tehniskajā universitātē un Transporta un sakaru institūtā apguvis datorzinības. Kā darbavietu CVK iepriekš norādījis SIA “Latvijas Mobilais telefons” – vecākais informācijas sistēmu inženieris. Vada vairākas biedrības, kas nodarbojoties ar intelektuālo spēļu organizēšanu.
Netrūkst arī citu pārsteigumu. Piemēram, tas, ka “Saskaņas” sarakstā vietu atraduši bijušie Jaunās konservatīvās partijas RD deputāti Druvis Kleins un Imants Keišs. Tas, ka savas ciešās attiecības ar Ušakovu ģimeni tagad arī politiski nolēmis legalizēt bijušais Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Emīls Jakrins. Arī tas, ka sarakstā augsta vieta piešķirta pieredzējušajam politiskajam migrantam Romānam Mežeckim.
Kauns. Kauslīgie baušķenieki
Latvijas dienvidu pilsēta Bauska nav nekāda miera citadele. Daudzi momenti liecina, ka baušķenieki nav un nevar būt rimtākie Latvijā. Savulaik, Bauskā spēlējot florbolu, uz šo rindu autoru tribīnēs sēdošie un viskiju dzerošie līdzjutēji meta gan ar pudeli, gan kurpi, ko vietējie uztvēra normāli: nevarot taču aizliegt ļaudīm atpūsties… Kad pēc kādas spēles pretinieku komandas autobusam izdauzīja logus, tad gan kādu laiku florbolu Bauskā nācās spēlēt pie tukšām tribīnēm. Tāpēc neizbrīna 22. februāra naktī pie jaunā Bauskas kluba (bāra, kroga) “Montana” notikušais kautiņš, kad viens otru sita un spārdīja padsmit jaunekļu – tas nofilmēts un video ievietots internetā. Un baušķenieki saņēmuši kārtējo bēdīgās slavas devu pa visu Latviju. Vieni iesmej, citi baušķeniekus kaunina.
Kā raksta laikraksts “Bauskas Dzīve”, arī novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis nav pārsteigts, Bauskas publika esot īpatnēja, tā atšķiroties no pārējās Latvijas. “Šejieniešiem, izskatās, nav cita veida nodarbes, kur varētu parādīt savu bravūrību un spēku. Kāpēc Bauskā mūzikas skolā var logus dauzīt, kālab akmeni lidināt pašvaldības autobusā, ārdīties un demolēt, nerunājot par kautiņiem? Mēs jau iepriekš spriedām, ka vietas nosaukuma maiņa nemainīs jauniešu kultūru un uzvedības modeli. Tas arī pierādījās, ka neprot šeit kulturāli atpūsties,” policijas priekšnieku citē bauskasdzive.lv. Viņš arī izteicis pieļāvumu, ka šīs nejaukās aktivitātes ir vien “pumpuriņi, ziedi vēl sekos”.
Mediji vēsta, ka jau pirms atklāšanas viens no “Montanas” īpašniekiem paziņojis – ja izrādīsies, ka Bauskas publika neprot uzvesties, tad nekas cits neatlikšot kā iestādījumu slēgt, un vietējie varēs turpināt izklaidēties mašīnās vai braukt uz Jelgavu un Rīgu.
Policija informējusi, ka 22. februāra kautiņā miesas bojājumi nodarīti diviem vīriešiem, kuri nogādāti ārstniecības iestādē. Policija uzsākusi kriminālprocesu un resorisko pārbaudi.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Vita Krauja, Māra Libeka, Artis Drēziņš
