Propagandistus ņem pie dziesmas. Vienojas izbeigt mocības. “LA” nedēļas apskats 0
Cilvēks. Brauna kustības menedžeris
Kad neizdevās iepriekšējie mēģinājumi Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru aizrotēt uz Centrālo statistikas pārvaldi, ministrs Ralfs Nemiro (”KPV LV”) ķērās pie galējiem līdzekļiem un trešdien Ēriku Eglīti no amata atstādināja. Iegansts – disciplinārlieta par iespējamiem pārkāpumiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) uzraudzībā. Tas ministram politiski ļoti izdevīgi – tā kā gada laikā viņam tā arī nav izdevies atcelt OIK, tad par vainīgo varētu iecelt valsts sekretāru.
Pats Eglītis, jautāts par šo, atmet ar roku: “Ekonomikas politika Latvijā īstenojas tikai pēc inerces. Ministrija dara to, ko plānošanas dokumenti paredz no iepriekšējās valdības. Ministrs nav pakustinājis ne pirksta, jo pašam pietrūkst kompetences un arī birojā pietrūkst.”
Eglītis atstādināšanu saista ar “politisko spiedienu” un konkrēti ar viņa nevēlēšanos AS “Latvenergo” padomē iecelt ministra padomnieku (un iepriekš arī kolēģi advokātu birojā, kam palika parādā) Pāvelu Rebenoku. Tomēr valsts sekretāra aiziešanu var salīdzināt ar Anrija Matīsa aiziešanu no “Rīgas satiksmes” – tā atsedz daudz lielākas problēmas pārvaldē.
“Tie konkrētie gadījumi, kuru dēļ esmu uzrakstījis atlūgumu, izkārtojas šādā virknē: “Latvenergo” padome Rebenoka vadībā, pēc tam pagaidu padome, kurā atkal bija Rebenoks. Tas man parādīja, vai ministrs ir kaut ko mācījies no pirmās reizes. Punktu pielika piedāvājums rotēt. Tas pats par sevi ir likumīgi un saprotami, bet ministrs manā vietā virza cilvēku, kurš, manuprāt, ir vismazāk piemērots šim amatam,” uzskaita atstādinātais.
Te jāatgādina, ka Eglītim ir četri vietnieki un par pienākumu izpildītāju nozīmēts Edmunds Valantis.
Arī tad, kad tika veidota atlases komisija LIAA direktora amatam, ministrs iecēla Valanti, kas parāda nevis profesionalitāti, bet paklausību ministram.
Arī ministra birojs esot ar krasi atšķirīgu cilvēku kvalifikāciju, nekā Eglītis saskāries ar iepriekšējo un citu ministru birojiem. “Ekonomikas ministra birojā ir “Brauna kustība”,” viņš tagad atklāj. (Brauna kustība – nepārtraukta, haotiska ļoti sīku daļiņu kustība, kas novērojama šķidrumos un gāzēs.)
Rīt valdība lems par Eglīša rotāciju uz Centrālo statistikas pārvaldi. Eglītis gan, visticamāk, atgriezīsies ar IT saistītajā biznesā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aicinājis premjeru Krišjāni Kariņu (“JV”) prasīt ekonomikas ministra demisiju, tomēr mazticams, ka Eglītis kļūs par šīs valdības klupšanas akmeni, ja iepriekš pārvarēti vēl lielāki.
Darījums. Vienojas izbeigt mocības
Pagājušā gada augustā, kad Oļegs Burovs kļuva par Rīgas mēru, viena no viņa apņēmībām bija “mazāk politizēt visu, vairāk sadarboties ar opozīciju un ieklausīties tajā, ne kā iepriekš – visus tās ierosinājumus noraidīt”. Nekas prātīgs tur gan neiznāca, jo opozīcija Burova valdīšanu sāka kritizēt, pirms vēl viņš bija apstiprināts, un arī pats mērs šajās attiecībās kļuva arvien īgnāks. Nedaudz ironiski, ka beigās solītais tomēr ir piepildījies, lai gan diez vai tā, kā to bija iedomājies Burovs.
Šonedēļ Rīgas mērs neformāli vienojās ar opozīciju par veidu, kā paātrināt domes atlaišanu jeb, vienkāršāk sakot, izbeigt mocības. Lai to izdarītu, bija nepieciešams noorganizēt trīs sēdes, kurās nav kvoruma – ar “GKR”, “Vienotības”, Jaunās konservatīvās partijas, “Latvijas attīstībai” un Nacionālās apvienības deputātu līdzdalību tas arī tika nokārtots, kamēr kādreiz Rīgas domē visu kontrolējusī “Saskaņa” varēja vien noraudzīties.
“Nodevības seja,” no Briseles nikni raksta bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs.
Bet “Saskaņas” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs komentējis mierīgāk: “Burovam ir iestāstīts no Pūces draugu puses, ka viņš būs baigais varonis, ja pats sevi atlaidīs.” Darījums ar opozīciju ļaus Burovam saglabāt amatu kādu brīdi ilgāk, bet nu jau pavisam droši var teikt – ārkārtas vēlēšanas Rīgā šogad būs.
Aizdomas. Propagandistus ņem pie dziesmas
Zem drošību dienestu lupas nonākuši Kremļa propagandas izplatītāji Baltijā. Latvijas Valsts drošības dienests sadarbībā ar Igaunijas Drošības policiju (KAPO) veicis kratīšanas Rīgā un Tallinā, vēršoties arī pret SIA “Baltijas mediju alianse” līdzīpašnieku un valdes priekšsēdētāju Oļegu Solodovu. Zem nosaukuma “Baltijas mediju alianse” apvienoti vairāki uzņēmumi – daudzi televīzijas kanāli, laikraksti, reklāmas aģentūras. Pazīstamākais no tiem ir “Baltijas Pirmais kanāls”.
“Izmeklēšanā iegūtā informācija rada pamatu aizdomām, ka personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās nodrošinājusi piekļuvi finanšu un saimnieciskajiem resursiem lielos apmēros personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas,” teikts VDD paziņojumā. Nav grūti izskaitļot, ka runa ir par tuvu Putina līdzgaitnieku, oligarhu Juriju Kovaļčuku, kurš iekļauts ES un arī ASV sankciju sarakstā.
Viņam savulaik ir bijusi ļoti liela ietekme Krievijas mediju biznesā, un ir aizdomas, ka tāda tā ir joprojām, bet nu jau paslēpta aiz dažādām shēmām.
Jau pērn Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome aizliedza Latvijā vairāku televīzijas kanālu retranslāciju, argumentējot, ka viens no to patiesajiem labuma guvējiem ir tieši Kovaļčuks. Iespējams, ka drošības dienestiem ir kļuvis zināms kaut kas vairāk par Krievijas multimiljonāra līdzdalību Baltijas mediju tirgū un šīm darbībām varētu sekot vēl kādi ierobežojumi.
Interesanti, ka dienā, kad VDD veica kratīšanu, NEPLP izplatīja arī savu paziņojumu, norādot, ka pret Krievijas propagandas mediju ierobežošanu uzstājies līdzšinējais NEPLP Stratēģiskās attīstības un uzraudzības departamenta vadītājs Uldis Lielpēters. “Ir bijusi sajūta, ka šis cilvēks gadiem Padomes iekšienē sabotējis Latvijas informatīvās telpas aizsardzības jautājumus,” teikts paziņojumā. Turpmāk Lielpēters NEPLP vairs nestrādāšot.
Kauns. Novilcinātā tiesa
Izskatās, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas kukuļošanas lieta beidzot tuvojas finālam, jo prokurors ir panācis vienošanos ar visiem astoņiem apsūdzētajiem par piemērojamo sodu. Lieta ir bijusi tik skaļa, ka licies – noteikti kādam par noziedzīgiem nodarījumiem, veicot publiskos iepirkumus, ir jāsēž cietumā. Taču valsts apsūdzības uzturētājs tomēr neprasa cietumsodu, bet gan naudas sodus un mantas konfiskāciju.
Skaļās KNAB aizturēšanas notika jau 2009. gadā, tātad pirms desmit gadiem. Prokuratūra šo lietu Rīgas Pārdaugavas tiesai nodeva 2011. gadā, bet tiesnese Ilze Vanaga to sāka iztiesāt tikai 2013. gadā.
Jo tuvāk debatēm, jo aizstāvības stratēģija arvien vairāk bija virzīta uz to, lai lietu novilcinātu. Piemēram, 2016. gada nogalē viens no advokātiem pieteica noraidījumu prokuroram, un tiesa ar šo jautājumu nodarbojās pusgadu. Noraidījuma pamatojums bija tas, ka prokurors tiesas sēdes pārtraukumā esot runājis ar ekspertu un varbūt mēģinājis ietekmēt viņa liecības.
Tad sākās nedienas ar advokātiem. Apsūdzēto advokāti mēģināja maksimāli izsmelt visas iespējas, ko viņiem piešķir likums. Kad pēc astoņiem iztiesāšanas gadiem sākās debates, parādījās jauns pavērsiens – advokātu maiņa. Tiklīdz viens nomainījās, tā nākamais prasīja laiku, lai iepazītos ar krimināllietas materiāliem. “Gadu pēc tam, kad biju norunājis debatēs, nenotika pilnīgi nekas,” atceras valsts apsūdzības uzturētājs Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja.
Piemēram, 2017. gadā advokātu vainas dēļ tika atliktas gandrīz puse tiesas sēžu.
Viens no vilcināšanas iemesliem bija arī tas, ka apsūdzēto pratināšanas laikā bija nepieciešams tulks, jo daļa no viņiem runāja tikai krieviski. Jau pirmajā dienā, kad sākās tiesas process, advokātiem nepatika, ka tulko katru teikumu. Viņi lūdza, lai vispirms lasa vienā valodā, pēc tam otrā. Tad sākušās pretenzijas pret tulku.
Abpusēja valsts apsūdzības uzturētāja un apsūdzēto vienošanās nav atkarīga ne no prokurora, ne tiesnešiem, bet gan no pašiem apsūdzētajiem. Likums noteic, ka to iespējams panākt tikai tad, ja visi apsūdzētie atzīst savu vainu. Šis process ievilcies tādēļ, ka viens no apsūdzētajiem esot ilgi domājis, kamēr tomēr vainu atzinis.
Tiesa vienošanos vērtēs līdz 13. februārim. Ņemot vērā, ka apsūdzētie ir piekrituši parakstīt vienošanos, visticamāk, nebūs pamata iesniegt kasācijas sūdzību un šai krimināllietai beidzot tiks pielikts punkts.
Mācība. Šmits sola vēl cīnīties
Sniega jeb karalisko krabju sāga kļuvusi par labu mācību nozarei un politiķiem. Eiropas Savienības Vispārējā tiesa noraidījusi Latvijas prasību atcelt Eiropas Komisijas nostāju par Latvijas zvejas tiesībām karalisko krabju nozvejā Svalbāras zonā. Ar to bija cerēts atrisināt konfliktu, kas izveidojies pēc firmai “North Star Ltd” piederošā zvejas kuģa “Senator” aresta Norvēģijā.
Atšķirībā no bijušā Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītāja Inārija Voita, kurš ir pārliecināts, ka Latvijas pārstāvji sevi ir diskreditējuši ar savu prasību pret EK, Saeimas deputāts, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, kurš agrāk vadīja nu jau likvidācijas procesā esošo Eiropas krabju zvejas asociāciju, tiesāšanās procesu vērtē kā demokrātisku. Šmits norāda, ka šo sniega krabju zvejas jautājumu turpinās aktualizēt kā deputāts un privātpersona.
“Uzskatu, ka sniega krabju zvejas tiesības mums pienākas, jo esam Svalbāras līguma dalībvalsts. Šis resurss mums pienākas,” viņš teica “Latvijas Avīzei”. Deputāts uzskata, ka jāturpina cīnīties par savām tiesībām un visas iespējas vēl nav izsmeltas, proti, pastāv iespēja vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā Hāgā. Par to gan jālemj Latvijas valdībai.
Sagatavojuši: Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs, Māra Libeka, Sandra Dieziņa
