Konflikta piegarša. Lukašenko “tētiņš” piesakās. “LA” nedēļas apskats 0
Cilvēks. Zaigas Pūces uzvarai konflikta piegarša
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome, visticamāk, 8. novembrī lems par Zaigas Pūces (attēlā) apstiprināšanu SIF izpilddirektores amatā.
Bet patlaban Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēta, vai viņa nav nonākusi interešu konfliktā, jo padomē ir iekļauti ne tikai nevalstisko organizāciju pārstāvji, bet arī pieci ministri vai viņu pilnvaroti pārstāvji, tajā skaitā arī Zaigas dzīvesbiedrs – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Viņš gan ir atteicies no šī goda un savā vietā norīkojis ministrijas valsts sekretāru Edvīnu Balševicu, kurš, kā zināms, ir pakļauts ministram.
Nav gan skaidrs, kas KNAB būtu jāpēta, ja iepriekš pieļauts, ka laikā, kad ekonomikas ministre bija Dana Reizniece-Ozola, viņas vīrs Andris Ozols bija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors un atradās tiešā sievas pakļautībā.
J. Pūce gan taisnojas, ka viņš nekādā tiešā veidā – ne juridiski, ne politiski, ne ētiski – neietekmējot sievas profesionālas darbības attīstību. Līdzīgi par nepastāvošu interešu konfliktu Pūce runāja pirms sešiem gadiem, kad viņa sieva vadīja biedrību “Ascedum”, bet vīrs bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.
Toreiz biedrība saņēma desmitiem tūkstošu latu ziedojumus no uzņēmumiem, kuri atradās Ekonomikas ministrijas uzraudzībā. Kā spilgtākais piemērs tika piesaukts sabrukušās “Maxima” būvnieks “Re&Re”. Tas sabiedrībā raisīja bažas, vai Pūce var pietiekami neatkarīgi iesaistīties traģēdijas seku izmeklēšanā, tāpēc viņš tomēr atkāpās no ministrijas augstākā ierēdņa amata.
Līdz šim noteicošā loma SIF piešķirtās valsts, pašvaldību un Eiropas Savienības fondu naudas sadalē bija ilggadējai izpilddirektorei Aijai Bauerei. Ministri un nevalstisko organizāciju pārstāvji šajā procesā iesaistījās diezgan formāli.
Laiks rādīs, vai fonda padome, kuru tagad vada kultūras ministrs Nauris Puntulis, mainīs situāciju un būs galvenie lēmēji, kā tas norādīts SIF nolikumā. SIF konkursos piedalās arī mediji ar saviem projektiem, un nav izslēgts, ka kāds no tiem vēlēsies pētīt tēmas, kas skar ministra Pūces darbību, īpaši administratīvi teritoriālās reformas laukā. Ko par to teiks Zaiga Pūce?
Pārsteigums. Lukašenko “tētiņš” piesakās
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko viņnedēļ raisīja intrigu, savas valsts žurnālistiem it kā starp citu atklājot, precīzāk, dodot mājienu, ka drīzumā vizītē apmeklēs Latviju.
Ierastajā padoto neizdarības nogurdināta priekšnieka manierē viņš pasludināja, ka došoties “izcirst logu” uz Eiropas Savienību – nogludināt ceļu baltkrievu uzņēmējiem.
“Bet pa pēdām jānāk tiem, kam jāpārdod sava produkcija, kaut kas jānopērk un tā tālāk,” norāda prezidents. 12. novembrī “loga ciršana” notiks Austrijā un pēc tam Latvijā.
Jāatgādina, ka autoritārā, taču ārpolitiski itin izveicīgā Lukašenko persona, tāpat kā Baltkrievijas ekonomika kopumā vairākus gadus bija pakļauta ES sankcijām un līdz ar to nekāda ceļošana Rietumu virzienā nevarēja sanākt.
Situācija mainījās vien pirms pāris gadiem, kad Briselē izlēma, ka nu jau Lukašenko cilvēktiesību ievērošanas ziņā kļuvis disciplinētāks un sankcijas mīkstināmas.
Drīzāk gan sankciju atcelšanu noteica vēlme neiegrūst Minsku pārāk dziļi Maskavas visu veidu apkampienos. Lai nu kā, mūsu zemē Lukašenko tika gaidīts vēl šī gada maijā, taču toreiz kabinetos nolēma, ka vizītei nebūs jēgas, jo Valsts prezidentam Raimondam Vējonim atlikuši vien pāris pilnvaru mēneši. Tagad – cita lieta!
Mulsina vien tas, ka kaimiņzemes priekšnieks, pavalstnieku saukts par “baķku” (latviešu versijā “tēvs” vai “tētiņš”), kaut izpļāpājies par braucienu, kad kāps lidmašīnā, tā arī nepateica. Novembrī? Decembrī? Nākamgad? Vēl dīvaināk, ka to nezina pat sagaidītāji Rīgā! Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris, lūgts viest skaidrību, varēja atklāt vien sekojošo: ”
Ielūgums Baltkrievijas prezidentam joprojām ir spēkā, un mēs gaidām prezidenta kungu vizītē. Darbs vizītes īstenošanai jau kādu laiku turpinās, izmantojot diplomātiskos kanālus, taču šobrīd vēl nav vienošanās par iespējamajiem vizītes norises datumiem.”
Mācība. Politiķi sūdzēsies citādi
Pagājušajā nedēļā Latvijas mediju ētikas padome oficiāli reaģēja uz Saeimas “Attīstībai/Par” frakcijas sūdzību par “Latvijas Avīzes” žurnālista Egila Līcīša feļetonu “Kaujinieciskais zviedru meitietis Grēta nav Grētiņa pie ratiņa”.
Politiķi žurnālistam pārmeta, ka viņš paudis nicinošu attieksmi pret klimata aktīvisti Grētu Tūnbergu, taču politiķi nebija ņēmuši vērā to, ka padome pēc būtības izskata tikai tās sūdzības, ko iesnieguši paši aizskartie.
Par attiecīgajiem Latvijas politiķiem šajā rakstā nebija ne vārda, tāpēc padome nesprieda, vai tas, ko frakcija uzskata par nicinājumu pret Grētu, patiesībā nav ironija par mūsdienu sabiedrību, par tās šķelšanos Grētas atbalstītājos un noliedzējos, par mūsdienu jaunatni un klimata glābēju performancēm.
Toties tika skaidri norādīts, ka padome nav tā vieta, kuru politiķi varēs izmantot, lai vērstos pret medijiem. Mediju ētikas padomes paziņojumā teikts:
“Neizpratni rada fakts, ka politiskā partija, izmantojot sociālos tīklus, organizē “sūdzības iesniegšanas kampaņu”, tādējādi iejaucoties mediju darbā un izteiksmes brīvībā.” Par kampaņu “Attīstībai/Par” var pārmest tāpēc, ka tā sociālajos tīklos arī citus aicināja vērsties pret “LA” publikāciju.
Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga jau iepriekš bija publicējusi aicinājumu politiķiem “neiejaukties neatkarīgas institūcijas darbībā un to netraucēt, ļaujot izvērtēt objektīvi un pēc ētikas kodeksa kritērijiem jautājumus par mediju ētiku”. Tāpat viņa aicināja partijas žurnālistikas ētiku neizmantot sava publiskā tēla veidošanai.
Tas gan sūdzmaņiem no politiskajām aprindām nav licis mainīt savu nostāju. Frakcijas deputāte Marija Golubeva teica, ka joprojām uzskata: pret vārda brīvību nav vērsušies, jo nav prasījuši nedz atsaukt publikāciju, nedz atlaist žurnālistu.
Deputāte arī domā, ka nav pareizi, ka padomei sūdzēties var tikai aizskartie. Tomēr citkārt līdzīgās situācijās politiķi vispirms vērsīšoties pie organizācijām, kas pārstāv aizskartās sabiedrības grupas, un pievērsīs viņu uzmanību attiecīgajām publikācijām.
Noslēpums. Kāpēc atkal atkāpjas “Rail Baltica” vadība?
“Rail Baltica” dzelzceļa projekta īstenotāja – Baltijas kopuzņēmuma AS “RB Rail” – valdes priekšsēdētājs Timo Rīhimeki paziņojis, ka 19. decembrī atstās amatu “personisku iemeslu dēļ”.
Baiba Rubesa, kura no amata atkāpās pirms gada, atklāja aplami veikto projekta pārvaldību no Baltijas valdību puses un atsedza nesaskaņas kaimiņvalstu starpā, kas traucēja īstenot projektu.
Timo Rīhimeki zināja, uz ko viņš nāk. Acīmredzot paklupa pār to pašu. Taču atšķirībā no priekšgājējas viņš paziņojumos ir skops, neko nekomentē un aizbildinās ar personīgiem iemesliem. Problēmu apzināšanai un nodokļu maksātāju naudas atklātai pārvaldībai tas nenāk par labu. Rīhimeki paspēja izveidot programmas vadības daļu un pastiprināt iepirkumu nodaļas lomu, kā arī sākt būvprojektēšanu 411 km garumā no “Rail Baltica” pamattrases.
Taču vienā ziņā viņam ir taisnība – personīgi viņš nespēja tikt galā ar ambiciozām, stūrgalvīgām “Rail Baltica” dalībvalstu interesēm, kuras to īstenošanai nevairās no šantāžas un projekta nosacījumu ignorēšanas. Piemēram? Lietuva īstenojusi “Rail Baltica” sliežu ceļu no Kauņas līdz robežai, taču neatbilstoši tehniskajai specifikācijai un kvalitātes prasībām.
Tā vietā, lai novērstu neatbilstības, Lietuvas puse pieprasa Eiropas Komisijai tās apstiprināt. Tā kā EK to atsakās, Lietuva neapstiprina citu “Rail Baltica” projektu virzību… Piemēram, joprojām nespēj vienoties par infrastruktūras pārvaldību.
“Lietuvos geležinkeliai” nepieņem nekādus “Rail Baltica” risinājumus pie Kauņas, un, tā kā neļauj darīt, kā viņi vēlas, traucē visam kopprojektam. Plus vecā pārvaldības problēma: padomē projektu uzrauga tie, kuriem pašiem tie darbi jāveic.
Šī “gadsimta projekta” pārvaldību, ko veic dalībvalstu uzraudzības padomes, par bezatbildīgu katastrofu savā “Facebook” kontā nosaukusi iepriekšējā “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Viņa min, ka gada laikā ir aizgājuši arī četri citi “C” līmeņa vadītāji, un cer, ka šī atkāpšanās kalpos kā “pamošanās zvans” tiem, kas ir atbildīgi par “Rail Baltica”.
“Kamēr trīs transporta ministri šķietami vairāk pakļaujas visādām citām nacionālajām prioritātēm, nevis “Rail Baltica”, tikmēr Eiropas nodokļu maksātāju nauda patiesībā tiek ļaunprātīgi izmantota,” skarba ir Rubesa.
Protams, ka “gadsimta projekta” iegrime un inerce ir tik liela, ka to vairs neapturēt, bet kārtējā vadītāja kārtējā maiņa to sabremzēs gan.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Ivars Bušmanis, Viesturs Sprūde, Ilze Kuzmina
