Šausmas! Tiesnese dzemdēs! Nedēļas izgāšanās un noslēpums. “LA” nedēļas apskats 0
Cilvēks. Kā Burovs kļuva par politiķi
Vārdu “politiķis” diezgan grūti attiecināt uz to priekšstatu, kas līdz šim veidojies par Oļegu Burovu (attēlā). Viens no rādītājiem ir arī tas, ka, būdams saistīts ar politiku jau kopš 90. gadiem (iepriekš bijis “Latvijas ceļa” biedrs), Burovs pirmo reizi vēlētā amatā nokļuva tikai 2013. gadā, kad no “Saskaņas”/”Gods kalpot Rīgai” saraksta tika ievēlēts Rīgas domē, un arī tad nekavējoties nolika mandātu, lai turpinātu darbu kā Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors.
Arī viņa profesionālā karjera lielākoties saistīta ar dažādām izpildinstitūcijām – Finanšu ministriju, Privatizācijas aģentūru, Akcīzes preču pārvaldi, kā arī dažādiem pašvaldību uzņēmumiem.
Pārskatot preses arhīvu, viegli pamanīt, ka Burova vārds lielākoties parādās saistībā ar avārijas stāvokli kādā Rīgas ēkā vai – patīkamajos gadījumos – ar pabeigtu remontu kādā objektā. Šajās publikācijās parasti ir lasāms arī O. Burova kā atbildīgās amatpersonas lietišķā stila ieturēts komentārs.
Bez skandāliem gan nav izticis, un skaļākais no tiem bija 2008. gadā, kad pret Burovu kā Īpašuma departamenta direktora pienākumu izpildītāju stingri iebilda partija “Jaunais laiks”, pārmetot viņam interešu konfliktu, negodīgumu būvniecības konkursos, kā arī citus grēkus.
Tika atgādināts, ka Burova vārds parādās arī “Jūrmalgeitas” skandālā. Savukārt kaislīgākais Burova aizstāvis tolaik bija Andris Ameriks, kurš aģentūrai LETA komentēja: “[“Jaunā laika”] mēģinājums atgriezties pie čekas metodēm un “revolucionārās sirdsapziņas” ir amorāls pēc būtības.
Es uzskatu, ka tas darīts, lai torpedētu divus Rīgai visnotaļ svarīgus projektus.” Starp citu, krievu avīzēs tolaik aktīvi tika bīdīta “tāpēc, ka krievs” versija – it kā Burovu gribot noņemt no amata galvenokārt viņa etniskās piederības dēļ. Toreiz viņš pats šo teoriju īpaši nekomentēja, tagad gan vairākās intervijās atzinis, ka nekad šādu attieksmi neesot izjutis.
Lai nu kā, Burovs tolaik pats pameta amatu, lai neilgi pēc tam mierīgi atgrieztos pašvaldības struktūrās. Savukārt par viņa politiskajām ambīcijām lielākā daļa uzzināja tikai pēc tam, kad līdzšinējie Rīgas vadītāji Nils Ušakovs un Andris Ameriks metās uz Briseli. Tad kļuva skaidrs, ka “Saskaņai” īsti nav ko piedāvāt Ušakova vietā (kā kuriozs izklausījās iespēja, ka amatam varētu virzīt Baibu Rozentāli) un iniciatīva pārgāja “GKR” rokās.
Galvenais iebildums pret Burovu – viņš pārstāv to pašu politiku, kas Rīgā valdījusi jau desmit gadus. Jā, viņš nav bijis redzamākā seja, bet tas nenozīmē, ka nav atbildīgs par nejēdzībām, kas sastrādātas.
Izgāšanās. Šausmas! Tiesnese dzemdēs!
Partijas “KPV LV” biedri, iespējams, uz naktsskapīša pie gultas tur grāmatu “Vīrieši ir no Marsa, sievietes – no Veneras”. Tā jādomā pēc šīs partijas ministru izteikumiem – reiz labklājības ministre Ramona Petraviča žēlojās, ka viņai politiski uzbrūk, “tāpēc ka es esmu sieviete”, bet iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pagājušās nedēļas valdības sēdē atklāti sirsnīgi pauda uztraukumu par to, ka Latvijā tiesneses vairumā ir sievietes.
“Diemžēl lielākā daļa no tiesnešiem šobrīd ir sievietes. Ļoti jauki! Bet ko mēs darīsim, ja kāda sieviete tiesnese aizies dekrētā (diemžēl 38 gadus vecais ministrs lieto šo padomjlaiku terminu, ar ko apzīmē sievietes došanos dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumā. – Aut.)? Tas nozīmē, ka automātiski mums apelācijas instancē pietrūks tiesnešu! Tā ir realitāte! Viss!
Apelācijas instanci mēs varam slēgt ciet!” Šādu posta ainu zīmēja ministrs S. Ģirģens, debatējot par Tieslietu ministrijas piedāvāto ieceri izveidot ekonomisko lietu tiesu. Ministrijas ziņojumā minēts, ka šī specializētā tiesa darbu varētu sākt 2021. gadā; tiesā pirmajā instancē izveidotu desmit tiesneša amata vietas un apelācijas instancē – četras tiesneša amata vietas.
Tieši šis skaits – četri tiesneši – bija darījis bažīgu ministru, kurš bija sapratis, ka tikai četri specializētos šajā jautājumā, un rau – ja šie četri būs “sievietes-dzemdētājas”, tad lietu izskatīšana var apstāties!
Ministrijas pārstāve gan pēc tam precizēja, ka nevis tikai četri tiesneši specializētos ekonomiskajās lietās, bet četru tiesnešu amata vietas paredzētas papildus, tādējādi palielinot Rīgas apgabaltiesas kapacitāti. Tas ministru nedaudz nomierināja. Ministrijas pārstāve vēl piebilda, ka sievieti tiesnesi nevajadzētu uztvert kā problēmu, jo tiesās vajadzības gadījumā spējot tiesnešus aizvietot.
Ministram iepriekšminētās bažas par “sievietēm tiesnesēm, kas iet dekrētā” esot pauduši juristi praktiķi. Starp citu, Ģirģena kungs, bet ko tad lai saka par tiem slimīgajiem advokātiem, kuru vidū, šķiet, vairāk ir vīriešu un kuru “slimību” dēļ bieži tiek atliktas tiesas sēdes?…
Darījums. Ļaus kļūt konkurētspējīgākiem
Pašmāju kooperatīva “Piena ceļš” un igauņu “E-piim” biedri pagājušajā nedēļā nobalsoja par kopīga uzņēmuma ”E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited” jeb “SCE E-piim” izveidi.
Mērķis – izveidot kopīgu piena savākšanas sistēmu, veikt efektīvu piena pārstrādi jaudīgā uzņēmumā, eksportēt gatavo produkciju uz pasaules tirgiem ar mērķi palielināt piena iepirkuma cenu līdz ES vidējai. Kooperatīva “E-piim” un “Piena ceļš” zemnieki šobrīd saražo 25% no abu valstu svaigpiena apjoma un to konsolidētais apgrozījums ir ap 75 miljoniem eiro.
“E-piim” kopumā ir apvienojušies 143, bet “Piena ceļā” – 49 piena ražotāji. Abu kooperatīvu apvienošanās procesu plānots pabeigt 2020. gada sākumā.
Latvijas un Igaunijas piena kooperatīvu saplūšana, veidojot Baltijā spēcīgu tirgus dalībnieku, ir piena ražotāju gaidīts notikums. Proti, mūsdienu globalizācijas ietekmē viens nav karotājs un abu spēku apvienošana ļaus kļūt konkurētspējīgākiem starptautiskā tirgū. Īpaši tagad, kad piena loģistika ir ļoti sadrumstalota.
Pievienoto vērtību dos arī jaunā, 100 miljonu vērtā piena pārstrādes rūpnīca, kuru plānots būvēt Igaunijā, Paidē, un kuras pārstrādes jauda būs tūkstotis tonnu piena dienā. Jāatgādina – pašmāju piena ražotāju kooperatīvi jau aptuveni divus gadus meklē iespējas, kā veikt konsolidāciju nolūkā kļūt efektīvākiem un palielināt savu konkurētspēju.
Aizdomas. Helmaņa pārpratums?
Šodien Nacionālās apvienības valde uz sēdi uzaicinājusi savu biedru Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, lai prasītu paskaidrojumus, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) viņu aizturējis un veicis kratīšanu pašvaldības vadītāja darba kabinetā.
KNAB pret Helmani sācis kriminālprocesu par, iespējams, ļaunprātīgu sava dienesta stāvokļa izmantošanu, ar viltotu slimības lapu no pašvaldības budžeta izkrāpjot 855 eiro. Savukārt Helmanis to sauc par pārpratumu un cer, ka pie tāda secinājuma nonākšot arī tiesībsargājošās iestādes.
Arī advokāts Saulvedis Vārpiņš medijiem sacījis, ka KNAB apsūdzības uzskata par nesaprašanos, proti, Helmanim bijusi slimības lapa, kas izdota ASV, un slimības lapa, kas vienlaikus izdota Latvijā.
Pārpratumus dažkārt var radīt mākslīgi un savtīgos nolūkos. Kā ir šajā gadījumā? Helmanis pats stāsta, ka ASV brauciena laikā sasirdzis, nedēļu noslimojis un lūdzis tur ārstam izrakstīt darba nespējas lapu. Ārlietu ministrijas mājaslapā internetā lasāms skaidrojums, kā Latvijas pilsoņiem jārīkojas, lai tur izsniegtā slimības lapa būtu derīga iesniegšanai Latvijas valsts iestādēs.
Nepieciešams attiecīgā štata valsts sekretāra birojā iegūts notariāls apstiprinājums par dokumenta īstumu, samaksājot 10 dolārus. Helmanis nav slēpis, ka ir pārslimojis insultu un veselība joprojām “klibojot”, tātad viņam jau nu pirms tālā ceļojuma šādu noderīgu informāciju derēja iegūt.
Bet varbūt šajā gadījumā bija izdevīgi pievērt acis uz ASV dokumenta īstuma apliecinājuma trūkumu un uztaisītu savu shēmiņu slimības pabalsta iegūšanai, iesaistot tajā ģimenes dakteri Latvijā?
Noslēpums. Šlesers skolo Bergmani
“Mūžu dzīvo, mūžu mācies,” atzina Rīgas domnieks Sandris Bergmanis (“Saskaņa”) iztaujāšanā domes sēdē pirms viņa iecelšanas Rīgas brīvostas valdē. Domnieks atklāti pateica, ka ostā nekad nav strādājis un uz jautājumiem nevar atbildēt.
Notikušo, šķiet, bija pamanījis bijušais politiķis, uzņēmējs Ainārs Šlesers, kura bizness ir saistīts ar Rīgas brīvostu. Viņš bija uzaicinājis S. Bergmani (attēlā) uz tikšanos, lai sniegtu jaunieceltajam ostas valdes loceklim pamatzināšanas par ostas darbību. Kāds TV3 skatītājs Šleseru un Bergmani bija pamanījis Jūrmalas restorānā “Laivas”. Bergmanis “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka šāda tikšanās ir notikusi.
Ar Šleseru līdz tam viņš personīgi neesot bijis pazīstams, bet bijušais politiķis, kuram piederošie uzņēmumi ostā pārkrauj ievērojamu kravu apjomu, esot “iedevis daudz informācijas”. Bergmanis esot ticies ne tikai ar Šleseru, bet arī ar brīvostas pārvaldes vadību un vēl vairākiem cilvēkiem, kas viņam varētu palīdzēt apgūt jaunos pienākumus.
“Es tagad vācu informāciju un pēc kāda laika varēšu sniegt deputātiem prezentāciju,” apgalvoja Bergmanis. Viņš uzsvēra, ka valdes locekļa amats ir politisks un arī vairāki tajā ieceltie ministriju pārstāvji iepriekš nav strādājuši ostā. Tās valdē valdību pārstāv arī Rīgas domes “Latvijas attīstībai” frakcijas vadītājs Viesturs Zeps.
Opozīcijas deputāts no “Vienotības” Vilnis Ķirsis ziņu par Bergmaņa skološanos pie Šlesera komentēja īsi: “Ja Šlesers būs tas, kurš viņam mācīs vīziju, tad tas rīdziniekiem neko labu nesola.”
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Linda Rasa, Sandra Dieziņa, Māra Libeka, Ināra Egle
