Dārgākais ūdens Rīgas vēsturē; Eiropas komponistus “iesēdina” Kremlī. “LA” nedēļas apskats 2
Cilvēks. Ģirģens vairs nebūs nepazīstamākais ministrs
Nesen publiskotajā SKDS sabiedriskās domas aptaujā par politiķiem un valsts amatpersonām iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (“KPV LV”) (attēlā) pozīcija it kā nebija slikta. Vērtējumu varētu raksturot drīzāk kā neitrālu. Tomēr vienā no pozīcijām S. Ģirģens bija pārspējis visus savus kolēģus – tieši pie viņa vārda aptaujātie visbiežāk bija izvēlējušies atbildi “Neesmu dzirdējis par tādu” (64,7% no visiem aptaujātajiem).
Nākamie mazzināmie bija satiksmes ministrs Tālis Linkaits (56,6%) un izglītības ministre Ilga Šuplinska (56,6%) – abi no Jaunās konservatīvās partijas.
Jādomā, ka aizvadītās nedēļas notikumi krietni vairojuši S. Ģirģena atpazīstamību, vienlaikus kuplinot gan viņa atbalstītāju, gan pretinieku rindas.
Pēcsvētku rītā iekšlietu ministrs nāca klajā ar skaļu, pat sensacionālu paziņojumu – viņš pavēl policijai slēgt satiksmi par Deglava tiltu Rīgā. Pirms tam šaubas par tilta ekspluatāciju bija izteicis Būvniecības valsts kontroles birojs, un neapmierinātību ar Rīgas domes bezdarbību, apdraudot cilvēku dzīvības, bija izteikuši sabiedriskie aktīvisti.
S. Ģirģena uzstāšanās bija pārliecinoša, un televīzijas kameru priekšā uzdotie jautājumi palika bez skaidrām atbildēm, lai gan klāt bija gan atbildīgās amatpersonas, gan būvdarbos iesaistītie eksperti. Ceturtdien, 25. aprīlī, tilts tiešām tika slēgts, kas galvaspilsētas satiksmei nozīmē ārkārtas situāciju, tomēr pretarguments ir pietiekami pārliecinošs – kamēr ir aizdomas, ka var tikt apdraudētas cilvēku dzīvības, riskēt nedrīkst.
Par ministra aktivitātēm jau izskanējušas dažādas versijas. Piemēram, ka mērķis esot sava un partijas reitinga celšana pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās piedalās arī Sanda Ģirģena brālis Kaspars. “Saskaņa” to pasniedz kā “karu” pret savu partiju.
Šī sazvērestības teorija tomēr šķiet pārspīlēta. Galvenais pārmetums ir, ka iekšlietu ministrs nav darbojies savas kompetences ietvaros, tātad tas nav gluži tiesiski, kam daļēji var piekrist. No otras puses, būtu taču labi, ja tikpat izlēmīga kādas amatpersonas rīcība būtu palīdzējusi novērst, piemēram, Zolitūdes traģēdiju.
Prieks. Par valsti, kas top arvien gatavāka
Pēc simboliskas līdzības ar zināmo seno leģendu par Rīgu, kuru nekad nevajagot saukt par gatavu esam, Satversmes tiesas pagājušās nedēļas lēmums ļauj apgalvot, ka Latvijas valsts savā 101. pastāvēšanas gadā ir tapusi gatavāka, pat ja tās celšana un veidošana ir bezgalīgs process.
Izskatot Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputātu sūdzību par Izglītības likuma grozījumu, kas nosaka pāreju uz mācībām galvenokārt valsts valodā mazākumtautību skolās, neatbilstību Satversmei, tiesa sūdzību noraidīja.
Ar spriedumā skaidri saskatāmo vēstījumu par vienotas sabiedrības izveidi un valsts valodas lietošanas nostiprināšanu Satversmes tiesa ir iemūrējusi vēl vienu kārtīgu pamatakmeni mūsu valsts ēkā.
Tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka šis spriedums ir nozīmīgs vairākos aspektos, jo tiesai bija nepieciešams paskatīties plašāk uz Latvijas sabiedrību. Spriedums ir par to, kas veido Latvijā vienotu pilsonisku sabiedrību, un tiesa secinājusi, ka viena no šādas sabiedrības pamatvērtībām ir tās valoda.
Varētu likties, ka skaļa un pārliecinoša prieka paušana par šādu spriedumu gandrīz trīsdesmit gadus kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas un vairāk nekā trīsdesmit gadus kopš valsts valodas likuma pieņemšanas ir lieka “gaisa tricināšana”.
Tomēr, ņemot vērā gan to, cik ilgu laiku vajadzēja, lai vispār politiķi un ierēdņi sadūšotos uz gandrīz pilnīgu pāreju uz valsts valodu arī mazākumtautību skolās, gan to, cik pazemojoši pirms septiņiem gadiem Latvijas tautai tika uzspiesta tautas nobalsošana par valsts valodu, ir tiešām jāpriecājas par tiem brīžiem, kad spējam stiprināt savu valsti, valodu un latviešu tautas pašcieņu.
Izgāšanās. Eiropas komponistus “iesēdina” Kremlī
Starptautiski pazīstamais latviešu komponists Pēteris Vasks nesen pēc uzstāšanās Berlīnes filharmonijas koncertzālē iegriezās arī kādā Berlīnes mūzikas veikalā un pavisam apjuka no tā, ko ieraudzīja. Ja viņam stāstītu, varbūt pat neticētu. Nule, 2018. gadā, Amerikā “Craft Recording, a division of Concord Music Group Inc.” laidis klajā mūzikas disku ar trīs pasaulslavenu Eiropas komponistu – igauņa Arvo Pērta, poļa Henrika Gorecka un mūsējā Pētera Vaska – skaņdarbu ierakstiem.
Nu jauki – mūsu kontinenta izcilāko dēlu mūzika skan visā pasaulē! Bet – kas tad skatāms uz vāka? Diska nosaukums “Music From the East” (“Mūzika no Austrumiem” – angļu. val.) ierakstīts zilās debesīs, kas klājas pār Sarkano laukumu Maskavā, un, lai būtu vēl nepārprotamāk, – fonā Krievijas simboli – Kremlis un Vasīlija Svētlaimīgā katedrāle!
Acīmredzot diska izdevējiem Austrumeiropas valstis – Latvija, Igaunija un Polija – ir tas pats, kas Krievija. Ja jau mūzika nāk no Austrumiem, tātad no Maskavas!
Neticams analfabētisms un gluži satriecošs necieņas žests! Bet tikpat labi iespējams, ka diska izdevēji Kremļa un katedrāles attēlu izvēlējušies apzināti komerciālos nolūkos, lai pievilinātu pircējus.
Pētera Vaska dzīvesbiedre Dzintra Geka sacīja, ka Pēteris, protams, to pārdzīvojot un viņa emocijas esot saprotamas. “Mēs, braucot pa Eiropu, redzam, cik cilvēki ir aprobežoti un nezinoši vēsturē, kā klanās Krievijai, gatavi uzlikt jebkuru bildīti, lai pārdotu diskus,” secina Geka.
Darījums. Dārgākais ūdens Rīgas vēsturē
SIA “MJ partneri” 2013. gadā par 340 tūkstošiem eiro pārdeva “Rīgas satiksmei” (“RS”) nanoūdeni autobusu mazgāšanai. Mazgāšanas līdzekļu iegāde bija jāorganizē iepirkumā, un to pašvaldības uzņēmums veica fiktīvi. Konkurences padome pagājšnedēļ konstatēja aizliegtu vienošanos divās “RS” cenu aptaujās par nanotehnoloģiskās ķīmijas piegādi un “Rīgas satiksmei” pagājušonedēļ piemēroja 2,4 miljonu eiro sodu.
Savukārt “RS” aprēķinājusi, ka ar pirmo iepirkumu nodarīti zaudējumi 482 tūkstošu eiro apmērā, bet ar otro iepirkumu – 352 tūkstošu eiro apmērā. Rezultātā nanoūdens, kas izrādījās parasts ūdens, izmaksājis jau desmitreiz dārgāk – 3,23 miljonus eiro. Lai ūdenim nepievienotu mazgāšanas līdzekli, tika izveidota piegādes ķēde ar vairākiem SIA. Šajās firmās darbojās vieni un tie paši personāži.
Lai uzvarētu iepirkumu konkursā par nanoūdens piegādi, “RS” toreizējais Tehniskās kontroles daļas vadītāja vietnieks Vjačeslavs Stunžāns pats organizēja cenu aptauju un saskaņoja cenas.
Ķēdē tika iesaistīts arī viņam piederošais “RS Baltic”, bet “pēdu slēpšanai” dokumentus parakstīja valdes locekle – viņa sieva Evija Ratniece. Stunžāna uzdevums “RS” bija “izstrādāt inovatīvus risinājumus kvalitatīvu nanotehnoloģijas mazgāšanas līdzekļu ieviešanai uzņēmuma sabiedriskā transporta salona un virsbūves mazgāšanā”. Viņš par potenciālajiem piegādātājiem “RS” esot ieteicis “MJ Partneri”, “RS Baltic”, “Alchimica Latvija”, izriet no KP lēmuma. Starp “RS” un celtniecības uzņēmumu “MJ partneri” tika noslēgts fiktīvs līgums par maksimālo summu, par kādu tolaik varēja rīkot cenu aptauju.
Ķīmiju piegādāt solīja kāda darbinieka radiniece Vita Baurovska, kura strādāja firmā, kas tirgo pieprasītās nanotehnoloģijas. “MJ partneri” noslēdza līgumus ar Aleksandra Beskorovainija uzņēmumiem par mazgāšanas līdzekļu piegādi – sākumā ar SIA “Alchimica Latvia”, tad ar SIA “Vialeks” un beidzot ar SIA “HRM”. Firmas mainījās, bet darbojošās personas palika tās pašas. Šiem pieciem karteļa dalībniekiem sodu neuzlika, jo firmas ir likvidētas. Šādu “RS” darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcību šobrīd vērtē kriminālprocesa ietvaros.
Apsūdzības izvirzītas par krāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli. Apsūdzēts bijušais uzņēmuma darbinieks V. Stunžāns, nanolīdzekļu piegādātājs A. Bezkorovainijs, revidents Valērijs Baškirovs un V. Baurovska. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lietu plāno skatīt 27. maijā.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Sanita Upleja, Māra Libeka, Ivars Bušmanis
