Kļavas lapa Zakatistovs, miljonāru zobārste prezidenta krēslā? LA nedēļas apskats 2
Cilvēks. Kļavas lapa Zakatistovs
“Sarkana kļavas lapa vienojas ar zaļu uzvalku par naudas izspiešanu no juridiskas personas. Zaļais uzvalks maldina juridiskas personas amatpersonas par kļavas lapas konsultāciju nepieciešamību.”
Tas ir nevis kādas fantāzijas žanrā veidotas filmas satura atstāsts, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izplatītā vizualizācija, ar kuru mēģināts skaidrot sākto kriminālvajāšanu pret divām fiziskām un vienu juridisku personu par 26 620 eiro izkrāpšanu.
Nekavējoties kļuva arī zināms, kas ir šie spilgtie tēli – aiz “kļavas lapas” slēpjas “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs (infografikas veidotājam acīmredzot zīmīgs licies pašreizējā politiķa dzīves posms, kuru viņš savulaik pavadījis Kanādā), bet “zaļais uzvalks” ir uzņēmējs Viesturs Tamužs.
Lietas fakti jau medijos tika apskatīti pērn pirms Saeimas vēlēšanām, un tika gaidīts tās turpinājums.
Tomēr ir daži zīmīgi jaunumi – no lietas “pazudis” “KPV LV” vadītājs Artuss Kaimiņš, un tā vairs netiek saistīta ar partijas nelikumīgu finansēšanu.
Rodas pat jautājums – kāpēc ar to vispār nodarbojas KNAB, jo ne Zakatistovs, ne Tamužs 2016. gadā, kad norisinājušies apskatītie notikumi, nebija valsts amatpersonas. Tamuža statusā nekas īpaši nav mainījies, taču Zakatistova gan.
Pašlaik viņš ir ne vien Saeimas deputāts un frakcijas vadītājs, bet arī viens no pašreizējās koalīcijas arhitektiem, pret kuru pašā “KPV LV” iekšienē bija spēcīga opozīcija. Arī šobrīd frakcija ir diezgan dīvains formējums, kur daļa atbalsta valdību, bet daļa ne.
Visticamāk Saeimai drīzumā būs jālemj par Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai, kas var radīt nelielu satraukumu – vai nozīmīgas personas izstāšanās no spēles neietekmēs disciplīnu frakcijā? “KPV LV” joprojām izskatās kā koalīcijas “vājais posms”, par spīti tam, ka visi mazliet jau apraduši ar lomām.
Protams, līdzīgi kā JKP deputātu Juri Jurašu, arī Zakatistovu var mēģināt aizvietot ar kartona vai kāda cita materiāla dublikātu un cerēt, ka viss paliks, kā bijis.
Izgāšanās. Kārklu amerikānisms
Divas lietas, kas paliks atmiņā no nesenās prezidenta Raimonda Vējoņa valsts vizītes Igaunijā – mūsu kaimiņvalsts prezidentes elegantā kleita Latvijas karoga krāsās un Latvijas prezidenta neveiklā frāze, pateikta angļu valodā: “Latvia is more lucky country then Estonia,” tātad “Latvija ir laimīgāka valsts nekā Igaunija”. Pamatojums – “jo mums jau ir noslēgts robežlīgums ar Krieviju”.
Cilvēks tā ir iekārtots, ka ievērotas tiek “smukas štātes” (vai tieši otrādi – pavisam bezgaumīgas) un runas misēkļi. Un te nu nāk prātā dažas domas. Pirmkārt, mūsu prezidenta angļu valoda varētu būt labāka. Vārdam “lucky” ir vairākas nozīmes – laimīgs, veiksmīgs.
Diezin vai šādi var raksturot Latvijas situāciju pēc robežlīguma noslēgšanas ar Krieviju. Tad jau drīzāk varēja teikt – “Latvija no Igaunijas atšķiras ar to, ka esam noslēguši robežlīgumu ar Krieviju”. Otrkārt, par to, vai joprojām nenoslēgtais robežlīgums ar Krieviju ziemeļu kaimiņiem būtiski traucē valsts attīstību, vēl var pastrīdēties.
Spriežot pēc saimnieciskiem rādītājiem un iedzīvotāju labklājības, diezin vai. Treškārt – kāpēc nerunāt latviski? Nez kāpēc nāk prātā analoģija ar padomju laikiem. Ir gluži neiedomājami, ka Augusts Voss, viesojoties pie Igaunijas kompartijas pirmā sekretāra Kārļa Vaino, runātu latviski un izmantotu tulku. Saprotams, “biedri” savā starpā runāja krieviski.
Pat ja abu prezidentu angļu (krievu, franču, vācu utt.) valoda būtu absolūti perfekta, manuprāt, šādas vizītes laikā gan oficiālās sarunās, gan preses konferencēs vajadzētu runāt latviski un igauniski. Jo valoda ir simbols, tās lietošana – rituāls. Kas tad runās latviski, ja ne mēs paši?
Mūsu amatpersonu gluži vai izmisīgā cenšanās nevietā un nelaikā runāt angļu valodā dod vēl vienu argumentu tiem, kuri apgalvo – tāda kalpu tauta vien esam.
Agrāk kārklu vācieši, tad kārklu krievi, tagad – kārklu angļi. Atvainojiet, pēc politiski nekorektā breksita laikam pareizāk būtu teikt – kārklu amerikāņi.
Pārsteigums. Miljonāru zobārste prezidenta krēslā?
Partijas “KPV/LV” iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens izraudzījies un partijai piedāvājis Valsts prezidenta amata kandidāti Alēnu Butkēviču – Bostonas universitātes lektori, medicīnas zinātņu doktori, kura ir viena no vadošajām zobu implantēšanas ķirurģēm pasaulē. Butkēvičai zobārstniecības prakse ir arī Rīgā, tomēr lielākoties viņa uzturas Amerikā.
Alēnu Butkēviču pazīst turīgi cilvēki, kuri var atļauties ārstēt zobus viņas privātpraksē. To skaitā ir arī ne viens vien ministrs un deputāts.
Plašāk gan izskanējis, ka pie viņas ārstējoties Krievijas miljonāri, bet viņas pacientu vidū ir arī ne viens vien Latvijas miljonārs.
Tas, ka Butkēviču varētu uzrunāt augstajam amatam, gaisā esot virmojis vismaz pusgadu, stāsta izraudzītajai kandidātei tuvu stāvoši politiķi. Viņu esot uzrunājis ne tikai S. Ģirģens, ar kuru kopā Alēna risinājusi dažus juridiskus jautājumus, bet arī daži citu koalīcijas partiju ministri.
Ministrs Ģirģens viņu raksturoja kā ļoti intelektuālu sievieti. Savu meitu ļoti augstu vērtē arī viņas tēvs aktieris Pauls Butkēvičs, kurš ziņu par piedāvājumu Alēnai kļūt par prezidenti uzzinājis no kaimiņiem, jo LTV “Panorāmu”, kur šī informācija parādījās, neesot skatījies.
Patlaban Alēna atrodas Amerikā, bet viņa partijai ir iesniegusi savu redzējumu jeb platformu par Latvijas attīstības vīziju un ļoti vēlas, lai partija ar to iepazīstinātu plašāku sabiedrību. Bet tas nenozīmē, ka viņa patiešām ir nolēmusi nopietni stāties pretī jau iepriekš izskanējušajam Valsts prezidenta kandidātam Egilam Levitam.
Tie, kas ļoti labi pazīst Alēnu, gandrīz simtprocentīgi ir pārliecināti, ka viņa negrasās pamest savu zinātnisko darbu un nevēlas, lai ierūs gadiem nostiprinātās praktiskā darba iemaņas ķirurģijā. Tajā pašā laikā viņai rūp Latvijas sabiedriski politiskā dzīve.
Arī Alēnas tēvs Pauls uzskata, ka meita sevi visu ziedo zinātnei un diezin vai viņa ar vieglu roku to pametīs, lai dotos uz Rīgas pili.”Alēna ir sasniegusi pasaules augstākās virsotnes un būtu laba Valsts prezidente, bet vēl ir jāpagaida gadi, kamēr viņa šim solim nobriedīs,” secina P. Butkēvičs.
Iespējams, ka Levitam pretī stāsies tiesībsargs Juris Jansons, kuru arī uzrunājuši “KPV/LV” pārstāvji. Jansons neslēpa – ja viņu izvirzīšot, viņš piekritīšot.
Darījums. Darījums koalīcijā, ne ar iedzīvotājiem
Nākamajās vietējās vēlēšanās 119 vietā jāvēl vairs tikai 35 pašvaldības – tā piedāvājis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par”).
Trešdien pašvaldību vadītājiem Juris Pūce pirmoreiz prezentēja jauno administratīvi teritoriālā iedalījuma karti, kurā novadi un pilsētas lielākoties ir apvienoti agrāko rajonu robežās.
Pašvaldību vadītāji un viņu līderis – Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis norādīja, ka ne ar karti vajadzēja sākt, bet ar reformas mērķiem, ko vēlas sasniegt.
Nu vismaz karti kopā ar pamatojumu. “Dokuments ir, informatīvais ziņojums ir nosūtīts Latvijas pašvaldību savienībai,” atbildēja Pūce. “Kāpēc, kad mēs nākam šeit, jūs tikmēr to sūtāt mums?” brīnījās Kaminskis. Tomēr, pēc kartes prezentācijas atgriezies no ministrijas Peldu ielas 25 Vecrīgas otrā malā savā birojā Mazā Pils ielā 1, sūtījumu vēl nebija atradis. Ministrija vēl steidza to pabeigt, līdz dienas beigās tas sasniedza pašvaldībniekus.
Jura Pūces atgādinājums par Satversmes tiesas lēmumu, ka par teritorijām lemj Saeima, nevis iedzīvotāji referendumos vai novadu domēs, un koalīcijas dotais uzdevums reformu pabeigt gada laikā, radīja nolemtības sajūtu. Vispirms ierobežotas demokrātijas dēļ, jo gan referendumi, gan diskusijas jānoslēdz gada laikā, bet jēga rīkot tādas ir tikai šovasar, jo septembrī jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu paredzēts iesniegt valdībā, bet decembrī – Saeimā.
Otrs nolemtības iemesls: koalīcijas “piesardzīgi pozitīvais” vērtējums piedāvātajam kartējumam. Tā kā visas šīs partijas iestājas par lielākiem novadiem, tad pagājušās nedēļas darījums vērtējams kā koalīcijas darījums, bet ne ar iedzīvotājiem. “Lēmums tiks pieņemts, un šis nepaliks atvērts jautājums,” solīja ministrs.
Kāds labums iedzīvotājiem (un arī lielpilsētām) no šīs reformas – uz šo jautājumu atbildi no VARAM gaida gan iedzīvotāji, gan pašvaldību darbinieki. Vēlams klātienē.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Juris Lorencs, Ivars Bušmanis, Māra Libeka
