Cimdars aizver CVK durvis, LTV apbruņo Krievijas propagandu. LA nedēļas apskats 2
Cilvēks. Cimdars aizver CVK durvis
Viena no jauno politisko spēku īstenotajām pārmaiņām ir notikusi – Saeima ceturtdien nomainīja Centrālās vēlēšanu komisijas vadību, kurā vairāk nekā 21 gadu bija Arnis Cimdars. Viņu savulaik darbam CVK izvirzīja partija “Saimnieks”, kas sen jau savu darbību izbeigusi. Cimdars ienāca politikā kā “Saimnieka” vēlēšanu koordinators Zemgalē.
Tagad viņš pieļauj domu politikā atgriezties un rudens pusē iestāties kādā no centriskiem politiskajiem spēkiem, nekonkretizējot teikto.
Var tikai atgādināt, ka atkārtoti viņu šim amatam izvirzīja Zaļo un zemnieku savienība.
Valdības partiju politiķi iepriekš teica, ka viņam vajadzētu piedāvāt kādu līdzvērtīgu posteni, bet tādi priekšlikumi vēl nav izteikti. CVK vadītājs ir tik specifisks amats, ka tam līdzvērtīgu pat grūti iedomāties. “Vispirms ir jāietur pauze. Šis princips ir svarīgs, lai esošie ieradumi atslābinās un to vietā rodas jaunas domas,” uzskata Cimdars.
Saeimas uzticību pēc kārtējām vēlēšanām Cimdars bija ieguvis septiņas reizes, trīs gadījumos tas izdevās vairāku CVK priekšsēža kandidātu konkurencē. Saeimas sēdē, kurā CVK vadītājas amatā ceturtdien ievēlēja Kristīni Bērziņu, pie Cimdara individuāli piegāja vairāki deputāti, kas viņam pateicās, bet publiski paldies par ilgo gadu darbu no Saeimas neviens tā arī nepateica un ziedus nepasniedza.
Cimdara nomaiņa amatā notika nedaudz skumīgā gaisotnē, kā to bija uztvēruši vairāki opozīcijas deputāti. Jaunie politiskie spēki arī pirms balsojuma nevēlējās ar Cimdaru tikties – CVK priekšsēža kandidātu uzklausīšana frakcijās agrāk bija ierasta prakse.
“Man nav iekšēja aizvainojuma, jo mans darbs jau ir novērtēts iepriekš,” “LA” sacīja Cimdars, atgādinot, ka viņš ir saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Atstājot amatu, viņš vēlētos pateikties tiem cilvēkiem, kas strādā vēlēšanu komisijās, jo tieši viņi esot nodrošinājuši vēlēšanu stabilitāti.
Aizdomas. Elles gala sludināšana pāragra
Pagājušajā nedēļā Rīgas pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs paziņojis, ka slēgšot visas pilsētā atvērtās azartspēļu zāles.
Pašlaik gan rodas iespaids, ka ar šo paziņojumu Nils Ušakovs pūlas stutēt savu saļodzījušos amata krēslu.
Uz divsimt azartspēļu zāļu slēgšanu būs jāgaida vēl ilgi vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, pašvaldības deputātiem jābalso par katras slēgšanu atsevišķi un jāspēj pamatot, kāpēc azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā būtiski aizskar rīdzinieku intereses.
Pagājušā gada pašvaldības lēmums slēgt 42 azartspēļu zāles galvaspilsētas vēsturiskajā centrā jau ir apstrīdēts Satversmes tiesā, kas šo lietu sāks skatīt 16. aprīlī. Pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka no Vecrīgas un galvaspilsētas vēsturiskā centra azartspēļu zālēm bija jāpazūd līdz 2011. gadam. Bet tās joprojām darbojas.
Nav šaubu arī par to, ka azartspēļu zāļu īpašnieki ar zobiem un nagiem turēsies pie pasakainās peļņas. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija apliecina, ka 2018. gadā Latvijā azartspēļu ieņēmumi bija 277,7 miljoni eiro.
Iecerētās izmaiņas attiecas uz visām spēļu zālēm, kas atrodas Rīgas administratīvajā teritorijā un saņēmušas pašvaldības atļauju, bet neskar divus kazino – “Olympic Voodoo Casino”, kas atrodas viesnīcā “Radisson Blu Latvija”, un “SL Casino”, kas atrodas viesnīcā “Grand Hotel Kempinski Riga”.
Abi ir starptautiski, ar vietējiem uzņēmējiem nesaistīti uzņēmumi. “Olympic Casino Latvia” ir Igaunijas AS “Olympic Entertainment Group” (OEG) meitas uzņēmums. OEG darbojas arī Igaunijā, Lietuvā, Slovākijā, Itālijā un Maltā. Bet arī tas cietīs zaudējumus, ja tiks amputētas tā 58 spēļu zāles, kazino un bāri visā Latvijā, kas atrodas ārpus viesnīcas.
Savukārt “SL Casino” darbina SIA “Storm Latvia”, kura īpašnieks ir “Strom International Group”, kura spēļu zāles atrodas Erevānā, Minskā, Tbilisi, un kura patiesais labuma guvējs, pēc “firmas.lv” datiem, ir Armēnijas uzņēmējs Gagiks Carukjans.
Mācība. Eiropā vaļības nevarēs atļauties
Mūsu nacionālais lepnums – zāles “Rigvir” melanomas ārstēšanai –, izrādās, nav nekāds veiksmes stāsts, jo zāļu ražotājs SIA “Latima” ir paziņojusi, ka finansiālu apsvērumu dēļ pārtrauc šī pašmāju farmaceitiskā produkta izplatīšanu Latvijā. Uzņēmuma izpilddirektore Kristīne Jučkoviča skaidroja, ka Latvijas tirgus preparāta ražotājiem vairs neesot finansiāli izdevīgs, tāpēc akcionāri nolēmuši iekarot Eiropas tirgu.
Bet, lai to izdarītu, zāļu ražotājiem priekšā ir milzīgs darbalauks, jo Eiropa prasa pārliecinošus preparāta pētījumus.
Ar nacionālajā līmenī veiktajiem izpētes darbiem, kas bija nepieciešami, lai zāles oficiāli varētu piereģistrēt vietējā tirgū, ir par maz.
Neliela atkāpe: “Rigvir” Zāļu valsts aģentūra oficiāli piereģistrēja 2004. gada 29. aprīlī jeb dažas dienas pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kur ir daudz stingrāki zāļu reģistrācijas noteikumi nekā tolaik Latvijā. Tiesa, 2009. gadā “Rigvir” pārreģistrēja uz neierobežotu laiku, bet tik un tā par “Rigvir” efektivitāti melanomas ārstēšanā joprojām nav viennozīmīga viedokļa.
Kaut gan nav nekādu pierādījumu par zāļu efektivitāti citu audzēju ārstēšanai, tomēr tām ne bez ražotāja ziņas vairākās publikācijās masu medijos ir ticis piedēvēts teju brīnumlīdzekļa statuss. Lai gan zāles ir recepšu medikaments tikai un vienīgi ar indikācijām melanomai, vairākos žurnālos tas reklamēts arī kā efektīvs līdzeklis kuņģa, taisnās zarnas, prostatas un citu onkoloģisku saslimšanu ārstēšanai.
Šādas vaļības var atļauties Latvijas zāļu tirgū, bet ne Eiropas tirgū, jo tur par tām draud bargi sodi.
Bet, lai tiktu līdz Eiropas tirgum, būs nepieciešamas lielas naudas summas, lai varētu veikt daudz pamatīgākus pētījumus par zāļu efektivitāti nekā līdz šim, jo bez tiem Eiropas Zāļu aģentūrā šo produktu nav iespējams piereģistrēt. Ja uzņēmums šo ceļu būtu sācis jau ar pirmajām Latvijas iestāšanās dienām ES, tad, visticamāk, šodien nebūtu jārunā par pašmāju farmaceitiskā produkta finansiālajām nelaimēm.
Izgāšanās. LTV apbruņo Krievijas propagandu
Latvijas Televīzijas ziņu dienesta žurnāliste Olga Dragiļeva nesen tviterī bija stāstījusi, ka viņai esot piedāvāts pastrādāt Krievijas propagandas kanālam “TV Zvezda” un pirms 16. marta sagatavot reportāžu par “krievvalodīgo apspiešanu” Baltijas valstīs. Reportāžas ietvaros esot nepieciešams atrast kādu “diskriminētu” krievu ģimeni, kas pat bijusi spiesta mainīt dzīvesvietu, kā arī iegūt komentārus no Tatjanas Ždanokas un citiem līdzīgiem aktīvistiem.
LTV žurnālistus Krievijas propagandai gan neizdevās savervēt, bet, kā tagad atklājies, viss pārējais – tehnika, telpas utt. – gan dabūjams bez problēmām.
Aizvadītajā nedēļā skandāls izcēlās, gaismā nākot faktam, ka no LTV studijas organizēts īpašs “teletilts” labi zināmā propagandas kanāla “RT” (plašāk pazīstams ar nosaukumu “Russia Today”) vajadzībām. Pats “materiāls” gan vairāk liecina par Krievijas propagandistu izdomas trūkumu, jo kārtējo reizi uz studiju ticis vilkts ekspolitiķis Jānis Jurkāns, lai no viņa izdabūtu kādu žultainu paziņojumu par Latviju vai NATO.
Jurkāns Krievijas medijus ar tādiem apgādājis gadiem, un jau jāsāk brīnīties, kā viņam pašam tas vēl nav apnicis. Skaidrs taču, ka galvenā vērtība Maskavas acīs ir ne jau izteikumiem, bet apzīmējumam “bijušais ārlietu ministrs”, kas vienmēr tiek izcelts šo “ziņu” virsrakstos.
Tomēr tas, ka šādi raidījumi top pašā Latvijas sabiedriskā medija sirdī Zaķusalā un LTV vadība to ir pieļāvusi, gan ir satriecoša nekaunība.
Notikušo komentēja daudzi, arī Valsts drošības dienests, tikai LTV pārstāvji sākumā klusēja, kā ūdeni mutē ieņēmuši. Pat drosmīgajiem izmeklējošajiem žurnālistiem nebija nekas bilstams. Ceturtdien beidzot tika formulēta pozīcija – izrādās, par šiem darījumiem LTV neviens neesot bijis informēts.
Pie visa vainīga viena persona – kāds satura ražošanas daļas darbinieks (citos medijos jau nosaukts vārds – tas esot Harijs Lavkinaitis), kuram laikam jau piešķirtas milzīgas pilnvaras. Pagaidām neatbildēts palicis jautājums, vai šis ir vienīgais gadījums. Daži jau klusām norāda, ka nav gan.
Darījums. “Karavela” aug
Latvijas pārtikas industrijā sen nebijis darījums – tā var vērtēt Baltijā lielākā zivju pārstrādes uzņēmuma “Karavela” nule kā notikušo Vācijas trešā lielākā zivju konservu ražotāja “Larsen Danish Seafood” iegādi. Darījuma summa netiek atklāta, taču nozarei, kas pēdējos gados Krievijas tirgus aizvēršanās dēļ piedzīvojusi apjomu samazinājumu, tas ir ļoti svarīgs notikums. Pašmāju uzņēmējiem piederošā “Karavela”, kas strādā ar zīmoliem “Kaija” un “Arnold Sorensen”, pēdējos gados mērķtiecīgi ieguldījusi miljoniem eiro ražošanas paplašināšanā un jaunu tirgu apgūšanā.
Tagad šiem zīmoliem piepulcēsies arī “Larsen”. “Karavelas” līdzīpašnieks Jānis Endele “LA” atklāj, ka “Karavela” turpinās ražot Vācijas tirgū pazīstamos produktus un tas notiks Rīgā. Jau šonedēļ “Karavelas” īpašnieki pārņems visas receptūras, lai varētu sākt darbu. Tas nozīmē sortimenta paplašināšanu – “Larsen” ražoja mīdijas, kaviāru, arī šprotes. Interese par vācu uzņēmumu “Karavelai” jau bijusi kopš 2014. gada un tagad sakrituši visi apstākļi, lai šo kompāniju varētu iegādāties.
J. Endele lēš, ka Vācijas zivju konservu tirgus ir aptuveni 450 miljonu eiro vērts un tuvāko divu gadu laikā “Karavela” plāno sasniegt aptuveni 25 miljonu apgrozījumu šajā tirgū: “Vācijas patērētāji pazīst tieši “Larsen”, nevis “Kaiju” vai “Karavelu”. Tagad varu teikt, ka Vācijas konkurenti mūs sajutīs.”
Sagatavojuši: Ināra Egle, Zigfrīds Dzedulis, Māra Libeka, Māris Antonevičs, Sandra Dieziņa
