Shipsea vietā nācās aizstāvēties Melbārdei, Baronielas eksperiments. “LA” nedēļas notikumu apskats 1
Cilvēks. Nejaušības upuris Shipsea
Par nedēļas cilvēku apstākļu sakritības dēļ kļuvis mūziķis Jānis Šipkēvics jeb skatuves vārdā Shipsea. Jau vairākas nedēļas, faktiski kopš 19. novembra, kad izskanēja par “pirmo jaunās simtgades koncertu” nodēvētais “Mīlestības vārdā. 18+”, nerimst ap to virmojošās kaislības.
Vispirms tās skāra dziedātājas Evijas Vēberes izpildījuma kvalitāti. Shipsea viņu centīgi aizstāvēja pret kritiķu uzbrukumiem, bet, kad publiski izskanēja koncerta tāme, interese pārmetās uz pašu Jāni Šipkēvicu junioru. Vairāki mūzikas nozares pārstāvji norādīja, ka koncerta izmaksas ir pārmēru uzpūstas. Turklāt nez kā gadījies, ka Jānis Šipkēvics, kurš pats darbojās Latvijas simtgades radošajā padomē, saņēmis ievērojamu finansējumu koncertam, kuru pats producējis, pats tajā arī muzicēja un to vadījis.
Kultūras ministre skaidroja, ka projekta izskatīšanas brīdī Šipkēvics Simtgades padomē vairs nav darbojies, turklāt koncerta sagatavošana ilgusi gandrīz gadu, un pēc nodokļu nomaksas mūziķis saņēmis tikai 10 000 eiro, nevis 17 000, kas iezīmēti publiskotajā tāmē.
Neapšaubot J. Šipkēvica māksliniecisko varējumu, šis gadījums vēlreiz iezīmē pirmkārt sabiedrības interesi par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu – un it īpaši tas attiecas uz mākslinieciskajiem sarīkojumiem, par kuriem katram var būt savs viedoklis un kurus neiespējami izmērīt betona kubikmetros. Un tas arī apstiprina viedokli, ka šādos gadījumos tomēr jāsludina radošo ideju konkurss – tas gan veicina koncerta popularitāti, gan arī mazina aizdomu ēnu, ka liela apjoma projekti tiek atdoti “pietuvinātiem” māksliniekiem.
Ministres arguments, ka labākie mākslinieki ir radoši pārāk nodarbināti, lai piedalītos konkursos, īsti neiztur kritiku: kaut gan Latvija ir maza, tomēr kvalitatīvu radošu projektu top gana daudz. Un, ja Šipkēvica ideja būtu bijusi vislabākā, tā nepazustu arī konkursā.
Savukārt pats Shipsea ir nozudis no sociālajiem tīkliem un neieradās arī uz LTV raidījumu “Tiešā runa”, kur viņa vietā nācās aizstāvēties D. Melbārdei.
Diezin kā neatbilst 21. gadsimta garam, tomēr šādu rīcību var apzīmēt tikai vienā veidā: nav vīrišķīgi.
Kauns. “Nepatīkama situācija”
Pēc papīriem viss kārtībā, bet… Tā varētu teikt arī par nule gaismā nākušo faktu, ka “Vienotības” priekšsēdētāja Arvila Ašeradena vadītās Ekonomikas ministrijas (EM) iepirkumos (kopsummā par 166 900 eiro) uzvarējusi firma SIA “GatewayBaltic”, kuras vienīgā īpašniece ir viņa paša partijas biedre un pirmsvēlēšanu kampaņas vadītāja Inese Andersone. Pipariņu šai informācijai piešķir arī tas, ka neilgi pirms konkursa rezultātu paziņošanas šā gada 30. augustā Inese Andersone ziedojusi partijai 20 000 eiro, lai gan iepriekš nekad nav bijusi tik dāsna (2017. gadā viņa “Vienotībai” atvēlēja vien nieka 25 eiro).
“Vienotības” politiķi, protams, metušies aizstāvēt savu kolēģi pret mediju pārmetumiem ar argumentu, ka likums nav pārkāpts, firma vienkārši piedāvājusi zemāko cenu un tas arī bijis noteicošais arguments izvēlei. Turklāt ministrs oficiāli nemaz nevarot ietekmēt konkursu rezultātus, to izšķirot ierēdņi. Daži pat bravurīgi raida pārmetumus mediju virzienā – lai nebrīnoties, ka pēc šādu ziņu publicēšanas neviens veiksmīgs cilvēks vairs negrib partijās stāties un vēlēšanās kandidēt.
Pats Ašeradens tomēr bijis spiests atzīt, ka šī ir “nepatīkama situācija”.
Tā jau ir – pirmsvēlēšanu laikā partijas (ieskaitot “Jauno Vienotību”) iestājas par godīgumu un sola izskaust “savējo” būšanu, bet tikai līdz brīdim, kamēr tas attiecas uz konkurentiem. Arī Andersone, būdama deputāte Rīgas domē, enerģiski cīnījusies pret dažādām shēmām Rīgas domē, kur pie pašvaldības labumiem regulāri tiek domē valdošajām partijām pietuvinātie cilvēki. Diemžēl turpmāk Rīgas domes “darījumu” atmaskošana vairs neizklausīsies tik pārliecinoši, jo vienmēr var sekot aicinājumi pameklēt skabargu arī savā acī, ne tikai svešā.
Mācība. Kam lai uzticas?
Kad Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti ar atklātu vēstuli vērsās pie sabiedrības, informējot, ka slimnīcā mēneša laikā miruši divi vakcīnas nesaņēmuši zīdaiņi, nākamajā dienā portālā “Manabalss.lv” tika sākta parakstu vākšana par valsts atbalsta ierobežošanu vecākiem, kuri izvēlas nevakcinēt savus bērnus. Komentāros internetā, sociālajos tīklos vecāki tika slānīti nesaudzīgiem vārdiem, ciniskākie pat rakstīja – “ļoti labi, notiek dabiskā izlase”. Datortaustiņu klabinātāji automātiski pieņēma, ka vecāki ir tā sauktie antivakcinētāji, proti, cilvēki, kas neatbalsta vakcinēšanos.
Taču izrādās – abu bērniņu vecāki nav pret vakcinēšanos. LTV un žurnāls “Ir” uzklausījis viņus, un noskaidrojies, ka patiesībā viņi to vēlējās darīt, taču mediķu attieksmes – vienaldzības (?), nezināšanas (?), neizdarības (?) – dēļ viens zīdainis nesaņēma K vitamīnu (jo vecmāte nedomāja, ka to vajag, neonatoloģe bija paļāvusies uz vecmāti, ģimenes ārste paļāvās uz neonatoloģi utt.), bet otrs bērniņš nesaņēma komplekso vakcīnu, kurā ietilpst arī pote pret garo klepu (jo ģimenes ārsta praksē vakcīnas bija beigušās…). “Es neesmu ārsts, es uzticējos vecmātei,” žurnālam “Ir” teikusi māmiņa Kristīne.
Bērnu slimnīcas ārsti, vēršoties pie sabiedrības, rakstīja: “Abi nelaimes gadījumi varēja nenotikt, ja medicīnas jomā strādājošie un vecāki, rūpējoties par bērnu, ņemtu vērā mūsdienīgu, uz pierādījumiem balstītu, pārbaudītu medicīnisko informāciju un praksi.”
Vai slimnīcas ārstiem neienāca prātā, kāda būs sabiedrības reakcija un kā jutīsies vecāki, kuri tikko zaudējuši bērnu un kuri patiesībā bija paļāvušies uz medicīnas jomā strādājošajiem?
Jā, abus gadījumus vēl izmeklē Veselības inspekcija, vainīgais tiks skaidrots, taču pēc vecāku stāstītā šķiet, ka pašiem mediķiem un “labo darbu čempionu” pārvaldītajai Veselības ministrijai krietni vēl jānopūlas, lai ievestu kārtību veselības aprūpes sistēmas Augeja staļļos.
Darījums. 300 tūkstoši par nepiedalīšanos
Pagājušajā nedēļā stājās spēkā spriedums, ar kuru no Ekonomikas ministrijas piedzīti vairāk nekā 300 000 eiro. Stājās spēkā tāpēc, ka Augstākās tiesas Civillietu departamentam nebija par ko piekasīties Kurzemes apgabaltiesas spriedumā, ar kuru par labu komandītsabiedrībai “Expo 2015” piedzīti 335 827 eiro.
Atgādināsim, ka 2013. gadā Latvija sāka gatavoties izstādei “Expo Milano 2015”. Latvijas paviljona izgatavošana, uzstādīšana un darbināšana konkursa kārtībā tika komandītsabiedrībai “Expo 2015”. Noslēgtie līgumi no budžeta paredzēja 5,6 miljonus eiro. Producenti un projektētāji sāka gatavoties, un Milānā pat ielika paviljona pamatus, bet tad “jaunā slota” Dana Reizniece-Ozola Ekonomikas ministrijā nolēma “tīri izslaucīt”. Viņa pieprasīja Latvijai nepiedalīties izstādē lielo izmaksu dēļ.
Pirms trim gadiem Dana Reizniece-Ozola LNT kareivīgi paziņoja, ka valsts prasīs atmaksāt 800 tūkstošus eiro par nepadarītiem, bet jau apmaksātiem darbiem. “Par atsevišķiem darbiem ir maksāts vairākkārt. Ir prasīta samaksa, un ir arī samaksāts par pasākumiem, kas nemaz nav notikuši, un lielai daļai pasākumu cenas bijušas uzpūstas,” pavēstīja ministre.
Valsts kontroles un Valsts ieņēmumu dienesta veiktajās pārbaudēs komandītsabiedrībā “Expo 2015” noziedzīgus nodarījumus gan nekonstatēja, taču Ekonomikas ministrija trīs departamentu direktores atstādināja no amata.
No vienas puses, var teikt, ka līdzekļi ir ietaupīti – jo no 5,6 miljoniem EM ir jāsamaksā 0,3 miljoni. No otras puses, kurš maksās šos 300 tūkstošus? Ja toreiz Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka līdzekļi būs jāatmaksā Ekonomikas ministrijas darbiniekiem, tad kuriem?
Pārsteigums. Baronielas eksperiments
Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) pārsteidzis rīdziniekus, paziņojot, ka no nākamā gada 1. maija uz vairākiem mēnešiem autotransportam slēgs vienu no centrālajām Rīgas ielām – Krišjāņa Barona ielu. Jāuzsver gan, ka šķērsot Barona ielu pa citām ielām joprojām būs ļauts, arī iebraukt varēs, taču pilnā garumā izbraukt ne.
Ušakovs atzinis, ka tas esot apzināti radīts šķērslis, lai padarītu mazāk pievilcīgu braukšanu cauri centram un radītu lielāku apgrozījumu “Rīgas satiksmes” tramvajiem,
trolejbusiem un autobusiem, kā arī aicinātu ielu vairāk izmantot velobraucējiem un gājējiem. Ideja par ielas slēgšanu piederot Rīgas domes pieaicinātā dāņu pilsētplānotāja Jana Gēla birojam, tāpēc nav īsti skaidrs, vai ideju sirds dziļumos atbalsta pats mērs vai ir spiests piekrist, ņemot vērā pilsētplānotāju un vides aktīvistu pārmetumus par Rīgas pārlieku lielo mīlestību pret auto un arvien sliktāko gaisa kvalitāti.
Nesen cits slavens dāņu pilsētplānotājs, veloinfrastruktūras plānošanas kompānijas “Copenhagenize” vadītājs Mikaels Kolvils-Andersens par Rīgas transporta situāciju izteicās visai skarbi: “Jums ir tik lieliski jaunuzņēmumi, IT nozare, bet izejat ārā no biroja un nonākat Padomju Savienībā. Es domāju, ka esat brīvi, bet izrādās, ka joprojām esat ieslēgti pagājušā gadsimta transporta diktatoriskajā mentalitātē.” Acīmredzot divi dāņi vienam Nilam Ušakovam bijuši par daudz un viņš idejai slēgt autotransportu Baronielā piekritis. Vēl citi mēļo, ka tas darīts ar mērķi slēpt neizdevušos atjaunoto ielu.
Sagatavojuši: Linda Kusiņa-Šulce, Māris Antonevičs, Linda Rasa, Ivars Bušmanis, Raivis Šveicars
