Gāja uz visu banku, bet palika “jaņos”. LA nedēļas apskats 0
Cilvēks. Oļegs Sencovs – simbols cīņā
Eiropas Parlamenta balva “Par domas brīvību”, kas nosaukta Andreja Saharova vārdā, šogad piešķirta Oļegam Sencovam. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajani viņu raksturojis kā “simbolu cīņā par politisko ieslodzīto atbrīvošanu Krievijā un visā pasaulē”.
Sencovs ir dzimis 1976. gadā Krimā. Nodarbojies ar uzņēmējdarbību, vēlāk pievērsies kino uzņemšanai. 2014. gada pavasarī, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, aktīvi atbalstījis kustību “Par vienoto Ukrainu”, apgādājis ar pārtiku Krimā dienošos ukraiņu karavīrus, bet drīz vien tika arestēts un apvainots terorismā.
Lai gan apsūdzības izskatījās falsificētas un politiski motivētas, sekoja ļoti bargs spriedums – 20 gadi stingrā režīma kolonijā.
2018. gada maijā Sencovs uzsāka badastreiku, pieprasot Krievijā notiesāto ukraiņu politieslodzīto atbrīvošanu, to viņš pārtrauca tikai nesen. Ar aicinājumu atbrīvot ukraiņu režisoru pie Krievijas ir vērsušās gan cilvēktiesību organizācijas, gan dažādu valstu parlamenti, starptautiskās autoritātes, taču šie saucieni ir palikuši nesadzirdēti.
Eiropas Parlamenta Saharova balva dibināta un pasniegta 1988. gadā. Pirmo reizi to saņēma divi sirdsapziņas cietumnieki. Nelsons Mandela, kurš tobrīd atradās Dienvidāfrikas rasistiskā režīma cietumā, un padomju disidents, politieslodzītais Anatolijs Marčenko – jau pēc nāves. Marčenko notiesāja 1981. gadā par “pretpadomju aģitāciju un propagandu”, piespriežot 10 gadus stingrā režīma nometnē un piecus gadus izsūtījumā. 1986. gada 4. augustā viņš pieteica badastreiku, kura laikā tika barots piespiedu kārtā. Badastreiks ilga 117 dienas. Ieslodzītā organisms bija tā novārdzināts, ka dažas dienas pēc badastreika pārtraukšanas Marčenko nomira kādā no Tatārijas pilsētas Čistopoles slimnīcām. Runā, ka tieši Marčenko nāve un starptautiskā reakcija uz šo notikumu esot piespiedusi toreizējo kompartijas ģenerālsekretāru Mihailu Gorbačovu sākt politieslodzīto atbrīvošanu.
Kā redzam, vēsture atkārtojas. Kas notiks ar Sencovu? Diemžēl, salīdzinot ar Gorbačova laiku Padomju Savienību, Putina Krievijā vēstures rats aizvien noteiktāk griežas pretējā virzienā.
Izgāšanās. “Abonēšanas” priekšvēlēšanu kampaņa
Ne tikai aizvadītās nedēļās, bet vispār pēdējā laika lielākā izgāšanās ir pagaidām nenoskaidrotu spēku mēģinājums ar masīvu aģitācijas kampaņu laikrakstā “Dienas Bizness” (“DB”) panākt partijas “Saskaņa” nokļūšanu pie varas.
Viņi gāja uz visu banku, bet palika “jaņos”.
Pirmkārt, par spīti milzu ieguldītajām finansēm, “Saskaņa” jaunajā Saeimā ieguvusi par vienu vietu mazāk nekā pašlaik un neviena partija viņus nemin kā potenciālus partnerus koalīcijā. Tiesa, atzīstami nostartējuši “KPV LV”, kam “DB” kampaņas organizatori bija ieplānojuši satelīta lomu Vjačeslava Dombrovska koalīcijā. Bet pat viņi ar saskaņiešiem pēc vēlēšanām tikušies tikai pieklājības pēc.
Otrkārt, kampaņas organizatoriem uz pēdām min Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kurš abos “DB” speciālizlaidumos saskatījis nepārprotamu politisko aģitāciju.
Saskaņā ar likumu trešajām personām atļautais priekšvēlēšanu aģitācijas limits ir 6450 eiro. Savukārt abu “DB” speciālizlaidumu metiens bijis 800 000 eksemplāru, tātad kopā 1,6 miljoni eksemplāru. Vairāki aptaujātie poligrāfijas un mediju nozares eksperti lēš, ka izmaksas par papīru, druku un piegādi, pat ņemot vērā apjoma atlaides, veidojušas vismaz 5 līdz 10 centus par eksemplāru. Tātad kopumā šeit iztērēts no 80 000 līdz 120 000 eiro. Iespējams, arī vairāk, jo avīzes drukātas uz īpaša sarkana papīra. Materiāls gan iespiests “Lietuvas Rytas” tipogrāfijā, bet tas, visticamāk, noticis ar nolūku, lai izmeklētājiem būtu grūtāk noskaidrot faktiskās izmaksas, jo drukas cenas abās valstīs īpaši neatšķiras, arī īpašais krāsotais papīrs tiekot piegādāts no viena ražotāja.
“DB” valdes loceklis un izdevējs Jānis Maršāns gan joprojām cenšas iestāstīt, ka notikušais esot tikai laikraksta abonēšanas kampaņa, nevis priekšvēlēšanu aģitācija. Speciālizdevumam pat nosaukums ir “Abonē Dienas Bizness”, tomēr saturs sastāv tikai no atsevišķu politisko spēku slavināšanas un citu nopelšanas. Viņš arī intervijā “LNT” apgalvojis, ka laikraksts varēs atļauties nomaksāt soda naudu, ja KNAB tādu lēmumu pieņems un uzņēmumam neizdosies to pārsūdzēt tiesā. Tomēr “DB” ar savu “abonēšanas kampaņu” jau šobrīd ir zaudējis ko nozīmīgāku par iespējamo naudas sodu – vairākus labākos žurnālistus un lasītāju uzticību.
Darījums. Pār plecu un uz robežu
Latvija no Dānijas pagājušonedēļ saņēmusi visas iepirktās pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas “Stinger”. Kā cerēts, līdz valsts svētku parādei, kad aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis sola tās demonstrēt. “Stinger” ir ASV ražotājas un vienas no efektīvākajām individuālajām pretgaisa aizsardzības sistēmām, ko izmanto ASV, Lielbritānija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Somija, Norvēģija un Lietuva. Dānijā tā stāvējusi bruņojumā nelietota. Latvijā tās paredzēts izmantot aizsardzībai pret pretinieka triecienaviāciju, piemēram, helikopteriem vai lidmašīnām. Latvijas karavīri augustā Somijā jau apmācīti kā “Stinger” operatori. Plānots veikt regulāru raķešu pārbaudi. 2019. gadā plānota specializēta apmācības ekipējuma – simulatoru – piegāde. Ar šiem ieročiem tiks nodrošinātas visas taktiskās vienības Zemessardzē, Mehanizētā kājnieku brigādē un Gaisa spēkos.
Noslēpums. Deputāts deputātam vilks
No ārpuses ne pārāk saprotama politiskā situācija izveidojusies Daugavpils domē. Aizvadītajā nedēļā izskanēja paziņojums, ka valdošā koalīcija esot izjukusi. Par to pavēstīja “Latgales partijas” līderis Jānis Lāčplēsis, vēršot asu kritiku pret savu līdzšinējo sadarbības partneri – domes priekšsēdētāju Rihardu Eigimu (“Mūsu partija”). Lāčplēsis: “Ar savu rīcību, mēģinot savas neveiksmīgās saimnieciskās darbības rezultātus novelt uz koalīcijas partneriem, nekorektām un nomelnojošām runām viņi ir izveidojuši situāciju, ka koalīcijas līgums vairs nedarbojas.” Kas īsti tur noticis, gan sīkāk netika iztirzāts.
Jāpiebilst, ka nekādu pozitīvu jūtu ne vienam, ne otram nav arī ar trešo Daugavpils domē pārstāvēto politisko spēku “Saskaņa”, kuru šajā pilsētā diriģē bijušais Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.
Viņu visu savstarpējās attiecības it labi varētu raksturot ar zināmo latīņu teicienu “Homo homini lupus est” (“Cilvēks cilvēkam vilks”).
Tāpēc vismaz pagaidām nekādas jaunas kombinācijas Daugavpilī neiezīmējas un arī domes priekšsēdētāja maiņa nav darba kārtībā. Elksniņš jau piedāvājis, ka vajadzētu rīkot ārkārtas vēlēšanas, savukārt Lāčplēsis minējis, ka mēra amatam varētu izvirzīt kādu neitrālāku figūru, kas līdzšinējos konfliktos nav bijusi iesaistīta. Tikmēr Eigims devies komandējumā uz Gruziju. Turpinājums sekos!
Aizdomas. Tveras tramvaji – drauds reputācijai
Daugavpils domes iecere pirkt Krievijā ražotus tramvajus no Lietuvas uzņēmuma “Railvec” var negatīvi ietekmēt valsts tēlu, uzskata Ārlietu ministrija (ĀM) un Drošības policija (DP). Rūpnīca pieder uzņēmumam “Transmašholding”, kas ražo ieročus un ir plaši iesaistīts kaimiņvalsts militārajos pasūtījumos. Vai no šāda uzņēmuma būtu jāiegādājas tramvaji?
“Laikā, kad pret Krieviju ir noteiktas starptautiskās sankcijas, pašvaldība par ES līdzekļiem plāno iegādāties produkciju no Krievijas, kas turklāt pastiprināti saistīta ar šīs valsts militāri rūpniecisko kompleksu,” norādījusi DP. Vērtējumu sniegusi arī Ārlietu ministrija (ĀM), kas norāda – lai arī uzņēmums “Railvec” nav iekļauts Latvijai saistošajā ES sankciju sarakstā, tomēr ar to saistītā koncerna “Transmašholding” īpašnieks janvārī iekļauts ASV Valsts kases izdotajā tā sauktajā Krievijas oligarhu sarakstā, un ar šo personu saistīts uzņēmums ir iekļauts ES sankciju sarakstā. ĀM gan nav kompetentā iestāde, kam būtu jāpārrauga Daugavpils domes iepirkumi,
tomēr ministrijai nav izprotams Daugavpils domes lēmums iegādāties tramvajus tieši no ražotāja, kas saistīts ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.
“Latvijas Avīze” jau iepriekš vērsusi uzmanību uz to, ka Tveras tramvajus konkursā izbrāķējusi Liepāja, bet Krievijā tikai divās pilsētās kursē attiecīgās rūpnīcas tramvaji, no kuriem daži salūzuši. Krievijas elektrotransporta forumos ieteikts Latvijai izvairīties no brāķa iegādes. Pārāk daudz mīnusu, kas liek jautāt – vai Daugavpils domei nebūtu jāizsludina jauns iepirkuma konkurss?
Sagatavojuši: Juris Lorencs, Ģirts Zvirbulis, Māris Antonevičs, Ģirts Vikmanis, Ivars Bušmanis
