Pāvests Latvijā. Dzelzceļnieki atlaiž bosu.Baznīcai piegādā brāķi.”LA” nedēļas apskats 0
Cilvēks. Pāvests mums un pasaulei
Vai pāvesta Franciska vizīte Latvijā bija liels notikums tikai katoļiem? Protams, ne. Tam ir valstiska nozīme. Jau pēc brauciena pāvests Francisks preses konferencē, pieminot, ka politiski Baltijas valstis ir daļa no Rietumiem, sacīja, ka izprot briesmas, kas pastāvīgi apdraud Latviju, Lietuvu un Igauniju. Kā ziņo Vatikāna radio, trešdien pāvests Vatikānā Svētā Pētera laukumā, uzrunājot 18 tūkstošus ticīgo, teica, ka vizīte Lietuvā, Latvijā un Igaunijā notika šo valstu neatkarības 100. gadskārtā, un atzina, ka viņu ir aizkustinājusi šo tautu vēsture.
Nacistu un padomju varas okupācijas jūgā šīs tautas ļoti daudz cieta, un tāpēc Kungs tās ir uzlūkojis ar īpašu labvēlību, sacīja pāvests.
Viņš aicināja visas pasaules ticīgos lūgties par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas brāļiem un māsām.
Viens no ieguvumiem, ko Baltijas valstis saņēmušas vizītes laikā, – starptautiska uzmanība. Piemēram, “The New York Times” vietne nytimes.com citēja fragmentus no homīlijas Aglonā un Svētā tēva uzrunas Rīgas pilī: ka Latvija ir piedzīvojusi spēcīgus sociālos, politiskos, ekonomiskos un garīgos pārbaudījumus, kas saistīti ar atdalīšanos un konfliktiem pagātnē, bet šodien tā “ir kļuvusi par vienu no galvenajiem kultūras, politikas un ostu centriem šajā reģionā”. Latvija ir spējusi pārtapt par dialoga, satikšanās un mierpilnas sadzīvošanas vietu.
Viļānu klostera tēvs Benedikts vērtē, ka pāvesta vizīte apvienoja lielu daļu Latvijas sabiedrības un nesusi daudz garīgu augļu. Aglonā cilvēki stundām ilgi stāvēja rindā, lai pieietu pie svētgleznas, kas bija iznesta no bazilikas, un šajā rindā bija katoļi, vecticībnieki, pareizticīgie, neticīgie.
Bija arī cilvēki, kuri, sagaidot pāvestu pie Brīvības pieminekļa, bija cerējuši uz ilgāku sastapšanos. Taču Romas klimats un Baltijas klimats atšķiras, un diemžēl 81 gadu vecais pāvests bija nopietni saaukstējies. Tomēr viņš izturēja saspringto vizītes grafiku līdz galam.
Darījums. 50 miljoni tornim un rekordiem
Pagājušajā nedēļā pieņemts nozīmīgs lēmums – samērā nolaistais Zaķusalas televīzijas tornis un apkārtējā teritorija tiks pārbūvēta. Būvprojekts vien maksās 2,225 miljoni eiro, bet visa projekta kopējās izmaksas – ap 50 miljoniem.
Pēc rekonstrukcijas TV torņa pakājē būs inovāciju un zinātnes centrs, 93 metru augstumā atgriezīsies restorāns, 97 metru augstumā skatu laukumam tiks pievienoti seši no torņa sienas izvirzīti stikla kubi, no kuriem varēs vērot apkārtni visos virzienos, bet 134 metru augstumā ārpus torņa tiks izveidots pastaigu ceļš asu izjūtu cienītājiem “sky walk”. Īsteniem adrenalīna medniekiem varētu patikt “pastaiga pa robežu” 224 metru augstumā, proti, piesprādzējoties ar karabīni, varēs apiet apkārt tornim pa vītņu trepīti un arī pārkarāties pār malu. Bet starp torņa kājām tiks iekārts Fuko svārsts – ierīce, kas demonstrē zemes griešanos ap savu asi. Projekta veidotāji grib, lai tas ir augstākais un smagākais Fuko svārsts pasaulē – plānots, ka tas atradīsies 72 metru augstumā un svārsta bumba pusotra metra diametrā svērs pustonnu. Pēc rekonstrukcijas apmeklētāju skaits tornī varētu desmitkāršoties – līdz 200 tūkstošiem cilvēku gadā.
Par inovatīvāko un asprātīgāko risinājumu jāuzskata torņa augstuma palielināšana no pašreizējiem 368 metriem līdz 371 vai 374 metriem, saglabājot un nostiprinot Eiropas augstākā torņa titulu. Var noprast, ka tas tiks panākts, izrokot vairākus metrus zemes zem torņa, lai ierīkotu konferenču zāli un inovāciju centru. Interesanti, varbūt ar šādu metodi mēs varam palielināt Gaiziņa augstumu līdz Monblānam, pārspējot Eiropu arī šajā ziņā?
Pārsteigums. Dzelzceļnieki atlaiž bosu
Pārsteigums nebija, ka līdzšinējai AS “RB Rail” vadītājai Baibai Rubesai nebija izredžu uz otru pilnvaru termiņu valdes priekšsēdētāja krēslā un ka oktobrī viņai tik vai tā nāktos pamest “Latio” ēkas 4. stāvu pretī Kongresu namam. Pārsteigums bija viņas izvēlētais brīdis – mēnesi pirms termiņa beigām un veids – pašai ar lepni paceltu galvu iesniegt kopuzņēmuma padomei atlūgumu, kas uzreiz stājas spēkā. Kāpēc tagad? Kā pati pamato: lai pievērstu Baltijas valstu iedzīvotāju uzmanību tam, ka “Rail Baltica” projekta ieviešana ir apdraudēta, ja “RB Rail” akcionāri neko nemainīs savā līdzšinējā pieejā. Iedzīvotāju uzmanību viņa varētu pievērst arī vēlāk. Izskatās, ka adresāts ir tie amata potenciālie pretendenti, kurus personāla atlases kompānijas “Amrop” partneri jau sākuši uzrunāt.
Kāds ir Rubesas vēstījums? Viņa iestājusies par to, ka projekts tiek ieviests kā viens vesels ar “RB Rail” pārraudzību, turpretī Baltijas valstis tam iebilstot. Lietuvas stratēģiskās ambīcijas paredzot savu valsti kā galveno loģistikas centru Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, nākot pie varas Igaunijas Centra partijai, “Rail Baltica” lēmumi tiekot bremzēti. “Baltijas valstīm būs jālemj par to, vai “Rail Baltica” infrastruktūras pārvaldība tiks sadalīta katras valsts atbildībā vai arī par to atbildēs viens pārvaldnieks,” paziņoja Rubesa.
Pašreiz ir absurdi: akcionāri uzdod Rubesai vadīt šo projektu, kuru pašiem to jāīsteno tā, kā “RB Rail” valde noteikusi. Akcionāri bieži kavēja dažādu dokumentu saskaņošanu, nespēja laikus vienoties ne par finansēm, ne par kopīgu pozīciju, bet, kad darbi kavējās, tad pārmeta Rubesai. Tieši tā, kā to tagad dara Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis: “Attiecībā uz bijušās vadītājas izteikumu par “Rail Baltica” projekta termiņu kavēšanos – mēs ieteiktu viņai vispirms novērtēt viņas vadītā kopuzņēmuma aizkavētās darbības un to ietekmi uz projekta grafiku.”
Iznācis tā, ka dzelzceļnieki paši atlaiduši, nu labi, piespieduši aiziet savu bosu, jo tas ir bijis pārāk prasīgs. Ar to jārēķinās nākamajam valdes priekšsēdētājam – ja vien dalībvalstis nemainīs šo kārtību un turpinās AS padomē iecelt darbu izpildītājus. Eiropas Komisijas Eiropas transporta tīkla TEN-T Ziemeļjūras–Baltijas koridora koordinatore Katerīne Trautmane jau maijā intervijā “LA” norādīja: “Patiesība ir tāda, ka vienas personas maiņa neatrisina tos jautājumus, par kuriem ris diskusijas.” Pēc neoficiālas informācijas, “RB Rail” akcionāri šajā amatā labāk redzētu cilvēku no Polijas (lietuvieši) vai Somijas (igauņi).
Mācība. Krievijas izvēle Saeimas vēlēšanās
Tas, ka Krievija nekaunīgi cenšas ietekmēt iekšpolitiskos procesus citās valstīs, Rietumos daudziem bija pārsteigums. Taču tagad tur ar aizdomām tiek vērotas katras jaunas vēlēšanas vai referendums ar domu – kurā brīdī pazibēs Krievijas “spalvainā roka”. Vērīgi skatieni vērsti arī uz Latviju, kur priekšā jaunās Saeimas vēlēšanas.
Nupat amerikāņu domnīcas “Atlantic Council” pētnieki bija analizējuši krievvalodīgās interneta lapas Latvijā, lai nonāktu pie secinājuma, kas mums jau sen ir zināms – tās piespēlē “Saskaņai” un Latvijas Krievu savienībai, cenšoties panākt, ka krievu vēlētāji (pētnieki norāda, ka Latvijā tā ir piektā daļa no balsstiesīgajiem) atbalsta tieši šos spēkus. Pētnieki to konstatējuši ar īpašu metodi – pētot vizuālos materiālus, kas par Latvijas vēlēšanām parādās ar Krieviju saistītajās interneta lapās – “Sputņik” un “Baltnews”. Tur abas krieviskās partijas izteikti dominē uz pārējo fona, atklāj portālā “medium.com” publicētie pētījuma rezultāti. Piemēram, “Sputņik” no 218 augustā un septembrī Saeimas vēlēšanām veltītajiem rakstiem 32 bija ilustrēti ar “Saskaņas” līderiem vai partijas simboliku, bet 30 – ar LKS. Citas partijas krietni atpaliek: “KPV LV” – 6, ZZS – 6, “Jaunā Vienotība” – 5 utt. Līdzīgi “Baltnews” – no 188 rakstiem “Saskaņai” ir 28, LKS – 20. Tālu atpaliek “KPV LV” (6), “Jaunā Vienotība” (5) un citi.
Bet varbūt “Saskaņa” un Krievu savienība vienkārši bijušas aktīvākas? Salīdzinājumam aplūkotas arī vēlēšanu ziņas sabiedriskā medija “lsm.lv” krievu versijā un portāla “Delfi” krievu versijā, un tur šādas anomālijas nav novērojamas. “Krievija ar sev piederošajiem medijiem cenšas sašaurināt Latvijas krieviski runājošo vēlētāju izvēli 6. oktobra vēlēšanās,” secina “Atlantic Council” pētījums.
Izgāšanās. Baznīcai piegādā brāķi
Pāvesta Franciska vizītes laikā dalītos karodziņus, kas nebija Latvijas karoga karmīnsarkanā krāsā, bet vairāk atgādināja Austrijas karoga krāsas un malu attiecības, Romas katoļu baznīcai Latvijā piegādājis kāds Rēzeknes uzņēmums – SIA “Zeize”. Rīgā pie Brīvības pieminekļa un Aglonā, kur cilvēki sveica pāvestu, šo dīvainību bija ievērojis ne viens vien pasākuma apmeklētājs. Kāpēc radies tāds brāķis? Romas katoļu baznīcas priesteris Juris Jalinskis “LA” skaidro, ka sev uzticamam cilvēkam dažas nedēļas pirms pāvesta ierašanās esot jautājis, vai viņš var ieteikt kādu uzņēmumu, kurš varētu nodrukāt karodziņus, kam vienā pusē būtu Vatikāna, bet otrā – Latvijas karoga krāsas. Viņam ieteikta SIA “Zeize”. Tā pārstāvji apgalvojuši, ka tam esot pieredze šādos pasūtījumos, uz ko baznīca paļāvusies. Kopumā izgatavoti 40 000 karodziņu. Preci baznīca esot saņēmusi no uzņēmuma četras dienas pirms vizītes, un vairs nav bijis laika, lai nodrukātu labākus. Tādēļ baznīcas pārstāvji pieņēmuši lēmumu Aglonā dalīt piegādātos karodziņus. J. Jalinskis stāsta, ka karodziņi izmaksājuši 2265 eiro un apmaksa veikta, kad tie tikuši piegādāti baznīcai. Baznīca saprotot, ka šādām lietām nevajadzētu notikt. “Nenoliedzu, ka rezultātam ir mazliet rūgtuma piegarša, tomēr jāskatās uz pozitīvo lādiņu, kuru kopumā deva pāvesta vizīte Latvijā,” piebilda priesteris.
Sagatavojuši: Dace Kokareviča, Olafs Zvejnieks, Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs, Ģirts Vikmanis
