Pārsteigums. “MOSSAD”, “KGB” un citas firmas 3
Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinos par uzņēmumiem un organizācijām, kuras darbiniekiem vidējais atalgojums nepārsniedz minimālās algas likmes, nesen parādījās arī ieraksts “Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija”. Vēlāk gan tas svītrots, jo, kā izskaidrojusi Igaunijas vēstniecība, patiesībā tā nav bijusi īstā Igaunijas Ārlietu ministrija, bet gan saimnieciskās darbības veicējs, kurš Latvijā dibināts 90. gadu sākumā, lai apsaimniekotu Igaunijas vēstniecības ēku. Tomēr šāda situācija liek uzdot jautājumu – vai tiešām Latvijā iespējams uzņēmumiem dot kādas oficiālas ārzemju iestādes vai organizācijas vārdu?
Ja palūkojas Uzņēmumu reģistra (UR) datubāzē, tajā var atrast SIA “MOSSAD”, kurš gan likvidēts. Darbības veids nav norādīts kā Izraēlas specdienesta interešu īstenošana, bet autopārvadājumu uzņēmums. Ir arī citi uzņēmumi, kuri sev devuši kādu ārvalstu struktūru nosaukumus: “NATO”, “ANO”, “CIP”, “CRU”, arī padomiskie – “K.P.S.S.”, “KGB”. Vai uzņēmējiem, kas grib izstrādāt joku vai arī maldināt patērētājus, pastāv iespēja reģistrēt, piemēram, šādus uzņēmumus – “Krievijas valsts dome”, “Bundestāgs” vai “ASV Pārstāvju palāta”?
Teorētiski iespējams. Kā skaidro UR sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Ivdra, valsts notārs reģistrācijas procesā izvērtē pieteikumus, un, ja rodas aizdomas, ka nosaukums var maldināt sabiedrību, viņš aicinās pieteicēju precizēt nosaukumu. UR nav iespējams reģistrēt uzņēmumus, kam nosaukums sakrīt ar Latvijā reģistrētu iestāžu vai administratīvo teritoriju nosaukumiem, bet ierobežojumi nav noteikti attiecībā uz ārzemju iestāžu nosaukumiem.
Sagatavojuši: Sanita Upleja, Anita Bormane, Māris Antonevičs, Linda Rasa, Ģirts Vikmanis
