Kad bikses svilst, “KGB” un citas firmas. “LA” nedēļas apskats 3
Nedēļas apskats
Cilvēks. Ernests Bernis. Augstu šūpoties, zemu krist…
Šis latviešu Lieldienu gadījumā lietotais pantiņš nāk prātā, domājot par pagājušajā nedēļā īpašā sabiedrības uzmanības centrā pabijušo cilvēku – “ABLV” bankas valdes priekšsēdētāju un vienu no bankas lielākajiem akcionāriem Ernestu Berni.
Viņš kopā ar bankas otru lielāko akcionāru Oļegu Fiļu nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši bijis Latvijas miljonāru saraksta galv-galī. Pēc 2016. gada rezultātiem secināts, ka Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta pirmajā vietā ierindots Fiļs (315 miljoni eiro), bet otrajā –Bernis (312 miljoni eiro ar piecu miljonu pieaugumu gada laikā).
Tomēr no iepriekšējiem Latvijas banku bankrotu un likvidācijas gadījumiem šis atšķiras ar to, ka banka nav palikusi tukša īpašnieku nolaidības, ļaunprātības vai neprasmes dēļ. “ABLV” pati spēšot norēķināties ar klientiem. Pašlikvidācija faktiski ir nepieciešama tādēļ, ka pēc ASV atbildīgo iestāžu reakcijas līdzšinējais modelis izrādās darboties nespējīgs vai vismaz tik lielu peļņu vairs nesološs.
Šī situācija ir zīmīga arī ar to, ka bankas īpašnieki un vadītāji saglabās savā īpašumā esošos “groziņus ar zelta olām” jeb nopelnītos iespaidīgos miljonus, ja turpinām iesākto līdzību ar Lieldienām. Turklāt, ņemot vērā abu baņķieru uzņēmējdarbības spējas, gan jau no tām “izšķilsies” jaunas “zelta olas” dējoši uzņēmumi un idejas citā vietā un citā laikā.
Šķiet, ka bankas īpašnieki būs tikuši cauri šai epopejai diezgan neskarti, ja vien neņem vērā, paša E. Berņa vārdiem runājot, “smagāko lēmumu” viņa mūžā – pašlikvidāciju un sarunas ar darbiniekiem par to. Lai ko plašāka sabiedrība domātu par baņķieriem un turīgiem cilvēkiem, arī viņi ir tikai cilvēki, un liela nauda var arī nekalpot par nomierinošu kompresi brīdī, kad jāraugās acīs saviem pieviltajiem līdzgaitniekiem.
Var saprast baņķiera sarūgtinājumu, savām acīm pieredzot to, kā “pusotras nedēļas laikā izdzēšam mūsu 25 gadu laikā paveikto”, tomēr plašākai sabiedrībai gribētos dzirdēt arī viņa versiju par to, kā iespējams tik samērā īsā laikā nopelnīt tik daudz naudas, kāpēc tad tieši viņi amerikāņiem dūrās acīs kā banka, kas “padarījusi naudas atmazgāšanu par uzņēmējdarbības pamatu” (tā apgalvoja ASV finanšu ministra vietniece), un vai tiešām nevienā brīdī šīs straujās augšup-ejas laikā neienāca prātā doma, ka var pienākt sāpīgs piezemēšanās brīdis.
