Mācība. E-veselība ieskrienas klupdama krizdama 0
Ja no janvāra netiktu ieviesta e–veselība, Latvijai būtu jāatmaksā Eiropas Savienības fondu finansējums 11,3 miljoni eiro. Tad gan valdība meklētu vainīgos. Tagad ir pārejošas grūtības. Janvārī palaistā e–veselības sistēma “nojūdzās” jau pirmajā gada darba dienā, jo, izrādījās, ka tai esot pārāk liela slodze – beidzot to izmanto gandrīz visi 1300 ģimenes ārsti, izņemot astoņus, kuri vēl nav apguvuši datoru. Dakteriem tagad e–receptes valsts apmaksātajiem medikamentiem, kā arī darba nespējas lapas jāizraksta tikai elektroniski. Dīvaini izklausījās atbildīgās institūcijas – Nacionālā veselības dienesta – apgalvojums, ka iepriekš sistēmas darbība neesot testēta tik liela apjoma pieprasījumiem. Vai tad atbildīgajām amatpersonām iepriekš nebija zināms, cik ārstu ir Latvijā? Nenoliedzami, palaižot jaunievedumu, traucējumi var rasties, bet bieži tie ir iepriekš prognozējami un cilvēki līdz ar to brīdināmi. Tagad NVD jau izdarījis nelielu atkāpi no sākotnējiem stingrajiem noteikumiem un atļāvis sistēmas tehnisku traucējumu gadījumā receptes rakstīt papīra formā. Stress bija gan ārstiem, gan farmaceitiem aptiekās, gan pacientiem. Ārsti nespēja tehnisko traucējumu dēļ izrakstīt e–receptes, aptiekās kaudzē krājās papīra receptes, kuras nebija iespējams ievadīt sistēmā vai arī tas izdevās ļoti gausi. Savukārt pacienti bija sašutuši, ka nevar dabūt recepti vai arī, ja tā saņemta, jāstāv garā rindā aptiekā, lai to atprečotu. Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš patlaban pilda veselības ministra pienākumus, kamēr ministre Anda Čakša atrodas pirmsdzemdību atvaļinājumā, norādījis, ka pēc pirmajām stresa dienām problēmas ar e–veselības sistēmu mazinoties. Veselības ministrija strādājot pastiprinātā režīmā, lai risinātu tehniskos un citus jautājumus. E-veselība optimāli varētu sākt strādāt tikai pēc pāris nedēļām.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Ingrīda Mičāne, Sanita Upleja, Ģirts Zvirbulis
