Vilšanās. Ko mums nepateica gadumijā 0
Valsts augstāko amatpersonu runas gadumijas brīdī ir vienmēr gaidīts un pēcāk vairāk vai mazāk enerģiski apspriests notikums. Iepriekšējā gadumijā Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kuram tā bija otrā parādīšanās tautai gadumijā, un pirmoreiz šādā ampluā startējušais valdības vadītājs Māris Kučinskis tika sabiedriskajā sarunā norāti par to, ka nebija klātesoši valsts oficiālie simboli. Prezidenta virzienā tika raidītas kritikas bultas arī par to, ka Jūrmalas rezidencē uzņemtajā runas ierakstā viņam līdzās sēdēja dzīvesbiedre Iveta, kura visai valstij paziņoja par savu gada prieku – kļūšanu par vecmāmiņu. Vai nu tādēļ, ka ieklausījās tautas balsī, citos padomniekos, vai vienkārši nebija pasaulē nākuši jauni mazbērni, šajā gadumijā abi valstsvīri bija atgriezušies pie uzrunu oficiālāka rakstura. R. Vējonis no Jūrmalas rezidences bija atpakaļ Rīgas pilī, bet M. Kučinskis no savas lauku mājas un kamīnpriekšas Valmieras pusē bija pārcēlies atpakaļ uz valdības namu. Simboli arī bija vietā. Turklāt prezidenta uzrunas ievadu rotāja ļoti moderna pieeja – ar dronu filmēta Rīgas pils no augšas, skats pa logu iekšā pilī, prezidenta pastaiga pa pils gaiteņiem. Pils tiešām ir krāšņa, un nodokļu maksātājiem ir tiesības redzēt un priecāties par ilgā remonta iznākumu. Tomēr sarkanais paklājs un valsts galvas nokāpšana pie tautas atgādināja kaut ko jau iepriekš Kremlī redzētu. Diemžēl par runu saturu ir mazāk ko teikt nekā par formu, jo Latvijas simtgades un Saeimas vēlēšanu gadu ievadot, gribējās dzirdēt tiešām konkrētus solījumus, ka politiskajam procesam mūsu valstī ir jākļūst tīrākam un ka abi vīri par to sparīgi cīnīsies. Galu galā mēs nevaram izlikties neredzam to, ka pagājušā gada lielākā atklāsme bija politisko aizkulišu patiesais saturs, par ko uzzinājām no publiskotajām “oligarhu sarunām”. Un te nu ir par maz tikai ar prezidenta atgādinājumu tautai – domājiet paši, par ko vēlējat. Gan valsts, gan valdības vadītājam ir pietiekami daudz morālu ietekmes iespēju, lai ar savu nostāju un aktīvu rīcību mainītu politisko kultūru Latvijā. Neviena veselības, izglītības vai nodokļu reforma nenesīs cerētos augļus, ja ļaudīm nebūs pārliecības par vispārēju godīgumu un taisnīgumu.
