Noslēpums. Policija liesmās 0
Pagalam neveiksmīgi jaunais gads iesācies Valsts policijai (VP) – naktī no 2. uz 3. janvāri ugunsgrēkā cietusi dažādu tiesībsargājošo iestāžu apdzīvotā ēka Stabu ielā 89. Pilnībā izdeguši VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša un viņa palīdzes kabineti ēkas ceturtajā stāvā, kur arī ugunsnelaime sākusies.
Liesmas skārušas arī ēkas piekto stāvu, kur atrodas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP). Dzēšanas darbos pamatīgi noplūdināts ēkas trešais stāvs. Tajā atrodas uzskaites grupa, kas analizē sūdzības par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, tostarp par fotoradaru konstatētajiem. Nodokļu shēmotājiem vai ātruma pārsniedzējiem gan nav īpaša pamata līksmībai. Pēc VP priekšnieka Inta Ķuža teiktā – lietu materiāli un pierādījumi nav gājuši bojā. Ja arī kāds papīra dokuments kļuvis nelietojams, tie pieejami digitālās versijās, jo datu serveri palikuši neskarti.
Tomēr ugunsgrēka izcelsme ir noslēpumaina. VP priekšnieks pagājušo trešdien preses brīfingā izteica pieļāvumu, ka vainīgas varētu būt elektroinstalācijas. Par ļaunprātīgu dedzināšanu vai nelikumīgu iekļūšanu pagaidām nekas it kā neliecinot. Arī Adventes vainagi vai nepieskatītas sveces telpās neesot bijuši.
Cietusī ēka bija aprīkota ar ugunsgrēka trauksmes signalizāciju, taču ne visur, kur tas būtu nepieciešams. Pēc “LA” rīcībā esošas neoficiālas informācijas, tieši Krapša kabinets ēkas ceturtajā stāvā, kur sākās ugunsgrēks, nebija aprīkots ar ugunsdrošības detektoriem. Signalizācija nostrādājusi tikai tad, kad liesmas sasniegušas piekto stāvu, jo tur izvietotās ENAP telpas nesen aprīkotas ar šīm drošības iekārtām. Savukārt Satiksmes drošības pārvalde palikusi bešā, jo tai tāpat tuvākajos mēnešos plānota pārcelšanās uz jaunām telpām Ezermalas ielā.
Degusī ēka nav Valsts policijas īpašumā. To apsaimnieko Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA), kas jau 2016. gadā informēja valdību par nepilnībām un lūdza pusotru miljonu eiro visu iekšlietu struktūru ēku aprīkošanai ar ugunsdrošības sistēmām. Valdība šo informāciju “pieņēma zināšanai” un lūgumu apmierināja tikai daļēji – pērn šiem mērķiem piešķirti 299 000 eiro, šogad – 271 400 eiro.
