“Rail Baltica” trases sākotnējā sabiedriskā apspriešana beigusies, dialogu turpinās 2
Eiropas platuma sliežu ceļa “Rail Baltica” plānotāji vakar pateicās vismaz 5100 cilvēkiem par piedalīšanos projekta sabiedriskajā apspriešanā, kā arī visiem priekšlikumu iesniedzējiem un stāstīja par nākamajiem darbiem jaunā dzelzceļa veidošanā.
“Mūsuprāt, visdemokrātiskākā telpiskā sabiedriskā apspriešana Latvijā ir beigusies. 16 tikšanās reizēs, šķiet, lauzām stereotipu, ka viss ir izlemts un tūlīt būvlaukumā brauks traktori. Apspriešanu sākām piecus gadus pirms sliežu ceļa būvniecības sākuma, un cilvēku aktivitāte liecina par sabiedrības pilsonisko briedumu,” preses konferencē vēstīja “RB Latvija” eksperts Nils Balgalis.
Cilvēku visbiežāk uzdotie jautājumi tikšanās reizēs un arī cita veida saziņā bija par to, vai dzelzceļa trase skars viņu īpašumu, kad būs zināmi nosacījumi kompensāciju maksāšanai un cik lielas tās būs, kāds būs vilcienu satiksmes radītais troksnis un vibrācija, kādi būs tehniskie risinājumi, kā var piedalīties trases veidošanas procesā. Visatsaucīgākie ļaudis piedāvāja satiksmei savus laukus, granti un izteica gatavību veidot grupas, kas palīdzētu ar padomiem būvniecībā.
Savukārt no priekšlikumiem plānotāji izceļ salacgrīviešu vēlmi būvēt staciju, rīdzinieku noraidījumu tuneļa būvei zem Āgenskalna, Sējas cilvēku vēlēšanos virzīt trasi “tālāk no manām mājām”, Mārupes un Ķekavas novadu vēlēšanos neveidot dienvidu pieslēgumu lidostai un vēl vairākus ieteikumus. No visām pašvaldībām, kuras šķērsos trase, noraidošu attieksmi pret “Rail Baltica” izteica vien Ķekava un Mārupe.
Cilvēku iesniegtos priekšlikumus attiecībā uz vidi vērtēs Vides pārraudzības valsts birojs, gatavojot ietekmes uz vidi novērtējuma programmu. Vērtēs trokšņu un vibrāciju ietekmi, ietekmi uz ainavu, uz meliorācijas sistēmām un virszemes noteci, arī to, kā trase ietekmēs radioaktīvo atkritumu glabātavu Baldonē un radona dīķus Inčukalnā un vēl citus nosacījumus.
Satiksmes ministrija gatavos ieteikumus īpašumu kompensāciju jautājumu risināšanai. Tomēr jāsaprot, ka šo aptuveni 2000 īpašniekiem ārkārtīgi svarīgo jautājumu ļoti grūti ir risināt, pirms ir zināms trases novietojums 40 – 60 metru ar žogu norobežotajā koridorā. Tam vajadzētu būt zināmam šā gada beigās, bet īpašumu atsavināšana sāksies 2017. gadā. Tā būs balstīta uz individuālu pieeju, tirgus cenu un sadarbību ar īpašnieku. Patlaban likumi neparedz kompensāciju saimniekiem, kuru īpašumi atradīsies gar dzelzceļa trasi.
Līdz septembrim pašvaldībām jālemj par lokālplānojumu gatavošanu. Šajā termiņā arī jāsagatavo tehniskie risinājumi, tostarp tilti pār upēm, divlīmeņu šķērsojumi ar autoceļiem, ielām un 1520 mm platuma sliežu ceļu, zvēru pārejas, kā arī citi tehniskie risinājumi. Tāpat jābūt izveidotam ietekmes uz vidi novērtējumam: programmai un ziņojumam. Savukārt septembrī – oktobrī iecerēta lokālplānojumu projektu un ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma apspriešana. Plānotāji vakar solīja meklēt dialoga iespējas ar Mārupes un Ķekavas pašvaldībām.
Uzziņa
“Rail Baltica” projekta sākotnējā apspriešana Latvijā
Ar jautājumiem un ieteikumiem saņemtas 378 vēstules, 243 zvani pa informatīvo tālruni un 516 elektroniskā pasta vēstules.
Visaktīvākie bija rīdzinieki (10% no visām vēstulēm), Salaspils novada (9%), Baldones (8%) un Salacgrīvas novada (8%) cilvēki.
Sākotnējā projekta apspriešanā 15 pašvaldībās piedalījās vismaz 5100 cilvēku.
