Dace Baltruma: Vēl pirms neilga laika mūsu pašu vara cilvēku, kas nogāza Jēkabpils lielgabalu, bija gatava tiesāt un likt cietumā 105
Dace Baltruma, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas iebrukums Ukrainā daudziem ir atvēris acis un licis uz dzīvi paskatīties no cita redzesleņķa. Bez Ukrainas kara mēs nejauktu pieminekļus un nedomātu par nosaukumu maiņu visam, kam kaut kāda saistība ar Krieviju. Protams, svešiem pieminekļiem mūsu valstī nav jābūt un svešas valsts varoņu vārdiem uz mūsu ielu nosaukumu plāksnītēm nav jārēgojas. Tomēr visā notiekošajā ir kaut kas mazliet mulsinošs. Par pieminekļiem viss it kā skaidrs, par nosaukumiem arī. Tā īsti nav skaidrs par mums pašiem.
Vēl pirms neilga laika mūsu pašu vara cilvēku, kas nogāza Jēkabpils lielgabalu, bija gatava tiesāt un likt cietumā. Tagad tā pati vara ir gatava uz daudz radikālākām darbībām.
Valsts tā pati, cilvēki tie paši. Darbība cita. Bet tā mainījusies ārēju apstākļu iespaidā. Lūk, tas arī ir tas, kas mani mulsina. Ne jau mēs paši esam nonākuši līdz apskaidrībai par svešajiem pieminekļiem. Arī ar svešajiem ielu nosaukumiem līdz šim esam sadzīvojuši vienā mierā. Un būtu turpinājuši dzīvot, ja ne vien karš Ukrainā.
Jā, tagad mēs esam gatavi! Esam gatavi gan jaukt, gan mainīt. Un mums nemaz nav kauns par to, ka tie pieminekļi ir stāvējuši tik daudzus gadus un ka to ēnas mūs tā īpaši nav traucējušas. Un vēl mani mulsina tā dedzība, ar kādu dažs labs ir gatavs iesaistīties “jaunas” dzīves pamatu nostiprināšanā.
It sevišķi jautājumā par ielu un vēl dažu citu nosaukumu mainīšanu. Ko tikai negrib mainīt. Nost ar Puškinu, nost ar Tolstoju! Piemēram, Raimonds Krūmiņš, kas sevi piesaka kā ZZS biedru, “TV24” aizrāvās tik tālu, ka ieteica likvidēt arī Raiņa bulvāra nosaukumu. Un vēl piebilda, ka Raiņa vārdu jau tik un tā tagad tikai retais vairs zinot.
Situācija pasaulē mums kaut kādā ziņā ir pavērusi iespēju lielākā mērā kļūt saimniekiem savā zemē.
Līdz šim valdījusī samiernieciskā attieksme pret Krieviju un piekto kolonnu pašu mājās ir bijusi morāli traumējoša latviešiem. Var būt, ka mēs nemaz neesam tādi nīkuļi un savu mugurkaulu spējam turēt taisnu arī bez ārēju apstākļu ietekmes, bet domājot paši ar savu galvu?
