Cilvēki panikā par Lietuvas prezidenta padomnieka izteikumiem par uzbrukumu Baltijas valstīm. Situāciju komentē Slaidiņš 53

Cilvēki satraukušies par Lietuvas prezidenta padomnieka izteikumiem, ka Krievija ar “Vagner” provokācijām Baltijas valstīs varētu pārbaudīt Rietumvalstu reakciju. TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” situāciju komentē NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.

Reklāma
Reklāma
Pirka viesnīcas Horvātijā… Ukrainā gaismā nācis armijas pārtikas iepirkuma skandāls, kur shēmas realizētāji piesavinājušies 18 miljonus ASV dolāru 24
Veselam
Vēlies zaudēt līdz 5 kg mēneša laikā? Šie ieradumi būs lielisks veids, kā to panākt
TV24
Jānis Kažociņš: “Ja krievi nevar tikt galā pat ar Ukrainu, tad vai tiešām mēs – Eiropa – nespējam paši sevi aizsargāt bez ASV?”
Lasīt citas ziņas

Viņš nepiekrīt šiem Lietuvas prezidenta galvenā nacionālās drošības padomnieka Ķēstuta Budra izteikumiem, jo izveidot uzbrukuma grupējumu pierobežā nav nemaz tik vienkārši.

Slaidiņš uzsver, ka ir nepieciešams izveidot loģistikas ķēdes, koncentrēt spēkus utt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš nevar iedomāties, ka “Vagner” grupējums, kas no tā ir palicis, šobrīd spētu piesaistīt jaunus kaujiniekus, sapulcēties pie Baltijas valstu robežām un doties uzvaras gājienā uz Tallinu, Rīgu vai Viļņu.

NBS majors pauž, ka būtu nepieciešama sīkāka informāciju, kur Lietuvas prezidenta padomnieks guvis ziņas, ka Krievijas privātais algotņu grupējums “Vagner” ar uzbrukumu Baltijas valstīm varētu mēģināt pārbaudīt Rietumvalstu aizsardzības mehānismus, jo, viņaprāt, “Vagner” grupējums šobrīd noteikti nav tas kaujas spējīgākais.

Jau vēstīts, ka Lietuvas prezidenta padomnieks paziņojis, ka Krievija ar “Vagner” provokācijām Baltijas valstīs varētu pārbaudīt Rietumvalstu reakciju.

“Atbilde uz jūsu jautājumu ir – jā, viņi varētu pārbaudīt [Rietumu] reaģēšanas mehānismus un sniegt Kremlim politisku iespēju teikt, ka tam ar to nav nekādas saistības. Kā tas notiek Āfrikā,” Budris sacījis intervijā Lietuvas ziņu portālam “Delfi.lt”, atbildot uz jautājumu, vai Krievija varētu īstenot provokāciju Baltijas valstīs, izmantojot tādus grupējumus kā “Vagner”.

Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis uzsvēra, ka izlūkošanas dati neliecina par iespējamu Krievijas uzbrukumu, tomēr situācija var mainīties un apdraudējums ir reāls.

“Vagner” algotņi jau kopš 2014.gada piedalās Krievijas iebrukumā Ukrainā.

Tāpat grupējums arvien aktīvāk iesaistās konfliktos frankofonajās Āfrikas valstīs. Rietumvalstu dati liecina, ka tā algotņi ir Burkinafaaso, Centrālāfrikas Republikā un Mali.

Izdevums “Politico” nesen izpētījis, ka “Vagner” dibinātāja Jevgeņija Prigožina tīkls ar galēji labējās Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) starpniecību mēģinājis vairot pret Eiropas Savienību un NATO vērstu noskaņojumu Igaunijā un ietekmēt sabiedrības viedokli pirms vēlēšanām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.