“Cilvēki nesaprot, kāpēc mums to vajag, neviens nepaskaidro!” Kulbergs par haosu, kas šobrīd notiek 0
“Vēja parku izveide Latvijā – tas viss ir bez plāna un pilnīgā haosā! Es jau pirms 2 gadiem skaidroju, ka Latvijā nav enerģētikas stratēģijas,” TV24 raidījumā “Preses Klubs” norāda Andris Kulbergs, Saeimas deputāts (AS), Auto asociācijas prezidents.
Viņš skaidro, ka katrs uzliktais vēja ģenerators vai saules panelis disbalansē tīklu, pretī jābūt tīkla balansam, par ko mēs visi maksājam. Jābūt arī bāzes jaudai, jo ne vienmēr spīd saule un pūš vējš, tāpēc ir jābūt šim portfelim un plānam, kur viss tiktu izskaidrots un izdomāts.
Lietotājam patīk, ka elektrības cenas ir lētas, bet investoriem ne, tādēļ ir jābūt balansam un salāgotām cenām, lai šī brīža “amerikāņu kalniņi” tuvinātos drīzāk nemainīgai līknei.
Jau ziņots, ka AS “Latvenergo” ornitologi, izmantojot mākslīgā intelekta izstrādes funkciju, veikuši divus pilotprojektus, lai monitorētu putnus topošajos vēja parkos, “Latvenergo” Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda Ietekmes uz vidi novērtējuma daļas projektu vadītāja Kristīne Eglīte.
Viņa atzīmē, lai gan vēja parku attīstībā cilvēkresursiem saglabāsies svarīga loma, tomēr arvien vairāk ikdienas darbā ornitologi izmanto mākslīgo intelektu. “Latvenergo” ornitologi sadarbībā ar mākslīgā intelekta izstrādes funkciju ir veikuši divus pilotprojektus – mākslīgā intelekta izmantošanu attēlu apstrādē un putnu uzskaitē, kā arī mākslīgā intelekta izmantošanu skaņas ierakstu apstrādē un putnu balsu atpazīšanā.
Kopumā tika marķēti jeb apmācīti 245 attēli un apstrādāti vairākas stundas gari skaņas ieraksti – tajos tika marķēti putni un vēlāk apstrādātas spektrogrammas. Rezultātā pirmajā pilotprojektā, kura uzdevums bija no attēliem noteikt putnu skaitu, tika sasniegta 87% precizitāte, kas vērtējams kā ļoti labs rezultāts, pretēji manuālai uzskaitei, ko veic ornitologi, jo tā ir daudz laikietilpīgāka un rezultātu ticamība ir grūtāk validējama, informē Eglīte.
Viņa norāda, ka par spīti populārajam mītam, ka vēja parku vides izpētes noslēdzas ar pozitīvu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) atzinumu, “Latvenergo” ar saviem un sadarbības vides ekspertiem kliedē mītus un bažas un pierāda pretējo. Piemēram, pašreiz būvniecības stadijā esošais vēja parks “Laflora”, kura IVN tika noslēgts 2021.gadā arī nav izņēmums, tajā tāpat kā citos iecerētajos vēja parkos tika veikts pirmsbūvniecības monitorings.
Atbilstoši metodikai, kas saskaņota ar atbildīgajām vides institūcijām, vēja parka teritorijā un tā apkārtnē veikta pūčveidīgo putnu, zosu un migrējošo putnu uzskaites. Monitoringa rezultātā tas palīdzēs plānot tālākos pasākumus vēja parka ekspluatācijā un pēcbūvniecības monitoringā, jo darbs pie vēja parkiem turpinās arī pēc IVN noslēgšanās.
Tāpat nelieli pirmsbūvniecības monitoringa pasākumi veikti “Latvenergo” Priekules hibrīdparkā. Februāra sākumā apsekotas lielās putnu ligzdas, kas atrodas vēja parka tuvumā. Tomēr galvenais uzdevums bija atrast jūras ērgļa ligzdu, jo veco ligzdu vēja parka tuvumā tas bija pametis.
Eglīte norāda, ka, veicot teritorijas apsekošanu, konstatēta jauna jūras ērgļa ligzda, kas ļauj nofiksēt putna atrašanos pirms vēja parka būvniecības un kliedēt neziņu par tā pašreizējo dzīves vietu. Eglīte arī uzsver faktu, ka putns savu jauno ligzdas vietu izvēlējies būvēt tālāk no vēja parka teritorijas nekā iepriekš, kas vērtējams pozitīvi.
Tāpat turpinās putnu monitoringa darbs pie “Latvenergo” vēja parkā Telšos. Pirms vēja parka būvniecības veikts pirmsbūvniecības monitorings, kā ietvaros, piemēram, ar GPS raidītājiem aprīkots mazais ērglis un rezultātā pieņemts lēmums uzstādīt arī kameras, kas atpazīst noteiktu sugu un izmēru putnu sugas un nepieciešamības gadījumā īslaicīgi aptur vēja turbīnas, lai izvairītos no sadursmēm ar putniem.
Jau vēstīts, ka “Latvenergo” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 1,704 miljardi eiro, kas ir par 16,2% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 276,8 miljoni eiro.
“Latvenergo” nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. “Latvenergo” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
