Ko aizmirst iedzīvotāji darījumos ar nekustamiem īpašumiem? Notāru padomi 1
Agris Jaunpujēns, zvērināts notārs Kuldīgā: “Iedzīvotājiem, kuri nolēmuši pirkt vai pārdot nekustamos īpašumus, es ieteiktu iepriekš rūpīgi apdomāt, kā pareizi un juridiski precīzi būtu jānoslēdz darījuma līgumi. Samērā bieži ļaudis noslēdz tos mājas kārtībā, kuriem, protams, ir tāds pats spēks kā notariāli noslēgtajiem. Bet diezgan bieži tie ir uzrakstīti nemākulīgi, trūkst izpratnes par tiem pienākumiem un atbildību, ko uzņemas darījumā iesaistītās puses. Ne pārdevējs, ne pircējs nepadomā, ar ko viņi riskē un kādas var būt šāda nepārdomāti noslēgta līguma sekas. Kad abas puses ierodas pie notāra, lūdzot sagatavot nostiprinājuma lūgumu nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā, tad kaut ko labot jau ir par vēlu. Ikdienas praksē bieži jaušams, ka, uz nodevu un nodokļu rēķina mēģinot ietaupīt naudu, ļaudis uzrāda līgumos krietni mazākas summas nekā tās, par ko vienojušies patiesībā.”
Daina Andersone, zvērināta notāre Jelgavā: “Iedzīvotāji diezgan bieži riskē, slēdzot nepārdomātus darījumu līgumus, turklāt par lielām summām. Sevišķi to var teikt par privātajiem līgumiem, kurus viņu vietā varbūt ir sagatavojis arī kāds jurists. Tomēr vēlāk, kad darījuma puses ierodas pie notāra pēc nostiprinājuma lūguma nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā, līgumos atklājam brīnumu lietas. Tādos gadījumos aicinām tos labot. Diemžēl bieži atklājas, ka iedzīvotāji parakstījuši kādu privātā kārtā taisītu līgumu, kuru nav pat lāgā izlasījuši un kura jēgu pilnībā nesaprot. Tāpēc jau arī vajadzīgas šīs Notāru dienas, lai ļaudis tomēr nāktu pie mums un laikus prasītu padomu.”
Romualds Laizāns, zvērināts notārs Rēzeknē: “Latgales pusē ļaudis mēdz kārtot darījumus, līgumos uzrādot smieklīgi mazas summas, mazākas pat par īpašumu kadastrālo vērtību. Bet nepadomā par sekām. Nesen kāds iedzīvotājs pārdeva palielu lauksaimniecības zemes gabalu par 500 eiro. Pircējs pēc kāda laika pārdeva to, uzrādot jau citu zemes summu – 10 000 eiro. Iznākumā viņam bija jāmaksā liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko rēķina 15% apmērā no īpašuma iegādes un pārdošanas starpības. Ja viņš laikus būtu noskaidrojis, kādas ir sekas, uzrādot līgumā pārmērīgi mazu summu, nekas tamlīdzīgs nebūtu noticis. Pārdodot Rēzeknē apbūves zemi un uzrādot līgumā nesamērīgi mazu summu, iekrita cits īpašnieks, kurš nezināja, ka pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības. Pašvaldība tās izmantoja. Bet pārdevējs, mēģinot ietaupīt uz nodokļu un nodevu rēķina, bija spiests pārdot īpašumu par līgumā uzrādīto nesamērīgi mazo summu.”
Larisa Medvedeva, zvērināta notāre Liepājā: “Nesen manā praksē bija gadījums, kad pircējs un pārdevējs bija ieradušies ar privāti noslēgtu darījuma līgumu, lūdzot sagatavot nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai. Ielūkojoties pārdevēja zemesgrāmatā, atklāju, ka pret viņam piederošo īpašumu tiesu izpildītājs vērsis parāda piedziņu. Notāra pienākums šajos gadījumos gan nav brīdināt pircēju, tomēr es to darīju, paglābdama pircēju no lielām nepatikšanām. Ja darījums tiktu kārtots notariālā akta formā, nekas tāds nebūtu bijis iespējams.”
Eva Igaune-Sēle, zvērināta notāre Jēkabpilī: “Sen zināms, ka cilvēki paraksta līgumus, neizprotot iespējamās tiesiskās sekas un dažkārt pat tos neizlasot. Piemēram, paraksta līgumu par zemes, uz kuras atrodas mežs, pārdošanu. Pirkuma līgumā ir ietverts, ka pārdevējs ir saņēmis pirkuma maksu un viņam nav nekādu pretenziju pret pircēju. Bet patiesībā pircējs naudu nav samaksājis un pārdevējs ir palicis bez naudas un īpašuma. Slēdzot darījumu pie notāra, tiek noskaidrota darījuma dalībnieku griba, izskaidrotas iespējamās tiesiskās sekas, lai cilvēks nenokļūtu šādā nelaimē.”
