Cilvēki nedara to, ko paši uzskata par svarīgu veselīgam dzīvesveidam 0
Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka vairums aptaujāto uzskata – Latvijas iedzīvotāji dzīvo samērā neveselīgi (71%). Pēc respondentu domām, veselīga dzīvesveida pamatā ir pareiza ēšana un pietiekama izkustēšanās, tiesa gan, paši tā vietā viņi daudz biežāk sevi formā cenšas uzturēt, vienkārši pavadot laiku svaigā gaisā, cenšoties būt optimisti un izvairoties no dažādām atkarībām.
Komentējot šos datus, Bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācijas pārstāve Inese Lielpinka norāda: „Neskatoties uz to, ka 71% aptaujāto uzskata – Latvijas iedzīvotāji dzīvo neveselīgi, mēs arvien biežāk redzam cilvēkus sabiedriskās vietās sportojam un skrienam. Ja salīdzina situāciju pirms pieciem gadiem un tagad, tad šodien cilvēki daudz lielāku nozīmi piešķir regulārām fiziskām aktivitātēm. Arī par veselīgu un sabalansētu uzturu tiek diskutēts arvien biežāk un nopietnāk.”
Vairāk nekā divas trešdaļas „DNB Latvijas barometra” respondentu kā galveno veselīga dzīvesveida kritēriju minējuši pareizu uzturu (67%). Salīdzinoši bieži atzīmētas arī regulāras fiziskas aktivitātes un sportošana (41%). Tikmēr nedaudz vairāk kā trešdaļa aptaujāto kā nozīmīgu norādījuši pozitīvu, optimistisku attieksmi pret dzīvi (34%) un atturēšanos no kaitīgiem ieradumiem (33%). Interesanti, ka šogad ievērojami retāk nekā pirms diviem gadiem par svarīgu veselīga dzīvesveida faktoru uzskatīts pietiekams miega daudzums (2012.gadā – 40%, 2014.gadā – 27%).
Tikmēr, ja salīdzina faktorus, ko iedzīvotāji uzskata par svarīgiem veselīgam dzīvesveidam, un to, ko viņi paši dara savas veselības labā, vērojamas būtiskas atšķirības. Salīdzinājumam – lai arī pareiza uztura lietošana atzīta par ļoti nozīmīgu faktoru (67%), to, ka paši ikdienā ēd veselīgi, atzinuši divreiz mazāk – tikai 33% respondentu. Arī nodarbošanās ar sportu par svarīgu faktoru veselīgam dzīvesveidam uzskatīta biežāk, nekā tā atzīmēta pie faktiskajām nodarbēm (41% un 29%). Savukārt laika pavadīšanu dabā, svaigā gaisā par svarīgu atzina 19% aptaujāto, bet kā vienu no lietām, ko dara, lai uzturētu sevi formā, to norādījuši ievērojami biežāk (47%). Tiesa, jāpiebilst, ka šogad aptaujātie retāk nekā 2012.gadā apgalvo, ka pavada laiku svaigā gaisā (55% un 47%), kā arī mazāk guļ (36% un 29%).
Slimību profilakses un kontroles centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule uzsver: „Iedzīvotāji izprot veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā un veicināšanā. Cilvēki apzinās gan veselīga uztura, gan fizisko aktivitāšu, gan atturēšanās no kaitīgiem ieradumiem, gan garīgās veselības būtību veselīga dzīvesveida paradumu spektrā. Toties iedzīvotāju paradumi veselīga dzīvesveida ievērošanā neatbilst teorētiskajām zināšanām. Veselīga uztura un fiziskās aktivitātes praktizēšanai ikdienā ir būtiski zemāks īpatsvars par to, ko respondenti paši vērtē kā nepieciešamu.”
Lūgti norādīt iemeslus, kas aptaujātos kavē biežāk nodarboties ar sportiskām aktivitātēm, vairāk nekā trešā daļa respondentu (34-35%) atzīmējuši laika trūkumu un slinkumu. Retāk norādīts tam nepiemērots veselības stāvoklis (18%), atbilstošas sportiskas kompānijas trūkums (16%) un tas, ka nodarboties ar sportu ir dārgi (14%). Savukārt 19% aptaujāto uzskata, ka jau tagad pietiekami aktīvi nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.
Kā viens no būtiskākajiem sabiedrības veselības indikatoriem tiek uzskatīts tas, cik atbildīgi pret savu veselību izturas jaunieši un vai viņi ir informēti par to, kā dzīvot veselīgāk. Vaicāti, kas visbiežāk ietekmē bērnu un jauniešu veselību (ēšanas paradumus, fiziskās aktivitātes u.c.), lielākā daļa „DNB Latvijas barometra” aptaujāto norādījuši, ka šeit lielākā atbildība ir vecākiem un ģimenei (79%). Salīdzinoši bieži atzīmēta arī draugu ietekme (48%), bet nedaudz vairāk kā trešdaļa aptaujāto norādījusi skolu un skolotāju (36%) un reklāmas iespaidu (35%). Visretāk aptaujātie norādījuši, ka bērnu un jauniešu veselību ietekmē atzīti ārstu un dietologu padomi (8%).
Jautāti, kas varētu veicināt jauniešu izpratni par veselīgu dzīvesveidu un tā ievērošanu, visbiežāk aptaujātie norādījuši uz izglītošanu skolās (52%). Tikmēr 39% aptaujāto uzskata, ka par veselīgu uzturu vajadzētu izglītot arī vecākus, bet 37% aptaujāto norāda, ka būtu nepieciešams ierobežot laiku, ko bērni pavada pie TV un datora. 35% aptaujāto ir pārliecināti, ka izglītības programmā jāiekļauj vairāk sporta stundu. Salīdzinoši reti par efektīvākajiem veidiem, kā veicināt veselīga dzīvesveida ievērošanu jauniešu vidū, atzīta biedēšana ar sekām, kādas izraisa neveselīgs dzīvesveids (7%), un jauniešu elku, sabiedrībā populāru cilvēku pozitīvs piemērs (6%).
Vērtējot, kuras patlaban aktuālās veselīgā dzīvesveida tendences Latvijā visātrāk zaudēs esošo popularitāti, aptuveni piektdaļa aptaujāto uzskata, ka visātrāk „izmirs” svaigēšana (21%), vegānisms (19%), kā arī iedzīvotāji jau drīzumā vairs nedosies veikt regulāras veselības pārbaudes pie ārsta (19%). Savukārt visilgāko mūžu respondenti prognozē patlaban populārajiem maratoniem un citiem masu sporta pasākumiem (tikai 4% aptaujāto domā, ka šī tendence tuvākajā nākotnē Latvijā izzudīs).
Informāciju par pētījuma rezultātiem meklējiet arī facebook.com
