Cilvēki Latvijā nevar atļauties slimot 2
Tikai četri procenti valsts iedzīvotāju uzskata, ka veselības aprūpe tiek pietiekami finansēta, liecina Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas veiktā aptauja. Tajā piedalījās vairāk nekā tūkstoš Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 60 gadiem.
Piecdesmit astoņi procenti aptaujāto, galvenokārt no 35 līdz 60 gadiem un īpaši Kurzemē, norādījuši, ka finansējums ir nepietiekams.
Atbildot uz jautājumu, kā tiek vērtēts valsts finansējuma apjoms medicīnai, 28% respondentu atbildējuši, ka veselības aprūpes finansējums patlaban nodrošina tikai pamata pakalpojumu sniegšanu. Trīsdesmit procenti cilvēku ir norādījuši, ka novēloti tiek pie ārsta vai vispār netiek, bet četrdesmit procenti – ka nevar atļauties slimot, jo baidās zaudēt darbu. Tātad cilvēki nāk slimi uz darbu.
Mediķu algu palielināšanu kā svarīgu iemeslu, lai noturētu darba tirgū ārstus un medicīnas māsas, min puse aptaujāto, kas sasnieguši 25 līdz 35 gadu vecumu, visvairāk Rīgā un Pierīgā dzīvojošie.
Diskusijā, kur tika prezentēti pieminētās aptaujas rezultāti, tika runāts ne tik daudz par slimošanu un ārstēšanos, bet gan par veselības saglabāšanu un strādājošo iespējām savā darba vietā uzturēt sevi veselīgā formā.
Piemēram, SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere uzskata, ka darba devējam ir jārūpējas par darbinieku veselīgu dzīvesveidu, jo tad nebūs jāiegulda lielas naudas summas viņu atveseļošanā.
Tik un tā katram ceturtajam slimības lapa
“SEB bankai ir sava sporta zāle, skaitām soļus, veicinot darbinieku kustīgumu, ļaujam darbiniekiem sēdēt uz vingrošanas bumbām, strādāt attālināti no mājām, pie rakstāmgaldiem, kurus iespējams paaugstināt, lai varētu strādāt stāvus…
SEB noteikti nav no tiem uzņēmumiem, kur ir grūti darba apstākļi, mums nav ražošanas, smaga fiziskā darba, bet, neraugoties uz to, šogad vidēji jau ir bijušas četras slimības dienas uz katru darbinieku.
Gadā tērējam 400 tūkstošus eiro par veselības apdrošināšanas polisēm. Man kā darba devējai ir sajūta, ka mēs maksājam dubultā – gan nodokli, kurš tiek izmantots veselības aprūpei, gan papildu tam samaksājam par slimības lapām un apdrošināšanu, kuru izmanto 90% darbinieku.
Veselības aprūpes budžets ir 3,4% no IKP, vajadzētu 5%, bet tajā pašā laikā, ja daļa darba devēju samaksā lielas naudas summas par savu darbinieku apdrošināšanu un ja nodokļi tiek nomaksāti tādos apjomos, kā šodien to dara darba devēji, tad tam būtu jāatsaucas pozitīvā veidā uz veselības aprūpi,” atzina bankas vadītāja un piebilda, ka viņa kopā ar savu ģimeni divus gadus esot nodzīvojusi Londonā un visu šo laiku domājusi, lai, nedod Dievs, ka tur vajadzētu izmantot ģimenes ārsta pakalpojumus. Tur šis pakalpojums esot vēl nepieejamāks nekā Latvijā.
Ministrija par rezidentu efektīvāku sagatavošanu
Latvijā joprojām ir vieni no lielākajiem pacientu līdzmaksājumiem Eiropas Savienībā. “Ja finansējums medicīnai netiks palielināts, daudz sāpīgāka kļūs nevienlīdzība starp turīgo un mazturīgo sabiedrības daļu. Jau tagad piespiedu maksājumi no personīgajiem iedzīvotāju naudas makiem par ārstēšanos ir divreiz lielāki nekā citās Eiropas Savienības valstīs,” norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Taču pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem ir cieši saistīta ar to, lai būtu speciālisti, kas nodrošina pacientu izmeklēšanu un ārstēšanu. Tāpēc Veselības ministrija septembrī kopā ar Latvijas Ārstu biedrību, ārstu asociācijām un augstskolām sāks risināt jautājumu par efektīvāku rezidentu sagatavošanu un ātrāku nokļūšanu darba tirgū, pastāstīja ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (“Attīstībai/Par”).
I. Dūrītis: “Veselības ministrija ir konstatējusi, ka 20 ārstu rezidentu programmās rezidentūras ilgums ir garāks, nekā to nosaka ES direktīva.
Apmēram piecdesmit procentu augstskolas absolventu, kuri studējuši medicīnu, nenokļūst rezidentūrā. Viņi aizbrauc mācīties rezidentūrā uz citām valstīm. Mums ir jāpārskata tās jomas, kur patiešām trūkst speciālistu, un vietu skaits rezidentūrā būtu jāpalielina. Bet ar to vien nebūs līdzēts, jo mēs redzam, ka hroniski un ilgstoši atsevišķās jomās, kur ļoti trūkst speciālistu, uz rezidentu vietām neraujas un tās paliek tukšas. Tas ir jautājums universitātēm: kā augstskola jau studiju procesā jaunos kolēģus prot ieinteresēt atsevišķās medicīnas specialitātēs.”
Kopumā nepieciešami 278 miljoni eiro
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis, Rīgas Stradiņa universitātes docents Dins Šmits uzskata, ka veselības aprūpes budžets ir tik kritiski zems, ka tas nevis veicina efektivitāti, bet parādās risks neefektivitātei.
Aprīļa beigās, kad Saeimā viesojās Pasaules veselības organizācijas pārstāvis Tamāšs Evetovits, viņš uzsvēra, ka Latvija var atļauties lielākas investīcijas veselības aprūpē, ņemot vērā arī valsts ekonomisko izaugsmi. Viņš norādīja, ka šis ir īstais laiks, lai panāktu politisku vienošanos – veselības aprūpei jākļūst par vienu no valsts prioritātēm.
“Latvija var sasniegt vidējo Eiropas Savienības līmeni. Nepalaidiet garām iespēju palielināt finansējumu veselības aprūpei,” pavasarī aicināja Evetovits.
Taču patlaban pastāv lielas šaubas, vai medicīnai atradīsies nepieciešamie 120 miljoni eiro zemāko mediķu algu paaugstināšanai par 20%, kā tas noteikts Veselības aprūpes finansēšanas likumā. I. Dūrītis pastāstīja, lai uzlabotu pacientu pieejamību veselības aprūpei tādā līmenī, kāda tā ir šogad, papildus kopā ar mediķu algu pielikumam nepieciešamo finansējumu ir vajadzīgi 278 miljoni eiro: 36 miljoni zāļu kompensācijas procenta palielinājumam (no 50% līdz 75% un līdz 100% senioriem, sākot no 65 gadu vecuma), 11 miljoni – tarifu palielināšanai, 5,5 miljoni – universitātes slimnīcām, 13,7 miljoni – garīgās veselības plāna realizācijai, 0,5 miljoni – paliatīvajai aprūpei.
