“Cilvēki ir vienkārši noguruši!” Aija Šmidre skaidro iemeslus, kādēļ Latvijas sabiedrība neraujas aizstāvēt valsti 145
TV24 raidījumā “Preses klubs”, diskutējot par Valsts aizsardzības dienestu (VAD) un pirmo brīvprātīgo iesaukumu armijā, “Rīgas Viļņi” valdes priekšsēdētāja Aija Šmidre pauda piekrišanu jaunākajam pētījumam par to, ka mūsu sabiedrība ir kļuvusi nacionālistiskāka.
“Jo viņa ir vienkārši satracināta, nokaitināta – sabiedrība ir nikna, un neiecietīgāka pret to visu, kas ir otrā pusē robežai. Un kādēļ viņa grib mazāk aizstāvēt valsti? Es šeit redzu ekonomisko aspektu no skatu punkta – kā es varu aizstāvēt šo valsti, un, kas man šeit vispār ir palicis?” tā notiekošo ap VAD komentēja Šmidre.
Ņemot vērā “ilgos krīzes gadus” un to, ka Latvija ir “visās pēdējās vietās ekonomiski” dažādos sarakstos un topos, tad, pēc Šmidres domām, cilvēki ir no tā visa noguruši.
“Man liekas, ka tas ir tas, ka valsts par mani nerūpējas – nu, neļauj man strādāt. Kas tad man šeit ir palicis, kā tad es varu viņu [valsti – red.] aizstāvēt? Drīzāk valsts mani aplaupa ar nodokļiem, ar negodīgu tiesu sistēmu, valsts ir kompromitējusi sevi daudzās nopietnās jomās. Līdz ar to ir šis ekonimiskais rādītājs…Un cilvēki ir vienkārši noguruši! Tādēļ ir šis – ko tad es varu izdarīt?!” tā “Preses klubā” sacīja Šmidre.
Savukārt redzot jaunāko informāciju par pirmo brīvprātīgo iesaukumu VAD, tad aktivitāte esot “pilnīgi pretēja”.
“Un šie ir cilvēki, kurus valsts vēl nav nogurdinājusi. Tie ir 18 un 19 gadus veci jaunieši. Viņi ir vēl ar ideāliem un ticību, ka viņi var vēl kaut ko darīt! Savukārt lielākā sabiedrības daļa ir piekususi no šīm ekonomiskajām problēmām, no nemākulīgās valsts saimniekošanas. Lielākā daļa valsts struktūru ir sevi sakompromitējušas, un tas ir tas nogurums,” domā Šmidre.
Jau vēstīts, ka 15.maijā, noslēdzoties pieteikumu iesniegšanai uz pirmo VAD brīvprātīgo iesaukumu, dienestam ir pieteikušies 488 Latvijas pilsoņi. No pieteikumu iesniedzējiem 11 ir sievietes, savukārt seši – ārvalstīs dzīvojoši Latvijas pilsoņi, tā informēja Aizsardzības ministrija.
Lai gan sākotnēji valsts aizsardzības dienestā uz brīvprātības pamata bija plānots iesaukt 300 jauniešus, gadījumā, ja atlasi izturēs vairāk nekā 300 jaunieši, Nacionālie bruņotie spēki nodrošinās dienesta iespējas visiem. Atsevišķas amatpersonas gan ir izteikušās, ka uzņemšanas spēju limits esot ap 400 jauniesaucamie.
2023.gada 5.aprīlī Saeima pieņēma Valsts aizsardzības dienesta likumu, nosakot pienākumu dienēt VAD katram Latvijas pilsonim – vīrietim viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam. Vienlaikus noteikts, ka VAD brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsones, sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.
Pirmais iesaukums dienestu sāks šī gada 1.jūlijā uz brīvprātības pamata, bet no 2024.gada 1.janvāra dienests tiek noteikts kā obligāts. Arī otrajā iesaukumā sākotnēji Latvijas pilsoņi tiks aicināti iestāties brīvprātīgi. Taču nepieciešamības gadījumā trūkstošo personu skaitu vecumā no 18 līdz 19 gadiem iesauks.
