Cilvēki ignorē pakāpeniska infarkta pazīmes. Kādi ir simptomi? 2
Ja dzirdi vārdu “infarkts”, tu iztēlojies cilvēku, kurš piepeši sabrūk, vienlaikus saķerot krūtis, kā to var dažkārt redzēt televīzijā, raksta huffingtonpost.co.uk.
Kaut arī daļa infarktu var būt pēkšņi, ir arī vairāki, kas attīstās pakāpeniski – un cilvēki ne vienmēr ir informēti par tā simptomiem.
Infarkta pazīmes, kas parādās vairāku stundu laikā, cilvēki bieži vien “neuztver nopietni”, un tas var izrādīties bīstami dzīvībai, sacīja kāds pētnieks.
2019. gada pētījums, kas publicēts izdevumā “European Journal of Cardiovascular Nursing”, atklāja, ka pacientiem ar pakāpeniskiem infarkta simptomiem medicīniskās palīdzības saņemšanai bija vajadzīgas astoņas stundas, salīdzinot ar pacientiem ar pēkšņiem simptomiem, kuriem vajadzēja 2,6 stundas.
Palīdzība cilvēkam ar infarkta simptomiem, kas saņemta maksimums divu stundu laikā, būs visiedarbīgākā. Ja tā tiek sniegta vairāk nekā pēc divām stundām, tas, iespējams, var beigties ar nopietnām komplikācijām vai nāvi.
Infarkts ar pakāpenisku attīstību sākas ar vieglu diskomfortu, kas lēnām pastiprinās, savukārt straujam infarktam raksturīgas pēkšņas un stipras sāpes jau pašā sākumā.
“Abas situācijas prasa steidzamas medicīniskās palīdzības sniegšanu. Bet mūsu pētījums liecina, ka pakāpeniskie [infarkta] simptomi netiek uztverti nopietni,” sacīja pētījuma autore Sahereha Mirzaei no Ilinoisas universitātes ASV.
Viņas pētījums, kurā piedalījās 474 pacienti ar akūtu koronāro sindromu – stāvokli, kas izraisa pēkšņu asins pieplūduma samazināšanos sirdī –rāda, ka simptomi pēkšņi parādījās 56%, bet pakāpeniski- 44% pacientu.
Sāpes, diskomforts un spiediens krūtīs ir brīdinājuma pazīmes, ka var tikt aizsprostota artērija, kas var izraisīt infarktu. Cilvēkiem, kuri izjūt kādu no šiem simptomiem, nekavējoties jāzvana neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, uzsvēra pētniece.
Citi simptomi var būt sāpes rīklē, kaklā, mugurā, kuņģī vai plecos, kā arī slikta dūša, auksti sviedri, nespēks, elpas trūkums vai bailes.
Daži cilvēki var būt vairāk pakļauti infarkta riskam nekā citi. Pētījumā vairākiem vīriešiem ar sirds slimībām vai tiem, kuriem tā bija ģimenes anamnēzē, bija simptomi, ko izraisīja fiziska piepūle. Pie riskantām aktivitātēm pieder arī kāpšana pa kāpnēm, vilkšana, stumšana, šķūrēšana, fiziski smagi dārza darbi un skriešana.
Pētījuma autore Mirzaei sacīja, ka vīriešiem ar išēmisku sirds slimību vai citiem riska faktoriem, ieskaitot hipertensiju (paaugstinātu asinsspiedienu), diabētu vai paaugstinātu holesterīna līmeni, jāzina, ka sāpes krūtīs vai diskomforts pēc fiziskas piepūles var būt infarkta pazīmes.
Sāpes krūtīs vai diskomfortu – gan stipru un pēkšņu, gan vieglu un lēnu – nevajadzētu ignorēt, viņa brīdināja. Lielbritānijas Sirds fonda vecākā māsa Barbara Kobsone norāda, ka infarkta simptomi katram cilvēkam var būt ļoti atšķirīgi, tāpēc infarkta kopējo pazīmju un simptomu pārzināšana ir vitāli svarīga, lai nodrošinātu, ka cilvēki nekavējoties meklē medicīnisko palīdzību, kas ļauj ātrāk saņemt ārstēšanu, lai būtu labākas izredzes uz pilnīgu atveseļošanos.
