Cilvēki grib, valdības nespēj 0
Eiropas Komisija nākusi klajā ar gada rezultātu apkopojumu Digitalizācijas programmas īstenošanā. Galvenais tā secinājums – Eiropas pilsoņi un uzņēmēji tiecas pēc aizvien jaunu digitālu tehnoloģiju izmantošanas, taču valdību un nozaru pārstāvji šo pieprasījumu nespēj apmierināt. EK norāda – lai situāciju mainītu, nepieciešamas strukturālās reformas visā Eiropas ekonomikā.
Par nozīmīgākajām tendencēm informācijas un tehnoloģiju (IT) jomā EK atzīst datu izmantošanu aizvien lielākā apjomā un pāreju uz tādām mobilajām tehnoloģijām un pakalpojumiem kā, piemēram, viedtālruņi, 3G internets, mūzikas straumēšana un tīmekļa e-pasts. Viss iepriekšminētais Eiropas Savienībā pašlaik rada astoņus miljonus darba vietu, veidojot 6% no ES iekšzemes kopprodukta. Pie pozitīvajām tendencēm IT jomā Eiropas Komisija min vairākus aspektus. Būtiskākais ir tas, ka teju visā Eiropā nodrošināta piekļuve platjoslas internetam – fiksēts tā savienojums pieejams 95% eiropiešu. Par 62% pieaugusi arī mobilā interneta lietošana, šā pakalpojuma abonentu skaitam sasniedzot jau 217 miljonus. Regulāri tīmekli apmeklē 68% eiropiešu un tikai viens no četriem ES iedzīvotājiem internetu nav lietojis nekad.
Neraugoties uz šiem optimistiskajiem rādītājiem, pusei Eiropas darbaspēka joprojām nav pietiekamu IT prasmju, lai mainītu darbu vai atrastu jaunu. Turklāt gandrīz 25% nav nekādu IT lietošanas prasmju. EK atzīst, ka šādā situācijā ir grūti apmierināt brīvo darba vietu piedāvājumu IT jomā, kur 2015. gadā to būs 700 000.
Vēl par būtisku problēmu tiek atzīta ierobežotā iepirkšanās tiešsaistē citu ES dalībvalstu tīmekļa vietnēs. To joprojām kavē valodas barjeras un administratīvās formalitātes, piemēram, piegādes atteikums un sarežģījumi autortiesību jomā.
Pilnībā apstājusies savukārt ir mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbība e-tirdzniecības pakalpojumu jomā. Vairākums MVU neveic tiešsaistē ne pirkšanas, ne pārdošanas darījumus, tādējādi ierobežojot savu eksporta un ienākumu potenciālu, norāda EK.
Salīdzinot ar ES konkurentiem, piemēram, ASV, ievērojami atpaliekot arī ieguldījumi pētniecībā – izdevumu pieaugums gadā ir stipri vien zemāks par 6%, kas nepieciešami, lai līdz 2020. gadam publisko ieguldījumu apjomu palielinātu divtik. Tādējādi ieguldījumu intensitāte pētniecības un attīstības jomā ES IT nozarei ir uz pusi mazāki nekā IT nozarei ASV.
Gada apkopojumā EK izteikusi arī bažas par to, ka turpinās patērētāju krāpšana telekomunikāciju jomā – nozares uzņēmumi joprojām maldina cilvēkus ar viesabonēšanas cenām. Lai gan 2011. – 2012. gadā vairāk uzņēmumu atteicās no krāpnieciskās pieejas, piedāvājot attiecīgās valsts cenām tuvas viesabonēšanas cenas un tarifus, tomēr patērētāji par viesabonēšanas zvaniem joprojām maksā vidēji trīsarpus reižu vairāk nekā par valsts iekšējiem zvaniem.
