Cilvēki domā par ilgtspēju, savu veselību, mieru! Trešdaļa pilsētnieku gatavi pārcelties uz dzīvi laukos 46
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Stabils internets ir priekšnosacījums, lai cilvēki vēlētos pārcelties uz laukiem – šis ir viens no secinājumiem bankas “Luminor” rīkotajā diskusijā “Prom no pilsētas: trešdaļa pilsētnieku būtu gatavi pārcelties uz laukiem”. Tāpat iedzīvotājiem svarīgi, lai īpašumā būtu visas nepieciešamās ērtības, ērta nokļūšana pilsētā un sakārtota ceļu infrastruktūra.
Svarīga piederība
Blogeris Andis Arnicāns no Rīgas centra uz Cēsīm pārcēlies vairāk nekā pirms četriem gadiem, kad ģimenē pieteicies pirmais bērns. Izvēle bijusi starp divām pilsētām – Kuldīgu un Cēsīm – par labu pēdējai, lai arī Cēsīs pirms pārcelšanās viņš pabijis reizes četras.
Jaunā ģimene analizējusi visus plusus un mīnusus, dabas tuvums, bērnudārza un skolas pieejamība, pašvaldības nākotnes vīzija un tuvums Rīgai bija tie noteicošie faktori, kas palīdzēja izvēlēties dzīvesvietu. Tāpat ļoti svarīga ir vietējā kopiena un piederības sajūta, kas ikdienā esot svarīga emocionālajai labsajūtai.
Sociālantropoloģe, pētniece Kristīne Rolle diskusijā uzsvēra, ka ir vērojami atsevišķi periodi, kad vilkme uz laukiem kļūst izteiktāka. Viņa gan neapgalvo, ka šajā procesā var saskatīt noteiktas vecuma tendences, taču šobrīd redzams, ka uz laukiem pārceļas ģimenes ar bērniem un cilvēki, kuri savu aktīvo darba periodu beiguši, īpaši tie, kas atgriezušies no ārzemēm. “Redzam, ka cilvēkus interesē daba, tīra vide un tā ir liela vērtība ģimenēm ar bērniem. Cilvēki domā par ilgtspēju, savu veselību, mieru,” atzīmē pētniece.
Viņa kā Lauku foruma pārstāve daudz pētījusi un runājusi ar tiem, kas pārcēlušies uz laukiem. Secinājumi ir vairāki – daudzi ir jaunienācēji laukos, viņiem ir jāsāk būvēt visu no jauna, līdz ar to svarīga ir kopienas sajūta. “Jaunienācēji ir ļoti svarīgs resurss. Viņi nereti kļūst par ģeneratoru, kas savelk vietējos. Viņi uz šo vietu paskatās ar citu skatienu, vietējos resursus saaktivizējot un uzspodrinot. Šajā gadījumā kopienas sajūta ir ļoti svarīga,” stāsta pētniece.
Arī Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce novērojusi, ka iedzīvotāji ekonomiski aktīvā vecumā pārceļas uz laukiem, īpaši, ja darbu iespējams veikt attālināti. To dara galvenokārt ģimenes ar bērniem, kam vienlīdz svarīga ir nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšana. Ārpus Rīgas tieši mazās pašvaldības ir ieinteresētas piesaistīt vairāk iedzīvotāju, kas saistās ar nodokļu ieņēmumiem.
Plāno pārcelties
“Luminor” janvārī Baltijā veiktā aptauja rāda, ka pārcelšanos uz dzīvi Pierīgā šobrīd apsver 32% aptaujāto, turklāt galvaspilsētas tuvums ir svarīgāks tieši rīdziniekiem, bet pārcelties uz laukiem visvairāk gribētu Valmieras, Daugavpils un Ventspils iedzīvotāji.
Zīmīgi, ka vairāk nekā trešdaļa jeb 32% aptaujāto Latvijas lielāko pilsētu iedzīvotāju labprāt pārceltos uz dzīvi lauku reģionos ārpus pilsētām, tajā pašā laikā aptuveni ceturtā daļa izvēlētos dzīvot kādā no mazpilsētām, bet 13% – jūras tuvumā, lai baudītu dabu. Interesanti, ka tieši pērn strauji pieaudzis pieprasījums pēc īpašumiem jūras tuvumā, īpaši Lietuvā, kur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.
“Lai gan Baltijas valstu galvaspilsētas joprojām ir lielākais biznesa, izglītības un kultūras centrs, arvien vairāk novērota iedzīvotāju vēlme pārcelties uz dzīvi ārpus tām. Kā liecina aptauja, iespēju dzīvot tuvāk dabai novērtētu arī citu lielo pilsētu iedzīvotāji.
Aptaujātie Lietuvā vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs izvēlētos galvaspilsētas tuvumu, Latvijas iedzīvotāji – dzīvi mazpilsētās vai laukos, bet Igaunijas iedzīvotāji – jūras tuvumu,” komentē “Luminor” mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais. Tā kā mājokļu piedāvājums Rīgā šobrīd ir ierobežots un augušas arī īpašumu cenas, iedzīvotāji izmanto iespēju, ja ne pilnībā pārcelties uz dzīvi laukos, tad iegādāties to kā otro īpašumu.
Galvenais iemesls, kādēļ Baltijas iedzīvotāji vēlētos dzīvot ārpus lielajām pilsētām, ir dabas tuvums un zaļāka vide. Visvairāk to novērtētu Latvijas (80%) un Igaunijas (78%) iedzīvotāji, bet Lietuvā dzīve tuvu dabai būtu svarīga vien 69% aptaujāto.
Kā otru svarīgāko iemeslu, lai pārceltos no pilsētas, aptaujātie Latvijā minējuši iespēju dzīvot lielākā mājoklī (47%), bet Lietuvā (57%) un Igaunijā (52%) – iespēju iekopt dārzu. Par būtiskām priekšrocībām dzīvei ārpus pilsētas iedzīvotāji uzskata arī iespēju brīvāk pārvietoties un ērti novietot automašīnu, kopumā lētāku sadzīvi un iespēju turēt mājdzīvniekus.
No tiem aptaujātajiem, kuri neapsver pārcelšanos ārpus galvaspilsētas vai lielajām pilsētām, lielākā daļa kā galveno iemeslu min apmierinātību ar esošo dzīvesvietu. Kā būtiski iemesli norādīti arī ierobežotās finansiālās iespējas, šaubas par darba iespējām reģionos vai to, ka darba specifika nepieļauj iespēju strādāt attālināti.
