Cilvēki ar īpaši sensitīvu uztveri. Tas nav tas pats, kas emocionāls cilvēks 8
Vai šie apgalvojumi, sajūtas ir par tevi? Varbūt par tavu bērnu, otru pusīti, vai draugu? – savā blogā jutigicilveki.home.blog jautā Evija Stūrniece.
Ja uz lielāko daļu šo apgalvojumu vari teikt Jā, tad iespējams esi to cilvēku vidū, kuri ir ar Īpaši sensatīvu uztveri, jeb anģu valodā saīsināti HSP. (Highly Sensitive Person)
- Negatīvas ziņas, pozitīvas ziņas, filmas, mūzika, tevi skar īpaši dziļi. Tu bieži vien nespēj skatīties asa sižeta, cietsirdīgas filmas, jo izjūti tās ar savu būtību.
- Bezpajumtnieks uz ielas rada tevī gandrīz iekšējas sāpes. Tu gribētu labot šo situāciju, vai palīdzēt ikvienam, kurš to prasa.
- Būšana sabiedrībā, lielā cilvēku pūlī tevi nogurdina emocionāli un arī fiziski.
- Spilgta gaisma, skaļa mūzika, intensīvas sarunas, spēcīgas smaržas, uz visu šo esi jūtīgs/a un tas tevi var emocionāli un fiziski nogurdināt.
- Tavs nakts miegs ir nestabils. Bieži vien ir grūtības iemigt.
- Tu vari sajust cilvēku noskaņojumu ienākot telpā, vēl pat nesākot sarunu.
- Asaras acīs, gan par labām, gan ne tik labām lietām ir gandrīz Tava ikdiena.
- Tu redzi sīkas detaļas situācijās, apkārtnē, kurām citi nepievērš uzmanību.
- Tu situāciju redzi 10 soļus uz priekšu, kamēr citi vēl ir tikai pie pirmā, vai otrā soļa.
ASV profesore Elaine Arona apgalvo, ka aptuveni 15% līdz 20% no visas planētas iedzīvotājiem ir Cilvēki ar īpaši sensatīvu uztveri, jeb HSP (Highly Sensitive Person).
Bieži tiek jaukts emocionāls un sensatīvs cilvēks.
Emocionāls var būt ikviens no mums, bet Īpaši sensatīvi ir tie cilvēki, kuri uztver veselu virkni situāciju daudz dziļāk un sensatīvāk.
Ja aizpildot HSP testu, uz lielāko daļu jautājumu tu atbildēsi ar Jā, iespējams, tu esi Cilvēks ar īpaši sensatīvu uztveri. Ja vēlies sevi pārbaudīt, tests pagaidām pieejams angļu valodā šeit.
Ja no testa rev atbilst tikai pāris kritēriji, iespējams, tu neesi Īpaši sensatīvs (Kaut gan neviens tests nevar būt 100% precīzs, kā rezultātā uz to pilnībā paļauties arī nav iespējams).
Jāsāk ar to, ka Īpaša sensativitāte nav slimība, vai novirze no normas. Īpašu sensativitāti nosaka ģenētika un tas, kā strādā mūsu smadzenes, jeb kā tās ir “saslēgtas”. Šie procesi ir notikuši jau bērnam esot mammas puncī, kā rezultātā Īpaši sensatīvi cilvēki ir tādi jau piedzimuši.
Īpašu sensativitāti var skatīt kā dotību, bet tajā pat laikā kā īpašību kopumu, ar kuru vienmēr ir jāstrādā.
Kā raksta profesore Elaine Arona, tad arī dzīvnieku pasaulē ir atpazīti Īpaši sensativī eksemplāri. Kā piemēram zirgu barā, Īpaši sensatīvi zirgi skrien pa malām, jo viņi ir spējīgi pirmie uztvert draudus un briesmas, informējot par to pārējo zirgu baru.
Īpaši sensatīvi cilvēki var būt kā intraverti tā arī ekstraverti. Kaut gan ekstraverti, pēc profesores teikā, ir aptuveni 30% no visiem Īpaši sensatīviem cilvēkiem. Pārējie 70% tomēr ir intraverti.
Ir arī atsevišķi gadījumi, kad viens cilvēks apgalvo, ka reizēm mēdz būt intraverts, bet reizēm ekstraverts. Piemēram: kādā konkrētā situācijā šis cilvēks būs vērotāja pozīcijā, klausīsies, skatīsies, vēros, bet neiesaistīsies. Citā situācijā šis pats cilvēks labprāt piedalīsies diskusijā, iesaistīsies aktivitātēs, vai pat izteiks vēlmi būt par grupas līderi.
Tomēr abām šo cilvēku grupām, kā Īpaši sensatīviem, būs vienota īpašība. Aktīvas sarunas, cilvēku burzma, intensīvi notikumi viņus nogurdinās. Bieži vien šie cilvēki jutīsies emocionāli pārsātināti un noguruši. Šādos brīžos var būt sajūta, ka ir nepieciešamība distancēties, palikt vienam/ai klusā un mierīgā telpā.
Diemžēl bieži vien, parastam cilvēkam tik patīkamas un emocionāli uzlādējošas situācijas, kā piemēram skaļš, krāšņs koncerts, Īpaši sensatīvam cilvēkam var izrādīties gan emocionāli, gan fiziski izsmeļoš un nogurdinoš.
Bērnu vecākiem, kuru bērni bieži vien šķietami kautrējas, nejūtas droši, vēlās spēlēties vienatnē, nogurst intensīvās situācijās, būtu jāpievērš papildus uzmanība un laiks, lai saprastu, vai jūsu bērns ir Īpaši sensatīva personība. Laicīgi saprotot, ka tavs bērns ir Īpaši sensatīvs, tu vari palīdzēt viņam izvairīties no ārkārtīgi daudzām nepatīkamām situācijām. Tādējādi arī vecāki var labāk izprast, kāpēc bērns uzvedās savādāk kā citi.
Var saprast, ka ar viņa bērnu viss ir kārtībā un to kā var palīdzēt savam Īpaši sensatīvajam bērnam uztvert pasauli un notikumus maigāk un saudzīgāk.
Īpaši sensatīvi cilvēki, kuri bērnībā nav atbalstīti, saprasti, ir nokļuvuši zem vienaudžu izsmieklu lavīnām, vēlāk, kā tīņi, vai pieaugušie, daudz vairāk var ciest no depresijas, neapmierinātības ar sevi un dzīvi. Turpretīm Īpaši sensatīvi cilvēki, kuri šo savu īpašību atklājuši jau bērnībā un kuriem vecāki bijuši saprotoši un atbalstoši, ir vairāk spējīgi attīstīt savus talantus, izmantot savu īpašo sensativitāti kā lielu ieguvumu gan darbā, mācībās, gan sabiedrībā. Šie civlēki ir ar asu prātu, ar spēju redzēt lietas plašāk un detalizētāk.
Īpaša sensativitāte var būt kā apgrūtinājums, bet tajā pat laikā var tikt izmantota kā īpašs talants. Īpaši sensatīviem cilvēkiem apzinoties sevi, pieņemot sevi, nemēģinot lauzt, vai mainīt sevi var būt lieliskas iespējas redzēt šo pasauli krāšņāku, pilnāku, ar daudz iespējām un prioritātēm.
