“Cilvēki 2008. gada krīzes laikā izvēlējās palikt Latvijā tikai tāpēc, ka viņiem bija koris vai deju kolektīvs.” Vai Dziesmu svētku tradīcija ir apdraudēta? 0
TV24 raidījumā “Preses klubs” diriģents Ints Teterovskis izteica savu redzējumu par aktuālajām izglītības reformām un to ietekmi uz Latvijas kultūras tradīcijām, īpaši Dziesmu un deju svētkiem. Viņš uzsvēra, ka izglītības politikas izmaiņas un nepietiekama uzmanība kultūras nozīmei rada nopietnus izaicinājumus gan reģionos, gan valstiskā mērogā.
Izglītības reformas ietekme uz koru kustību un mūziku skolās
Ints Teterovskis pauda bažas par to, ka skolu apvienošana un interešu izglītības ierobežojumi apdraud bērnu iespējas piedalīties koros, mācīties mūziku un saglabāt Dziesmu svētku tradīcijas. “Ļoti daudzi kori nevar pat mēģināt, jo bērni tiek vesti uz citām skolām un pēc tam ar autobusu aizvesti atpakaļ. Viņiem vienkārši nav iespēju piedalīties mēģinājumos,” norādīja Teterovskis.
Viņš pievērsās arī problēmām mūzikas skolās un interešu izglītības centros, kur daļa aktivitāšu ir kļuvušas par maksas pakalpojumiem: “Ir pašvaldības, kur, lai bērns varētu dziedāt korī, par to ir jāmaksā. Tas ir absurds.”
Dziesmu svētki un nacionālā identitāte
Runājot par Dziesmu svētkiem, Teterovskis uzsvēra to nozīmīgo lomu nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības veicināšanā. “Dziesmu svētki ir 150 gadus sena tradīcija, un jaunatnes svētki ir pamats pieaugušo svētkiem. Ja bērni un jaunieši skolā nepraktizēs muzicēšanu, viņiem tas vēlāk vienkārši liksies nevajadzīgi,” brīdina Teterovskis.
Viņš arī pievērsa uzmanību kultūras nozīmei reģionos: “Krīzes laikā, piemēram, 2008. gadā, daudzi cilvēki izvēlējās nebraukt prom no Latvijas tikai tāpēc, ka viņiem bija koris vai deju kolektīvs. Tas veicina piederības sajūtu un palīdz cilvēkiem palikt savā dzimtajā vietā.”
Nepieciešamība pēc vienotas struktūras un valsts atbalsta
Teterovskis norādīja uz nesaskaņotību starp Izglītības un Kultūras ministrijām attiecībā uz Dziesmu svētku organizēšanu un izglītības politikas ietekmi uz šo tradīciju. Viņš uzsvēra, ka nepieciešama vienota koordinācijas struktūra, lai nodrošinātu svētku ilgtermiņa ilgtspēju.
“Pašlaik nav pat apstiprināts rīcības plāns 2024. gadam. Kā mēs varam plānot Dziesmu svētku nākotni, ja nav skaidras stratēģijas?” viņš retoriski jautāja.
Ints Teterovskis arī norādīja uz diriģentu izglītības augstajām izmaksām un nepietiekamu valsts atbalstu: “Diriģenta izglītība ir viena no dārgākajām, jo prasa daudz individuālu kontaktstundu ar augsti kvalificētiem profesoriem. Tā ir nozare, kur nepieciešama valsts investīcija, ja vēlamies saglabāt augstu kvalitāti.”
Cerības un izaicinājumi nākotnē
Noslēgumā diriģents pauda cerību, ka Dziesmu svētku tradīcija tiks saglabāta, taču brīdināja par nepieciešamību nekavējoties risināt problēmas. “Cerība ir švaka stratēģija. Mums jāsēžas pie viena galda, jāsakārto sistēma un jānodrošina, ka Dziesmu svētki kā tradīcija turpinās vēl simts gadus.”
Vairāk skaties video!
