Cilvēkam, kurš sūdzas par ļauno garu, priesteris palīdz ar lūgšanu 2
Grāmatā “Sātana izdzinēja stāsts”, ko nesen izdevis apgāds “Zvaigzne” un kurā apkopotas Romas katoļu baznīcas galvenā eksorcista jeb sātana izdzinēja Gabriēles Amorta piezīmes, atradu atbildes uz jautājumiem, par kuriem bija jādomā pēc tikšanās Rīgā ar karmelītu mūku Maksimiliānu.
Viņš arī dziedina dažādi piemeklētus cilvēkus, un es pie priestera Maksimiliāna biju aizgājusi vaicāt par palīdzību savai paziņai, kurai šķita, ka viņas mājai uzlikts lāsts. Tāpēc šoreiz tapis stāsts gan par grāmatu, gan dziedināšanas veidiem un cīņu ar dēmoniem.
Eksorcistu organizācijas goda prezidents
Eksorcisms jeb sātana izdzīšana bieži tikusi rādīta izklaides industrijā kā āķis cilvēku piesaistīšanai. Gabriēles Amorta grāmata atklāj baznīcas uzskatus par eksorcismu. Pieredzē dalās priesteris, kas 1986. gadā nominēts par Romas diecēzes eksorcistu, 1990. gadā nodibinājis Starptautisko eksorcistu organizāciju, desmit gadus to vadījis un tagad ir organizācijas goda prezidents. Teoloģijas doktors Pauls Kļaviņš latviešu izdevuma priekšvārdā raksta: “Šī grāmata nesniedz slimību un ciešanu galīgo skaidrojumu, tā nevēršas pret ārstiem un viņu profesionālo kompetenci. Daudzos gadījumos tomēr ciešanu un sāpju iemesli var palikt neizskaidrojami, un medicīnai nebūtu jāpārkāpj cilvēka veselības vārdā savas zinātniskās robežas.”
Grāmatā ir skaidrots, kas tad īsti ir dēmoni, kuri jāizdzen.
“Svētajos rakstos vienmēr tiek runāts par eņģeļiem un dēmoniem (ar to es īpaši vēlos norādīt uz sātanu) kā garīgām būtnēm, kas apveltītas ar gudrību, gribu, brīvību un neatlaidību. (..) Velnu (jeb sātanu) un citus dēmonus Dievs radīja ar labu dabu, bet tie kļuva ļauni savas vainas dēļ.”
G. Amorts norāda, ka “dēmons, iespējams, izmanto vienu cilvēku, lai piemeklētu ļoti plašu cilvēku grupu vai pat visu nāciju. Manuprāt, mūslaikos tādi bijuši Kārlis Markss, Hitlers un Staļins. Nacistu šausmu darbi, komunisma baismas, Staļina masveida slaktiņi sasniedza patiešām velnišķīgus apmērus.”
Tēvs Maksimiliāns
Vai arī Latvijā strādā profesionāli sātanu izdzinēji? Katoļu informācijas centrā man ieteica aprunāties ar karmelītu mūku Maksimiliānu, kas atbraucis no Polijas un tagad dzīvo Rīgā.
Priesterim Maksimiliānam laiks ir dārgs un saplānots nedēļai uz priekšu. Vienam apmeklētājam viņš velta līdz stundai. Priesteris nestāsta par konkrētiem gadījumiem vai cilvēkiem, kam palīdzējis. Tas neesot atļauts! Taču piekrīt pastāstīt par dziedināšanu. Galvenais esot atrast slimības cēloni, lūgt Dievu, piedot citiem, un tad cilvēks atveseļojas.
Tēva Maksimiliāna atziņas varbūt līdzīgi formulētu psihologs. Bet priestera personības spēks izjūtams tā, it kā viņa acīm nepaliktu apslēpts ne visdziļākais otra sirdsapziņas stūrītis.
Ko priesteris dara, ja apmeklētājs sūdzas par ļaunā gara iedarbību uz pašu vai tuvinieku?
“Aicinu, lai tuvinās Jēzum, un tad ļaunais gars bēgs no viņiem,” saka priesteris. “Mēs lūdzamies par cilvēka aizsardzību, lai ļaunums viņu neskar, aizliedzam ļaunajam garam iedarboties uz viņu. Bet protams, jāskatās, vai cilvēkam pašam nav kāda vājā vieta, kur ļaunajam garam piekļūt.
Ja zīlē kārtīs vai meklē gaišreģus un uzklausa dažādus pareģojumus, tad, tēlaini sakot, tādas darbības ir kā caurumi žogā, pa kuriem ļaunais iekļūst cilvēka teritorijā. Meklējam, kad un kā tie caurumi veidojušies, un mēģinām tos līmēt ciet.”
Pret skauģiem un burvjiem
Karmelītu mūks uzskata, ka sarežģītas situācijas un smagas problēmas piedzīvo cilvēki, kas paši nodarbojušies ar okultismu, maģiju, spiritismu vai citiem garīgās dzīves veidiem, kas nav saistīti ar reliģiju, bet kādām burvestībām. Tad vajadzīga atbrīvošanas lūgšana.
Ja cilvēks uzskata, ka līdzās ir kāds skauģis, kas buras, apvārdo, nolād, bārsta smiltis pie durvīm vai dara ko citu tamlīdzīgu, tad priesteris iesaka, kā ar to tikt galā.
Tēvs Maksimiliāns māca ļaudīm lūgšanu, kas esot jāatkārto daudz reižu, slavējot Dievu un sakot pateicību par visu labo – par dzīves svētkiem, par tuvāko mīlestību, par rožu smaržu, par draugu uzticību. To izrunājot, cilvēkam it kā atveras acis, un viņš redz, ka ne jau ļaunums ir visapkārt, bet gan ļoti daudz labā. Priesteris aicina vismaz nedēļu šai lūgšanai katru dienu veltīt minūtes divdesmit. “Kad slavējam Dievu, velns bēg no mums. Viņš nevēlas, lai redzam labo; viņš grib, lai esam kurli un akli; lai esam aizdomīgi cits pret citu, lai baidāmies; lai ļaudis ir sašķelti.”
