Meklējiet paši! 1
Iespējams, teorijai par NLO uz Mēness varētu būt vēl lielāka rezonanse, ja tās atbalstītāji spētu nākt klajā kaut vai ar pārīti nešaubīgi pārliecinošu argumentu. Cilvēka apziņa tomēr pieprasa kādu faktisku jeb vismaz loģisku apstiprinājumu tāda veida skaļiem paziņojumiem. Un tieši tāpēc arī tik populāra ir teorija par to, ka amerikāņu kosmonauti nemaz nav lidojuši uz Mēnesi, jo saistībā ar to sarūpēta gūzma pārliecinošu un zinātniski pamatotu argumentu sistēma.
Savukārt saistībā ar NLO uz Mēness nav neviena pat visniecīgākā pierādījuma vai argumenta, tikai kaili apgalvojumi par to, ka NASA līdzstrādnieki kaut kādos savos slepenajos ziņojumos un protokolos atsaucas uz kaut kādiem citiem slepeniem datiem par to, ko astronauti it kā esot kaut ko redzējuši uz Mēness. Proti, nav pat ne vismazāko uz objektivitāti pretendējošu liecību vai atsauksmju uz avotiem, no kuriem ņemts pamats šādu apgalvojumu izvirzīšanai.
Turklāt apšaubāma izklausās arī tēze par to, ka lidojumi uz Mēnesi pārtrūka tieši tāpēc, ka tur jau esot apmetušies citplanētieši, kuri nevienu citu tur nevēlas redzēt. Vispirms jau savādi ir tas, ka šīs tēzes atbalstītāji ignorē objektīvo realitāti, proti, “Mēness programma” bija ne tikai ASV, bet arī PSRS, un gan atsevišķi, gan visiem kopā tā prasījusi gigantiskus tēriņus – finanšu, tehnoloģiskos, intelektuālos un visus citus. Lielā mērā šī “kauja par Mēnesi” bija ideoloģiskā prestiža jautājums – kurš pirmais tur nostiprināsies, tāpēc pietiekami daudz datu bija abām pusēm. Kad kļuva skaidrs, ka amerikāņi sāk vinnēt šajā sacensībā, taču nekādas sajūtamas dividendes no lidojumiem uz Mēnesi negūst, tie vienkārši izbeidzās. Pārāk lieli, neattaisnojami tēriņi! Savukārt padomju speciālisti acīmredzot to bija sapratuši vēl agrāk.
Zinātnieki gan nekad nav nolieguši, ka Mēness apgūšana ir visnotaļ perspektīvs virziens, taču allaž vienprātīgi atzīst, ka pārskatāmā nākotnē cilvēcei nebūs atbilstošu resursu tam, lai bez sajūtamiem zaudējumiem īstenotu šo projektu.
Savukārt saistībā ar neskaitāmajām NLO un citplanētiešu radītajām būvēm uz Mēness, var teikt, ka pagaidām tas vairāk ir vēlamā uzdotais par esošo nekā realitāte. Speciālisti pauduši, ka 99% gadījumu šādas fotogrāfijas ir vai nu kļūdaini identificēti dabiskas izcelsmes objekti, vai vienkārši viltojumi.
Tiesa, pētnieki atstājuši vietu vismaz niecīgai daļai iespējamības, ka kaut kādas citplanētiešu pēdas uz Mēness tomēr varētu būt atrodamas. Kopš 2009. gada darbojas īpaša Mēness virsmas fotografēšanas programma, kas to veic gan no kosmosa, gan paša pavadoņa virsmas, un tajā iesaistīti ļoti daudzi cilvēki tīmeklī, tāpēc tagad jau uzkrāts liels daudzums augstas izšķirtspējas Mēness virsmas fotogrāfiju. Tāpēc zinātnieki, kuriem tā arī nav izdevies atrast pārliecinošas citplanētiešu pēdas uz Mēness virsmas, labprāt nodevuši šos meklējumus tiem cilvēkiem, kuri patiešām neglābjami aizrāvušies ar šo tēmu. Tāpēc arī vairojas tēzes un hipotēzes.