NLO un senie jūdu teksti 1
Vieni no populārākajiem stāstiem par NLO ir atrodami no seno jūdu leģendām un hronikām sakompilētajā kristiešu Bībelē, kas pauž par dažādām ārpuszemes izcelsmes parādībām un atnācējiem no kosmosa.
Pētnieki vērš uzmanību uz “ugunīgu un mākoņainu stabu”, kas kalpojis kā dievišķīgs ceļrādis leģendārajā jūdu izceļošanā no Ēģiptes, saskatot tajā skaidri izteiktu NLO izpausmi. Tāds pats hipotētiskais piemērs esot tā dēvētās Jēkaba debesu kāpnes. Tāpat ārpuszemes izscelsmes iedabu attiecina arī uz “četrām dzīvām radībām”, kuras ievērojis Ecekiēls, kas “pārvietojušās kā rati” un “spīdējušas bronzā”. Simboli ērgļa, lauvas, bifeļa un cilvēka veidā sastopami ar senatnes Tuvo Austrumu bareljefos un atkal no jauna parādās saistībā ar tā dēvētajiem četriem evaņģēlistiem.
Bet, iespējams, gadījums ar Enohu ir visinteresantākais. Viņš paudis, ka viņš tāpat kā pravietis Ilija paņemts debesīs, no kurienes redzējis Zemi no augšas, no ļoti liela attāluma debesīs. Viņš Zemi aprakstījis kā sfēru. Enoha grāmata pieskaitāma tā devētajiem apokrifiem, kas savulaik dažādu iemeslu dēļ nav iekļauti galvenajā kompilācijā, tāpēc daudzi vēl joprojām apšauba šā dokumenta autentiskumu. Tostarp tā dēvēto Betlēmes zvaigzni un mākoni, kas “nācis pāri Jēzum”, pētnieki arī uzskata par ārpuszemes izcelsmes kosmisku parādību, turklāt drosmīgākie izvirza pieņēmumu, ka galvenais kristiešu pielūgsmes objekts pats arī ir citplanētiešu būtne.
