Acīmredzot ne jau gluži visiem izgudrojumiem jābūt tik ļoti radikāliem. Piemēram, ir arī tāds tehnohaijanisms, kas uzstājas vispirms par apkārtējās vides problēmu risinājumu: tehnoloģijas kļūs aizvien tīrākas, “ekoloģiskākas”, un šim faktam jau pašam par sevi vajadzētu pozitīvi iedarboties uz cilvēka dzīvi. Transhumānisma maigās formas vērstas uz to, lai cilvēks spētu iedziļināties jau esošo, “naturālo” sava ķermeņa iespēju apgūšanā, izpildīt intelektuālus un fiziskus vingrinājumus nolūkā uzlabot savu veselību un kognitīvās funkcijas. Labs piemērs esot tas pats “vecais, labais draugs” miegs. 2
Līdz ar to, ka mūsu dzīvē stabili ienākušas brīvās darba attiecības bez īpašas piesaistes konkrētai darba vietai, aizvien populārāks kļūst tā dēvētais polifāzais miegs, kad cilvēks guļ nevis tikai naktī, bet gan vairākas atsevišķas reizes diennakts laikā, kā rezultātā iegūst vairāk laika produktīvai darbībai. Tā, piemēram, dzīvojuši un strādājuši Leonardo da Vinči, Nikolā Tesla un vēl daudzi diženi vēsturiskie personāži. Tiesa, bijuši arī pietiekami daudzi ģēniji, kuri gulējuši gluži kā visi normāli ļaudis vai pat vairāk par viņiem (Einšteins), tāpēc pagaidām šis jautājums vēl ir tikai diskutējams. Katrā ziņā šeit runa ir par visu iespējamo veidu pašuzlabošanas paņēmieniem, kas gan, kā atzīst zinātnieki, vairāk piemēroti nosvērtām un skeptiski noskaņotām personībām, jo eksaltēti ļaudis pārsvarā uzskata, ka “ar to jogu nekur tālu neaizjāsi”…
Tostarp dažādo metožu sarakstā ir arī īpaša smadzeņu “uzlādēšana” – hipotētiska smadzeņu skanēšanas un kartēšanas tehnoloģija, kas ļauj pārcelt apziņu uz citu nesēju, iespējams, ciparu formātā. Tiesa, par to varētu sākt puslīdz nopietni domāt tikai līdz ar kvantu datoru parādīšanos.
Un nevajadzētu aizmirst arī par virkni paradoksu. Piemēram: vienas apziņas vairāku paralēli dzīvojošu kopiju izveidošana. Turklāt daudzi zinātnieki pauž, ka apziņa tomēr nav atdalāma no miesiskuma jēdziena, un labākajā gadījumā būs iespēja izveidot tikai ļoti aptuvenu pakaļdarinājumu tam, kas savulaik bijis konkrēta cilvēka saprāts.
Un visbīstamākais ir tas, ka par sava veida pārcilvēkiem tādējādi var kļūt visādas Parisas Hiltones, Kimas Kardašjanas vai tamlīdzīgas “tukšbūtnes”, jo šādas tehnoloģijas katrā ziņā būs ļoti dārgas, kā dēļ pirmajā transhumānisma vilnī iekļausies tikai pārbagāti, dīkdienīgi un parazitāri liekēdīgas ievirzes īpatņi, tādējādi tikai vēl vairāk sekmējot sabiedrības nevienlīdzīgu noslāņošanos un padarot to jau kritisku. Patiešām, nav grūti iedomāties to, kāda tādā gadījumā izskatīsies pasaule kaut vai tikai “pārejas” stadijā! Tāpēc lielākā daļa godprātīgo zinātnes pārstāvju uzskata, ka vispirms vajadzētu atrisināt aktuālās sociālās problēmas: jo kurš gan vēlēsies dzīvot tādā vidē, kur jaunmodīgie laupītāji atņems maciņus un mobilo tālruņu aparātus vārtrūmē, tikai apstulbinot upuri ar īpašu lāzera staru, kas nāk no viņu acīm, vai ne?
