Foto: Fotolia

Smadzenes kā kodolreaktors 0


Tostarp krievi šajā jomā joprojām negrasījās nomierināties. Pagājušā gadsimta 60. gados kādā Maskavas piepilsētā biologi centušies gūt skaidrību par auga izstaroto biolauku un tā ietekmi uz apkārtējo pasauli. Viņi auga tuvumā novietojuši infuzorijām piepildītu trauku ar ūdeni. Tad viņi sākuši visnotaļ nežēlīgi pluinīt augu, noraujot tam lapas, svilinot stumbru un tamlīdzīgi, un jau acumirklī ievērojuši, ka infuzorijas ūdenī sākušas mētāties, turklāt daudzas ātri vien gājušas bojā. Tādējādi konstatēts, ka atsevišķu daļu iznīcināšanas jeb bojā ejas momentā augs sāk izdalīt savdabīgus “nāves laukus”, kas gluži reāli nes iznīcību tuvumā esošajiem mikroorganismiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Savukārt cita krievu pētnieku grupa no Maskavas Medicīnas institūta 1979. gadā savā īpašajā laboratorijā sarīkoja eksperimentu, kas ļoti līdzīgs iepriekš aprakstītajam, tikai šoreiz augs bija nomainīts ar krietni vien sarežģītāku organismu, un tas bija trusītis. Sasaistītu dzīvnieku uzlika uz galda, apkārt sakrāmējot ar šķidrumu–indikatoru pildītas glāzes, un tad eksperimentētāji nonāvēja upuri. Šķidrums glāzēs acumirklī mainīja krāsu: vienā tas kļuva rozā, citā sarkans, bet tieši līdzās trusīša galvai – tumši bordo. Pētnieki secināja, ka nogalinātā trusīša smadzenes ir līdzīgas kodolreaktoram, kas bojā ejas gadījumā uz visām pusēm izmet protonu kūlīšus, un šķidrums–indikators uzskatāmi parāda, kurā virzienā izstarojas visintensīvākie kūlīši.

Vēlāk šie paši pētnieki saistībā ar starojumu, kas rodas nonāvēšanas momentā, apsekoja lopkautuvju darbiniekus. Noskaidrojās, ka praktiski viņi visi ir tā dēvētie ļaunprātīgie alkohola lietotāji. Pētnieki uzskata, ka tas saistīts ar nepieciešamību izvadīt no organisma radionukleotīdus, kas tur uzkrājušies no šo lopkautuvju darbinieku pārlieku biežās nokļūšanas “nāves lauku” iedarbībā. Zināms, ka apstarošanās ar radioinukleotīdiem izraisa organismā dažādas mutācijas un audzēju aktivitātes atraisīšanos, par ko tiešā veidā arī liecina krietni vien paaugstināta gaļas pārstrādes uzņēmumu darbinieku mirstība tieši no asins vēža.

CITI ŠOBRĪD LASA
Katrā ziņā šis Maskavas pētnieku veiktais eksperiments atgādina musulmaņu un jūdu dzīvnieku upurēšanas rituālus. Piemēram, Kurban–bairan svētkos, kad veic precīzu naža dūrienu upura galvenajā artērijā, izpildītājs acumirklī atlec maliņā. Tostarp Jeruzalemes dievnama galvenais priesteris, kurš veic uz altāra novietotā dzīvnieka nonāvēšanu, malā neatlec (kaut kā necienīgi tas izskatītos, vai ne?), taču viņš iepriekš allaž uzvelk smagas, galvenokārt ar zeltu klātas drēbes, kas, godīgi sakot, ļoti atgādina tos priekšautus, ar kādiem sevi no iespējamā apstarojuma aizsargā rentgenologi.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.