Okultisma uzplaukums Trešajā reihā 0
Tostarp jaunus atklājumus, iespējams, pat visnotaļ negaidītus, veikuši ne tikai zinātnieki savās laboratorijās, bet arī, piemēram, fantastikas rakstnieki pie saviem rakstāmgaldiem, un viņiem, kā tas bijis arī daudzos citos gadījumos, patiešām nereti izdevies krietni vien apsteigt esošo un pārsteigt nākotnes zinātni. A. Žarenova grāmatā “Lielā Pta paradokss”, kas publicēta pirms mazliet vairāk par 30 gadiem un galvenokārt balstīta patiesos notikumos, intriga savērpjas ap dīvainu parādību, ko 2. Pasaules kara laikā novērojis vācu esesietis Ludvigs Hengenauss, kurš ir arī profesors un vienā no koncentrācijas nometnēm ierīkojis īpašu laboratoriju. Kopš kāda laika viņa palīdze Luīze, kura ārēji bija “mīlīga gluži kā trusītis”, katru pēcpusdienu pulksten piecos acīmredzami pārvērtusies: viņas acīs iekvēlojies ienaids, un viņa sākusi trakot. Tas parasti ildzis ne vairāk par piecām minūtēm, pēc kā viss atkal atgriezies normālās sliedēs.
Hengenauss to allaž novērojis, visu rūpīgi pierakstot savā dienasgrāmatā. Viņš fiksēja, ka attiecīgo “seansu” laikā sākusi mainīties pat Luīzes ādas krāsa, un virkni dažādu citu parādību un detaļu, līdz kamēr kādā reizē precīzi tieši tajos pašos pulksten piecos pēcpusdienā Luīze nomirusi. Absolūti nebija saprotams viņas nāves iemesls. Kas bija noticis?
Tālāk Žarenova grāmatas varonis esesietis Hengenauss vēsta, ka tikai vēlāk ievērojis – tieši aiz viņa laboratorijas koncentrācijas nometnē uzbūvēta jauna tā dēvētā gāzes kamera. Profesoru skāra kāda apjausma. Viņš noskaidroja precīzu laiku, kad gāzes kameru pirmo reizi piepildīja ar nāvei lemtajiem ieslodzītajiem. Un – tieši tajā dienā un attiecīgajā stundā viņa laboratorijas palīdzei sākās “tas”. Izrādās, patiešām – piepildītās kameras durvis noslēdza precīzi tieši pulksten piecos pēcpusdienā. Lūk, tādā veidā profesors Hengenauss atklāja “nāves lauka” spēku – tas rodas tad, kad vienlaikus iet bojā lielas cilvēku masas…
Šī fantastikas romāna epizode tik plaši atstāstīta tāpēc, ka būtībā tas ir gluži reālu notikumu atspoguļojums. Fašistiskā Trešā reiha vadoņi līdz noteiktam savas valdīšanas posmam, kad vēl nebija jādomā galvenokārt par savas personīgās ādas glābšanu, interesējās par daudzām noslēpumainām, tostarp arī izteikti okultām parādībām, un katrā ziņā arī par dīvainajiem efektiem, kas rodas lielu cilvēku masu vardarbīgas bojā ejas rezultātā. Speciāli šim nolūkam fašistu koncentrācijas nometnēs praktiski pielietoja austrumu okultismā un Eiropas mistiķu vidū populārās slepenās zinības par asins maģiju.
Krietnu troksni sacēlušās grāmatas “Magu rīts” autori Žaks Beržjē un Luijs Povēls uzskata, ka tieši tā arī ir visu šo cilvēcisko upuru – masveida nošaušanas un nosmacēšanas gāzu kamerās – maģiskā jēga, proti, tā bijusi cilvēka upurēšanas augstākā maģija, nevis tikai vienkārši psihopatoloģisku tipāžu iegribas. Tiesa, labi zināms, ka šāda šaušalīga upurēšana nepalīdzēja Trešā reiha vadoņiem, taču tostarp, kā jau tas nereti mēdz gadīties eksperimentālajās zinātnēs, pat tajā gadījumā, ja neizdodas sasniegt sākotnēji uzstādītos mērķus, nebeidzamais eksperimentu konveijers noved līdz citiem, gluži negaidītiem blakus atklājumiem. Un tas lielā mērā attiecināms arī uz “nāves lauku” rašanos.
