Pagātnes noziegumu ēnas 1
No vienas puses, Hirosimas ēnu fenomens ir precīzi izskaidrojams no fizikas viedokļa. Proti, tas rodas kodolsprādziena gaismas izstarojuma darbības rezultātā un parādās kā silueti uz izdegušā fona vietās, kur starojuma izplatību iztraucēja cilvēka vai dzīvnieka klātbūtne.
Hirosimā sprādziena epicentrs koncentrējās uz tilta, kur palika deviņu cilvēku ēnas. Taču iespējams, ka intensīvais izstarojums nevis vienkārši “nospieda” cilvēku siluetus pie virsmas, bet notvēra arī to ēnas un pat dvēseles, tāpat kā spraužamadata vai līmlente spēj atņemt cilvēkam ēnu, tādējādi uz mūžiem piesaistot tās nolādētajai pilsētai.
Racionālam izskaidrojumam nepakļaujas vēl kāds gadījums no kara laikiem. Vācijas mazpilsētiņā Bitigheimā uz māju sienām reizi desmit gados pašas par sevi parādās cilvēciskas ēnas, kas kustas gluži kā dzīvas. Tās parādījās 1991. un 2001. gadā un, iespējams, arī agrāk.
Ēnas uzrodas ebreju masu nāvessoda izpildes gadadienā. Atskaites punkts ir 1941. gads, kad no pilsētas izveda un nogalināja tūkstošiem cilvēku. Zinātniskam izskaidrojumam šis fenomens īsti nepakļaujas, tādēļ atliek vien minēt, kas tas ir: bojāgājušo vēsts no viņpasaules dzīvajiem, pilsētas lāsts vai mieru neradušo ēnu atriebība?
