Cilvēki ēnas mūsu pasaulē 1
Kāda mūsdienu pilsētas leģenda vēsta par noslēpumainiem cilvēkiem-ēnām, kas piepilda mūsu pasauli, bet paliek neredzami. Ir uzskats, ka šīs noslēpumainās ēteriskās būtnes var būt gan līdzjūtīgi cilvēku aizbildņi, gan arī ļaunas būtnes. Pats nosaukums “ēnu cilvēki” saistīts ar izplūdušu ēnainu siluetu novērošanu.
Mūsdienu ekstrasensi uzskata, ka cilvēki-ēnas ir viens no nekaitīgu spoku paveidiem, starp kuriem sastopami arī eņģeļi sargātāji. Citi mediji pārliecināti, ka tie ir īsti dēmoni sagrāvēji. Vēl cita mūsdienu pētnieka daļa cenšas piemērot šim fenomenam mūsdienu fizikas teorijas par citām telpām un laikiem, no kurienes pie mums arī ieklīst to iemītnieki. Savukārt ufologi pārliecinoši noraida visus iepriekšējos apgalvojumus, būdami pārliecināti, ka ēnu cilvēki ir vienkārši citplanētieši.
Ēnu cilvēki reizēm pamanāmi kā bezveidīgi plankumi, kas lēni pārvietojas no vienas vietas uz otru. Dažkārt viņi pārvēršas par melnām būtnēm ar sarkanām acīm, kas ietērpti mēteļos un cepurēs. Daži liecinieki apgalvo, ka pirms sastapšanās ar šīm noslēpumainajām būtnēm rodas sajūta, it kā kāds tevi novērotu. Bet tad, kad izdodas sakoncentrēties uz šo skatienu, mistiskie silueti it kā izkūst gaisā vai pazūd starp apkārtējiem priekšmetiem. Visbiežāk tos apraksta kā pelēkus bezveidīgus siluetus, kas izceļas uz daudz tumšāka fona. Reizēm šīs ēteriskās būtnes liekas ļoti ziņkārīgas un labestīgas, spēlējot paslēpes ar vērotājiem. Citos gadījumos cilvēki jūt šausmas no to līdzās pastāvēšanas, uztverot tās kā tīrā ļaunuma klātbūtni.
Par ēnu cilvēku dabu un izcelsmi klīst daudz leģendu un baisu nostāstu. Zinātnieki mistiķi uzskata, ka tās ir kādas starpdimensiju būtnes, kas mitinās paralēlajā izplatījumā. Tās mūsu pasaulē iemet spēcīgi enerģijas viļņi, kas raksturo dažus dabas fenomenus, piemēram, jaudīgas zibens izlādes vai lodveida zibeni.
Savukārt parapsihologi ir pārliecināti, ka tās ir negatīvas psihiskas enerģijas formas, kas uzkrājas vietās, kur sablīvējušās spēcīgas emocijas. Dažas situācijas atgādina miega paralīzi, kad ēnu spoki parādās tieši pirms iemigšanas vai uzreiz pēc pamošanās. Psihologi to dēvē par pašhipnotisko stresu, kas bieži notiek ātrā miega laikā, kad cilvēks iegrimis personīgo fantāziju pasaulē. Šajā stāvoklī cilvēks var pilnībā uztvert apkārtējo pasauli, bet nav spējīgs kustēties, un tad apkārtējo realitāti zemapziņas līmenī pārklāj spilgtas halucinācijas, ieskaitot jutekliskas izjūtas – garšas, krāsas, smaržas, fizisku un vizuālu parādību izpausmes.
Novērotāji bieži redz ēnu cilvēkus ar perifēro redzi, kas saistīta ar to smadzeņu apgabalu, kas atšķir pazīstamas zīmes. Bet stāvoklī, kas pazīstams kā pareidolija, smadzenes var aplami interpretēt nejaušās gaismas un ēnas saspēles kā pazīstamus šablonus seju un ķermeņu veidolos. Turklāt daži elektromagnētiskie izstarojumi var ietekmēt smadzeņu deniņu daļas funkcijas, radot mainītas realitātes uztveres stāvokļus.
