Cilvēka brīvā griba un izvēle lugā “Trīs šūpolēs” 0
Dailes teātra Kamerzālē 22. septembrī pirmizrāde Luidži Lunari lugai “Trīs šūpolēs” Nikolaja Korobova režijā. Tā ir režisora debija Latvijā Dailes teātrī. Mistisko komēdiju izspēlēs Kaspars Zāle, Artūrs Dīcis, Dainis Gaidelis un Lelde Dreimane.
Pirms vairākiem gadiem Nikolajs Korobovs bija Rīgas Krievu Drāmas teātra aktieris, kurš vairākkārt bija nominēts “Spēlmaņu nakts” balvai kā labākais aktieris un kā otrā plāna aktieris. Tagad jaunā ampluā ir atgriezies Latvijā kā režisors. “Man tā ir liela laime un dāvana strādāt Dailes teātrī ar tik lieliskiem aktieriem. Esmu sajūsmā. Viss mans darbs ir bauda, jo es strādāju vienā no skaistākajām pilsētām Eiropā un vienā no labākajiem teātriem,” smaidot stāsta Nikolajs un atklāj: “Man ir lielisks aktieru sastāvs. Vienreizējs! Mēs ātri viens otru sadzirdējām, sapratāmies. Visa komanda ir lieliska. Esam kā viens vesels!”
Aktrise Lelde Dreimane smaidot apliecina režisora teikto: “Mēs visu mēģinājuma procesu dauzāmies, jokojamies, ākstāmies, un caur to ākstīšanos mēs daudz ko atrodam. To, kas mums noder katram savā lomā. Caur to vieglumu mēs ejam. Tas ir tik patīkami. Pirmā sadarbība, bet mēs tik labi ar viņu sastrādājamies. Negribu piesaukt kādu nelaimi, bet mums nav nekādu konfliktu mēģinājumos. Mēs vienkārši plūstam un darām. Mums patīk darīt. Nevienam no mums nekad nav skābas sejas. Viņš ir ļoti enerģisks, ar milzīgām darbaspējām. Kustība, spēle, dejas, dziesmas, akrobātika – viss, viss ir kopā.”
Trīs nepazīstami vīrieši ierodas vienā telpā katrs ar savu ļoti atšķirīgu mērķi. Uzņēmējs, profesors un armijas kapteinis. Nešķiet, ka viņi īpaši izbaudītu cits cita sabiedrību, bet kāds laiks viņiem būs jāpavada kopā. Turklāt sāk notikt savādas lietas un mistiskas sagadīšanās. Tas viss rosina aizdomāties par cilvēka brīvo gribu, izvēles iespējām un dzīves jēgu. “Jūs šajā dzīvē varat vienalga ko darīt, bet agri vai vēlu jūs iziesiet caur tā saucamo šo istabu. Jūs katrs tur pabūsiet. Katrs no jums. Jūs no tā nespēsiet izvairīties,” teic režisors un vairāk ne vārda par to īpašo “istabu”.
Arī Lelde runā par to noslēpumaini: “Nu, lūk, tā istaba ir tā istaba, kur… tāda telpa, kurā nonāk katrs cilvēks. Ar režisoru nesarunājot, pasakām vienu un to pašu. Katrs aizejot un noskatoties sapratīs, tas gan. Pēc idejas šai nevajadzētu būt komēdijai, bet šī ir ļoti smieklīga luga. Kamerzālē skatītājs ir mūsu spēles laukumā. Godīgi, nav pārāk viegli spēlēt, bet, kad sarodi ar skatītāju, pierodi tāpat kā pie kamerām filmēšanas laukumā, sākumā jūties nedroši, bet tad par to aizmirsti.”
Dīvaini apstākļi, cilvēki, vieta, kāds gaida kādu, kas kavē un kam varbūt nemaz nav jāierodas. Kā saka, arī gudrinieks pārskatās.
