Cilvēcības un izmisuma budžets: galvenie fakti par 2021.gada valsts budžetu un nodokļu izmaiņām 4
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar Saeima ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā apstiprināja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023. gadam un ar budžetu saistītus grozījumus 28 dažādos likumos.
Sarežģīto ekonomisko apstākļu un vairāku radikālu nodokļu izmaiņu dēļ šis budžets tiek dēvēts gan par cilvēcības, gan arī par izmisuma budžetu.
Uz papīra lielāks optimisms nekā dzīvē
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, iepazīstinot Saeimu ar budžeta projektu, uzsvēra, ka “budžets veidots ekonomikas apzinātai un plānveida stimulēšanai, neatverot vaļā deficīta slūžas”.
Citiem vārdiem sakot – neskatoties uz prognozējamo nodokļu ieņēmumu mazināšanos par 328 miljoniem eiro, valdība nevis samazina, bet pat vēl palielina izdevumus par 744 miljoniem eiro, cerot, ka tas palīdzēs ekonomikai pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi.
Jāatzīmē, ka valdība ir samērā optimistiska par krīzes pārvarēšanu – neskatoties uz to, ka šogad Covid-19 radījis 7% lielu iekšzemes kopprodukta samazinājumu, nākamajā gadā tiek plānota ekonomikas izaugsmes atjaunošanās, sasniedzot 5,1% lielu IKP pieaugumu, bet 2022. un 2023. gadā tiek prognozēta IKP pieauguma stabilizēšanās 3,1% apmērā.
Valdošās koalīcijas pārstāvji uzsvēra galvenos budžeta ieguvumus – to, ka netiek samazināti valsts izdevumi, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, algu paaugstinājumu veselības aprūpes un izglītības nozaru darbiniekiem, sociālā nodrošinājuma palielināšanos autortiesību atlīdzību saņēmējiem un tiem, kas strādā speciālajos nodokļu režīmos, pazīstamākais no kuriem ir mikrouzņēmumu nodokļa režīms (MUN). Vismaz daļa no šiem ieguvumiem ir arī visvairāk kritizētie valsts budžeta aspekti.
Strīdīgākie jautājumi
Budžeta sarežģītākie un strīdīgākie jautājumi, kā jau “Latvijas Avīze” par to ir rakstījusi, ir vairāki.
Pirmkārt, tie ir pašvaldību budžeti – lai gan valdība un pašvaldības ir vienojušās, ka pašvaldībām būs lielākas tiesības aizņemties, kas atvieglos to iespējas īstenot dažādus investīciju projektus, galvenokārt tos, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondiem, valdības iecerētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale par labu valsts budžetam radījusi 90 miljonu eiro robu pašvaldību budžetos visā Latvijā, vairāk nekā 70 pašvaldībās budžeta samazinājums pārsniedz 4%, kas apdraudot pašvaldību pamatfunkciju izpildi, tostarp sociālo palīdzību to iedzīvotājiem.
“Dažiem tas nozīmē neuzceltu bērnudārzu, dažiem – rēķināšanu, kādu sociālo palīdzību nākamajā gadā varēs sniegt iedzīvotājiem, dažiem – visu nākamā gada sociālo budžetu,” debatēs uzsvēra Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors.
Otrs problēmjautājums ir 170 eiro mēnesī minimālās Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) likmes noteikšana, kas vissāpīgāk varētu skart autortiesību atskaitījumu saņēmējus un MUN režīmā strādājošos.
Daudz kritizētais šī priekšlikuma aspekts ir tas, ka šāda iemaksa būtu jāveic arī tad, ja ienākumi konkrētajā mēnesī būtu mazāki par šo summu vai vispār nekādi.
Opozīcijas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) šo priekšlikumu nodēvēja par “Trojas zirgu Latvijas iedzīvotājiem”, kas faktiski pasliktināšot, nevis uzlabošot daļas iedzīvotāju stāvokli.
Savukārt premjers K. Kariņš akcentēja, ka valdība neplāno likt tiem, kas saņem par minimālo algu mazākus ienākumus, maksāt par to, ko viņi nesaņem. Šiem cilvēkiem esot paredzēts mehānisms, kā viņi varēs maksāt proporcionālu nodokli atbilstoši saviem ienākumiem, skaidroja Kariņš.
Tomēr premjers akcentēja, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem ir aizdomas, ka par vairāk nekā 200 000 strādājošo darba devēji nemaksā pilnu algu legālā veidā. Kariņš pauda, ka tiks piedāvāts veids, kā atšķetināt, kuri ir tie, kuri nevar, un kuri ir tie, kuri negrib maksāt nodokļus.
Visbeidzot, trešā skaļāk izskanējusī budžeta pretruna ir izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, kas varētu likt daļai šajā režīmā strādājošo pārtraukt šī veida darbību un meklēt algotu darbu. Jau minētā D. Reizniece-Ozola uzsvēra, ka Finanšu ministrijas prognozētais darba meklētāju skaits – 60 000 cilvēku – tālu pārsniedz brīvo darba vietu skaitu (ap 20 tūkstošiem) un to, cik jaunu darba vietu paredzēts radīt tuvākajos gados.
Neskatoties uz to, ka valsts budžeta izskatīšanu pavadīja arī apmēram 130 cilvēku liela protesta demonstrācija, kurā galvenokārt bija pārstāvēti sīko uzņēmumu un radošo savienību biedri, Saeima valsts budžetu pirmajā lasījumā atbalstīja.
Par to nebūtu ko brīnīties, jo pirmajā lasījumā valdības iesniegtais budžets parasti tiek atbalstīts, pretējā gadījumā parasti seko valdības atkāpšanās. Galvenā cīņa par budžeta un to pavadošo nodokļu izmaiņām notiek starp pirmo un otro lasījumu.
Valsts budžeta izskatīšana otrajā un galīgajā lasījumā plānota 23. novembrī.
Galvenie fakti par 2021. gada valsts budžetu un nodokļu izmaiņām
* Konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Budžeta deficīts – 1,2 miljardi eiro (3,9% no IKP). Vidējā gada inflācija plānota 1,2% līmenī.
* Ieņēmumu samazinājums salīdzinājumā ar 2020. gada budžetu – 328 miljoni eiro, bet izdevumu palielinājums – 744 miljoni eiro.
* Līdzekļu pieaugums plānots:
• veselības jomai (+ 183 milj. eiro veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai);
• pedagogiem (+ 33,3 milj. eiro samaksas paaugstināšanai, tostarp 7,2 milj. eiro augstskolu pedagogiem);
• labklājībai (+ 95,7 milj. eiro garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai, + 70,7 milj. eiro minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai);
• valsts iestāžu darbības stiprināšanai (+ 10,5 milj. eiro Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas u. c. institūcijām);
• medijiem (+ 8,91 milj. eiro sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos).
* No nākamā gada minimālā mēneša alga plānota 500 eiro liela (šobrīd – 430 eiro). Neapliekamais minimums – 300 eiro (šogad – 250 eiro), neapliekamais minimums pensionāriem – 330 eiro (šobrīd 300 eiro).
* Diferencēto neapliekamo minimumu (lasi – augstāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi) piemēros nevis no 1200 eiro ienākumiem, bet no 1800 eiro.
* Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazinās par vienu procentpunktu – no 35,9% līdz 34,9%.
* Plānots ieviest minimālo sociālo maksājumu mikrouzņēmumu režīmā strādājošajiem un autortiesību atskaitījumu saņēmējiem.
* Plānota akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakai un tās izstrādājumiem, dabas resursu nodokļa paaugstinājums par atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos, palielināts ceļa nodoklis smagajiem auto un jaudīgiem vieglajiem auto, kas pieder komercuzņēmumiem.
* Plānots saglabāt pazemināto 5% PVN likmi Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem.
Dati: Finanšu ministrija, “Latvijas Avīze”
