Cilvēcības šoka terapija Dailes teātra “Ugunsgrēkos” 1
Dailes teātrī režisors Mārtiņs Eihe iestudējis libāniešu izcelsmes Kanādas dramaturga un režisora Važdi Muavada (1968) drāmu “Ugunsgrēki” (2004). Izrādes darbība norit ticības konfliktu plosītajā Libāna, stāstot par cilvēcības zaudēšanu un spēju piedot. “Ugunsgrēki” stāsts izvēršas kā drūms detektīvs, kurā brālis un māsa soli pa solim atklāj viņu mātes dramatisko dzīvesstāstu un pašu drūmo izcelsmes saknes, kas iestiepjas Tuvo Austrumu konfliktu un dažādu ticību bezjēdzīgo cīņu baisajā virpulī. Stāsts veidots kā atmiņu uzplaiksnījumi, bērniem atklājot pagātnes šausminošās detaļas. Stāstā savijas stāsts par mīlestību un par naidu un stāsts par piedošanu un samierināšanos. šokējošas Stāsta autors Važdi Muavads lugu sarakstījis 2003. gadā, daļēji balsoties uz paša bērnībā Libānā pieredzēto. Lugas iestudējums Kanādā saņēmis vairākas teātra balvas. Pēcāk, 2010. gadā, to ekranizējis franču – kanādiešu režisors Denī Vilenēvs
Filma ar tādu pašu nosaukumu, “Ugunsgrēki” (“Incendies”), saņēma nomināciju Oskaram kā kategorijā labākā ārzemju filma, kā arī saņēmusi virkni balvu – tostarp Toronto filmu kritiķu asociācijas balvu kā labākā Kanādas filma, Britu kinoakadēmijas (BAFTA) balvu kā labākā filma svešvalodā, kā arī citas. Dailes teātra izrādē mātes (Navālas) lomu spēlē aktrise Ilze Ķuzule, viņas bērnu, dvīņu – Žannas un Simona lomās režisors uzticējis aktieriem Ievai Segliņai un Gintam Andžānam, bet mīļotā vīrieša / dēla / tēva lomu izspēlē Gints Grāvelis. Tāpat vairāk tēlu lomās iejūtas Dainis Grūbe un Elīna Dzelme.
“Navālas bērniem ir jāatgriežas viņas pagātnē, jāiepazīst savs tēvs un savs brālis, jāatrod savas saknes un savas dzīves jēga. Izrādes varoņiem ir jānoiet visai šausminošs ceļš – no vienas vietas uz citu, no tagadnes uz pagātni, no klusēšanas uz atzīšanos,” vēsta izrādes pieteikums. Režisors Mārtiņš Eihe sarunā ar Jāni Siliņu atklāj, ka iestudējot izrādi, nozīmīgs bijis pašreizējais ģeopolitisko konfliktu fons un vardarbības tēma. Šokējošā situācija, kad viena tautas cilvēki (lugas gadījumā – libānieši) paceļ ieročus viens pret otru. M. Eihe šīs tēmas kontekstā saskata paralēles arī ar Latvijas kara laika notikumiem un tautas sadalīšanos dažādās frontēs. Tomēr iestudējuma uzmanības centrā ir stāsts par cilvēcības zaudēšanu un spēju piedot – citiem un pašam sev. Iestudējums, kāds pēdējos gados uz teātru skatuvēm nav redzēts, izsit līdzsvaru no kājām un noteikti ir skatīšanās vērts, jāteic gan – skatītājiem ar stipriem nerviem.
Režisors – Mārtiņš Eihe. Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Ieva Kauliņa. Gaismu mākslinieks – Ivars Tilčiks. Izrādē tiek izmantoti dūmi un stroboskops. Līdz 14 gadiem skatīties nav ieteicams.
