Hasīdisms ir jūdaisma novirziens, kas radies 18. gadsimtā. Hasīdi piekopj priekpilnu Dieva slavināšanu ar dziedāšanu un dejām (ar ko ļoti atgādina 16. gadsimtā Bengālijā dibināto sankirtanas kustību, ko dibinājis Šri Čaitanja). 5
Visu pasaules hasīdu kustības priekšgalā stāv Ļubaviču rebe – viņu visu garīgais skolotājs un aizgādnis. Pēc kārtas septītais Ļubaviču rebe bija Menahens–Mendls Šneiersons (1902–1994), kurš guva milzīgus panākumus jūdaisma atdzimšanā pēc Otrā pasaules kara.
Savas dzīves pēdējos gados viņš esot nepārtraukti pieminējis drīzu Mošiaha (Mesija, kam jāatnes visai cilvēcei garīgā atbrīvošana). Piemēram, 1991. gada pavasarī viņš teicis: “Dzīvojiet tagad Jaunajā laikmetā. Runājiet par to. Vērīgi uzlūkojiet ikvienu katru mūsu pasaules detaļu un iedomājieties, kāda tā būs tajos laikos. Esiet šeit. Ne tikai paātriniet tā atnākšanu, bet arī gatavojieties pieņemt tā labumu.”