Franks Gordons: Vājināt Latviju var arī “bez tankiem” 26
Globāli respektētā Vācijas nedēļas laikraksta “Der Spiegel” galvenā redaktora vietnieks Dirks Kurbjuveits savā kārtējā apskatā “Die Lage” (Stāvoklis) jautā, vai lasītājam nešķiet, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins iejaucas arī viņa dzīvē – tāpat kā gadījies pašam Kurbjuveitam, kurš, lasot ziņas no Sīrijas, jūt, ka Putins vēršas “pret mums, Rietumiem, Eiropu, Vāciju, tātad arī pret mani, kurš piederīgs visiem šiem veidojumiem”.
Dirks Kurbjuveits uzskata, ka Putins liek bombardēt Sīriju, lai vēl vairāk bēgļu dodas uz Eiropu un destabilizē turienes politisko kārtību. Putins labprāt konfliktē ar Turciju, lai turki reiz grieztos pie NATO pēc palīdzības, kas sašķeltu šo Rietumu aliansi, jo ne visi vēlas palīdzēt. D. Kurbjuveitam šķiet, ka Putins liek saviem iznīcinātājiem eskortēt vācu lidmašīnas “Tornado”, kas veic izlūklidojumus, un tas var iebiedēt pacifistiskos vāciešus. “Brīžiem,” raksta Kurbjuveits, “man ir tāda sajūta, it kā manu kaklu apvij cilpa, ko Putins mazliet pēc patikas rausta.” Jā, tāda šķērmīga sajūta, vai ne?
Putins liek nervozēt arī ASV prezidentam Barakam Obamam, kurš licis saprast, ka krievu uzlidojumi, atbalstot Bašara al Asada režīmu, vērtējami kā stratēģiska kļūda. Ja Krievija vēlas ilgstoši okupēt Sīrijas teritoriju, tas Krievijai maksātu dārgi, brīdina Obama un norāda, ka Asada režīms arī tagad kontrolē tikai vienu ceturtdaļu no Sīrijas. Nupat saskaņā ar ASV un Krievijas vienošanos Sīrijā stājies spēkā pamiers. Cilvēktiesību uzraudzības organizācija “Syrian Observatory for Human Rights” gan ziņo, ka jau pirmajā pamiera dienā kaujās nogalināti vairāk nekā 180 cilvēki, tomēr vismaz nedaudz karadarbība pierimusi. Cik ilgi?
Vladimirs Putins it visur jauc gaisu, tostarp Baltijas pievārtē. Šajā sakarā duras acīs žurnālista Jura Paidera komentārs laikrakstā “NRA”, kam dots virsraksts: “Dzīve Krievijas iebrukuma gaidās”. J. Paiders, kurš bija “Saskaņas” līdera Jāņa Urbanoviča līdzautors, sastādot Latvijai ne visai labvēlīgo grāmatu “Vēstures melnraksti”, konstatē: kopš brīža, kad Krievija anektēja Krimu, “mēs (Latvija. – F. G.) dzīvojam Krievijas uzbrukuma gaidās. Propagandas straume, kas plūst no lielākajiem Latvijas plašsaziņas līdzekļiem, uztur nemitīgu spriedzi. Tūlīt, tūlīt būs iebrukums,” sarkastiski smīkņā Paiders.
Viņš kliedē bažas par Krievijas kara lidmašīnu aizdomīgo tuvošanos Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem un skaidro: “Par to, ka izkļūt no Kaļiņingradas (bijušās Kēnigsbergas. – F. G.) apgabala Krievijas militārās lidmašīnas un karakuģi var tikai pa šauru neitrālo ūdeņu koridoru un neizbēgami pietuvināties vai nu Latvijas, vai arī Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem, laiku pa laikam atgādināja laikam tikai “NRA”.”
Ak vai, tikai “NRA” jūt līdzi nabaga krievu militāristiem, kuriem nākas streipuļot tai šaurajā koridorā…
Paideraprāt, par provokāciju uzskatāma ne tikai britu raidsabiedrības BBC filma “par Latgali”, bet arī domnīcas “RAND Corportaion” ziņojums par NATO militārās spēles rezultātiem, “no kuriem izriet, ka Krievijas un NATO militāra konflikta gadījumā trīsdesmit stundu laikā Krievijas tanki jau būs pie Tallinas rātsnama vai Gogoļa ielas Rīgā”. Te būtu jānorāda, ka “RAND” ik gadu nāk klajā ar gana kompetentām analīzēm, ko augstu vērtē daudzu valstu štābos.
Juris Paiders apgalvo, ka Krievijai militārs konflikts ar Baltiju neesot izdevīgs. Viņš izliekas nezinot, ka vājināt Latviju kā NATO dalībvalsti var arī “bez tankiem”, ar tādiem kā, piemēram, Illarions Girss. Tādu, var teikt, ir vesels slānis.
J. Paiders spriež, ka “Krievijas iejaukšanās Sīrijas konfliktā mainīja spēku līdzsvaru Tuvajos Austrumos. No Rietumu puses visai reālistisks scenārijs ir sodīt Krieviju, aizsākot jaunu auksto karu”. Cilpu raustītājam Putinam būtu prieks par šādu secinājumu.
(Raksts publicēts avīzē ”Laiks”/”Brīvā Latvija”)
