“Esam kara draudu priekšā”. Saruna ar Eināru Cilinski 18
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība) tika sodīts par nodomu. Uzzinājusi, ka viņš domā piedalīties 16. marta leģionāru piemiņas gājienā, valdības vadītāja Laimdota Straujuma uzrakstīja rīkojumu par Cilinska atcelšanu no ministra amata. Valdība savu “mundieri” nosargāja, bet varbūt tā nemaz nebija īstā manta, kas šajā brīdī jāsargā? Ar Eināru Cilinski pēc liktenīgās dienas sarunājās Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.
M. Antonevičs: – Palika iespaids, ka Nacionālā apvienība pārāk viegli piekāpās “Vienotības” un premjeres Laimdotas Straujumas lēmumam atbrīvot jūs no amata par līdzdalību 16. marta gājienā. Uzreiz sāka meklēt jaunu ministru…
E. Cilinskis: – Tas ir taktikas jautājums – kā partijai šajā situācijā vajadzēja reaģēt, un varbūt man nav īsti korekti to vērtēt. Manuprāt, Nacionālajai apvienībai nevajadzēja iet prom no valdības, tāpēc loģiski, ka tiek meklēts jauns ministrs. Īpaši vilcināties nevajadzētu, jo ir daudz iesāktu darbu, kurus nevajadzētu atstāt novārtā.
– Runa ir par to, vai nevajadzēja “koalīcijas partneriem” stingrāk parādīt politisko stāju.
– Līdzdalība 16. marta pasākumos bija katra NA biedra brīva izvēle, partija to nevienam neuzspieda.
V. Krustiņš: – Vai abas pārējās NA ministres – Baiba Broka un Dace Melbārde – piekrita valdības nostājai, ka 16. martā ministri nav tiesīgi iet pie Brīvības pieminekļa? Kā viņas balsoja?
– Valdībā balsošana nenotiek, bet ministri var pieteikt iebildumus. Tieslietu ministre Baiba Broka nepiedalījās šajā sēdē.
– Pēc “Latvijas Avīzes” lasītāju atsauksmēm var spriest, ka jūsu nostāja ir aizkustinājusi daudzus cilvēkus. Varbūt jums tas bija individuāls lēmums, tomēr tas ir arī politisks solis un daudzi to ir novērtējuši. Man bija saruna ar kādu kungu, kurš bija pārliecināts, ka nākamajā gadā jums par līdzdalību 16. marta gājienā no amata vairs nebūs jāatsakās, jo tad pie varas būs nacionāla valdība.
– Ja es nebūtu gājis, arī tas būtu politisks solis, tikai pretējā virzienā. Es tiešām pēdējās dienās esmu saņēmis lielu atbalstu, un šķiet, ka mana rīcība ir atstājusi lielāku iespaidu, nekā es pats iepriekš biju iedomājies. Paldies “LA” lasītājiem par novēlējumiem, taču Nacionālajai apvienībai ir smagi jāstrādā, lai palielinātu ietekmi un piesaistītu profesionālus cilvēkus, kas varētu kandidēt uz amatiem. Saprotu, ka politiķa karjera ne vienmēr ir vilinoša un profesionālis, kurš iestājas partijā, daudzu acīs uzreiz zaudē savu profesionalitāti, tomēr bez viņiem mēs labu un efektīvu valdību nevarēsim izveidot.
– Kādi ir secinājumi, kurus jūs un NA izdarījuši pēc pēdējā laika notikumiem?
– Secinājumi ir ļoti nopietni. Šobrīd mēs faktiski esam kara draudu priekšā, kas liek mainīt attieksmi pret daudziem jautājumiem, pirmkārt, aizsardzību un mediju politiku. Putina režīms ir izstrādājis jaunu kara stratēģiju, kurā tiek izmantota “pseidoarmija”, kam paralēli tiek konstruēta alternatīva realitāte. Tas, ko rāda Krievijas televīzijas, vairs nav vienkārši meli, bet tāda kā izrāde, kurā atrodams gan scenārijs, gan dekorācijas, gan iestudēti notikumi, gan to skaidrojums. Domāju, ka Latvijai šajā izrādē nav jāpiedalās un, kamēr Krievija ir agresorvalsts, tās televīziju retranslācija ar īpaša likuma palīdzību uz laiku būtu jāpārtrauc. Arguments, ka kaut kur internetā to tik un tā varēs atrast, neiztur kritiku, jo spraugas vienmēr varēs atrast, bet tas nav iemesls bezdarbībai. Ir nepieciešams pārskatīt arī mūsu aizsardzības doktrīnu. Protams, mēs paļaujamies, ka NATO mūs aizstāvēs, taču ar steigu ir jāpalielina aizsardzības finansējums. Es nesaku, ka vienā rāvienā jāsasniedz divi procenti no iekšzemes kopprodukta, bet tas ir mērķis, uz kuru tiekties. Jāpārskata zemessardzes loma. Mēs nevaram strauji atgriezties pie obligātā divu gadu militārā dienesta, bet var veidot militārās apmācības nometnes, kurās jaunieši izietu apmācību. Vēl viens nozīmīgs solis – darbs pie Latgales attīstības programmas, ko sāka iepriekšējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Spūdžs. Ir arī jāvērtē, vai mums šobrīd ir tik svarīga fiskālā disciplīna. Varbūt papildu finansējums aizsardzībai, izglītībai un latviskai kultūrai ir svarīgāks valsts nākotnei.
VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT
