Cildinot godavīru – ievērojamajam politiķim Paulam Šīmanim šogad – 140 0
Pirms 140 gadiem – 1876. gada 17. martā – Jelgavā piedzima Pauls Šīmanis – vīrs, kurš pārstāvēja Latvijas vācbaltu kopienu Satversmes sapulcē un visās četrās starpkaru Latvijas Saeimās. Tuvojoties jubilejai, šodien Saeimā un rīt Rīgas domē notiks iepazīšanās ar britu pētnieka Džona Haidena monografiju “Pauls Šīmanis. Minoritāšu aizstāvis”, ko latviski tulkojis Pēteris Bolšaitis un krieviski – Roalds Dobrovenskis.
Darbodamies kā Saeimas vācbaltiešu frakcijas vadītājs un no 1919. līdz 1933. gadam būdams dienas laikraksta “Rigasche Rundschau” izdevējs un galvenais redaktors, P. Šīmanis norobežojās no konservatīvajiem Baltijas baroniem, kuri nekādi negribēja samierināties ar savu privilēģiju zaudēšanu un latviešu tautas pašnoteikšanos savā nacionālajā valstī. Taču Šīmanis reizē bija arī pārliecināts un konsekvents Latvijas mazākumtautību – vācbaltiešu, ebreju, krievu, poļu – tiesību aizstāvis, īpaši kultūras jomā. Visu mūžu viņš bija nelokāms boļševisma pretinieks un tikpat dedzīgi vērsās pret nacistiskās ideoloģijas augošo ietekmi vācbaltiešu vidū, tāpēc 1933. gadā aizgāja no “Rigasche Rundschau” vadības. Tajā laikā Šīmanis ārstniecības nolūkos devās uz Vīni, kur palika līdz 1938. gada “anšlusam”, kad Hitlers iekļāva Austriju savā totalitārajā Lielvācijā.
1938. gadā P. Šīmanis atgriezās Latvijā. Kad pēc Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas Hitlers lika vācbaltiešiem atstāt Latviju un apmesties Polijai atņemtajos novados, Šīmanis atteicās sekot “fīrera” rīkojumam. “Baigo gadu” viņš pārcieta, būdams pensionārs, taču savu memuāru uzmetumā ar riebumu aprakstīja padomju okupantu ieviesto spaidu un represiju režīmu.
Kad Lielvācijas karaspēks 1941. gada 1. jūlijā ienāca Rīgā, Šīmanim, kas jau bija diezgan vārgs, “tika piemērots mājas arests”. Savā Pārdaugavas mājā viņš 1943. gadā deva patvērumu manai tautietei Valentīnai. Savā grāmatā “Ardievu, Atlantīda!” Valentīna Freimane raksta par P. Šīmaņa pašaizliedzīgo rīcību – patiesu varoņdarbu.
Pauls Šīmanis nomira 1944. gada 23. jūnijā. Vērts atgādināt, ka vācu okupācijas laikā pie Šīmaņa atkārtoti viesojās Pauls Kalniņš – kādreizējais ilggadējais Latvijas Saeimas priekšsēdētājs, kurš bija viens no pretestības organizācijas – Latvijas Centrālas padomes – vadītājiem.
Latvijai lojāls demokrāts, taisnīgs un godprātīgs – tāds bija Pauls Šīmanis. Viņš pelnījis atmiņu un cieņu.
