Cīkstonis ar mākslu sirdī 0
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 9. jūlijam apskatāma izstāde “Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula”.
Viena mākslinieka liela retrospektīva darbu izstāde vienmēr ir stāsts par radošo evolūciju un to, kā no svešu stilu atdarināšanas pakāpeniski top patstāvīga vizuāla izteiksmes maniere, vai retos gadījumos – pat jauna mākslas valoda. Dabiski, ka mākslas izstādē galvenā uzmanība tiek fokusēta uz pašiem darbiem, kurus kuratori un izstādes iekārtotāji rūpīgi sašķiro un izkārto atbilstoši hronoloģiskai periodizācijai, tematikai vai citiem klasifikācijas principiem. Tomēr vienmēr paliek jautājums – ko darīt ar pašu mākslinieku kā dzīvu sava laika cilvēku un kā personību, kas radīja visu šo mākslu? Kā izstāžu zālē ienest radītāja domas, emocijas, šaubas un neviennozīmīgus lēmumus, bez kuriem nevar iedomāties nevienu no mums? Šķiet, ka Romana Sutas mākslai veltītajā izstādē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Lielajā zālē atrasta universāla formula, kā savienot mākslinieka garu un miesu.
Jo tālāk no mūsdienām, jo sliktāk pagātnes miglā mēs varam saskatīt cilvēku dzīves aprises. Tomēr mūsu prāts vienmēr palīdz aizpildīt ar pieņēmumiem un ilūzijām to, kas mums ir neredzams vai nezināms. Tādējādi ne tikai mākslinieka, bet jebkura cilvēka dzīve pārstāstījumā kļūst par biogrāfijas autora subjektīvu faktu atlasi un interpretāciju. Romans Suta šajā gadījumā ir ļoti īpatnēja figūra, kura jau laikabiedru acīs bija apaugusi ar leģendām un anekdotēm. Paša mākslinieka stāsti par savām avantūrām un heroiskiem piedzīvojumiem vēl vairāk nostiprināja Sutas ekstravaganto un skandalozo tēlu nākotnes paaudžu priekšstatos. Bet, neskatoties uz bravūras bruņām, kurās Suta sevi ietērpa, viņa dzīvesstāstu nevar uztvert arī bez traģiska rūgtuma piegaršas. Abas šīs puses parāda skatītājiem Sutu kā dzīvu cilvēku, mākslinieku un traģikomisku personāžu.
Ekspozīcija paveras skatītāja priekšā kā aizraujoša grāmata, kur ilustrācijas un teksts papildina viens otru. Liela Sutas dzīves gājuma siena sniedzas caur visu zāli, ļaujot ne tikai ieraudzīt mākslinieka ārkārtīgi plašo darbības diapazonu, bet, aplūkojot mākslas darbus, katru brīdi ir iespēja ieraudzīt tos četrdesmit astoņu gadu garas dzīves kontekstā. Pārējo telpu aizņem gleznas un grafikas, sagrupētas tematiskās sadaļās, izvairoties no hronoloģiska stingruma un drīzāk veidojot sižetiskus blokus, kas brīvi pārplūst cits citā.
Kādam dzīve ir teātris, bet Sutam dzīve bija cirks, un viņš pats brīžiem atgādināja varenu cīkstoni vai neveiksmīgu skumjo klaunu. Turklāt cirks bija viena no pirmajām bērnības aizrautībām, kas varbūt iesēja Sutiņa sirdī nepārvaramo mīlestību pret brīvību, protestu, krāsainību, risku un tieksmi pārsniegt cilvēka spēju robežas, kā arī patiku gleznot kompozīcijas ar klauniem un akrobātiem. Paralēli seko stāsti par Sutas palaidnībām, aizdedzinot tēva šķūni vai ar paštaisītu karuseli iemetot kaimiņu puikas pāri žogam upītē. Tālāk, mācoties Rīgas pilsētas mākslas skolā, pirmie mēģinājumi reālistiski tvert cilvēku sejas un figūras un pirmais dramatiskais likteņa lūzums – Pirmais pasaules karš un pārcelšanās uz mākslas skolu Penzā. Iepazīšanās ar vairākiem latviešu māksliniekiem, kuri dažus gadus vēlāk kļūs par Rīgas mākslinieku grupas kodolu, un aizraušanās ar franču modernistu mākslu. Arī Sutas darbos parādās jaunā bēgļu un strēlnieku tēma – traģisks noskaņojums, drūmas krāsas, cilvēku ķermeņu lauztie stūrainie silueti, sieviešu lakatiņi kā gotiskas smailarkas tiecas pie Dieva, sāpes un lūgšana. Bet fragmenti no Sutas stāstiem par to, ka viņš rozā apakšbiksēs mēģinājis pāriet robežu, vai arī kā Petrogradā trīs dienās restorānā nodzēris miljonu, pārvērš visu par farsu.
Sākot ar Rīgas mākslinieku grupas periodu, kura laikā Suta pēc būtības stabili nostājās uz modernisma sliedēm, var apskatīt veselu galeriju ar meistarīgiem kubistiskiem darbiem, kuri arī liecina par mākslinieka labo erudīciju modernās mākslas jautājumos, jo Suta neizmantoja vienkārši kanoniskus kubisma principus, ko radīja Pikaso un Braks, bet centās sekot līdzi arī citu mākslinieku aktuālajiem eksperimentiem ar dabas formu ģeometrizāciju.
Vairākās sadaļās, kur parādās Sutas iecienītie sižeti ar zirgiem, šahu, krogiem, masku un zaļumballēm, spilgti parādās viņa grafiķa talants, spēja uztvert līniju kā psiho-fizioloģisku pārdzīvojumu. Īpaši kaligrāfiski veiklos un kompozicionāli brīvos tušas zīmējumos viņš sasniedzis augstāko meistarību. Nav pārsteigums, ka viņš bija ne tikai viens no Grafikas biedrības dibinātājiem, bet arī no viņa privātstudijas iznākusi vesela plejāde ievērojamo Latvijas grafiķu.
Atsevišķa zāle veltīta Sutas darbiem teātrī. Vairākas kostīmu skices un dekorācijas eksponētas kā īsti skatuves maketi, kas funkcionē vienlaikus kā izstādes objekti un bērnu interaktīvas spēles. Bet hronoloģiski un dramaturģiski izstāde beidzas ar Sutas darbiem kino un dažiem fragmentiem no filmām, kurām viņš veidoja dekorācijas un kostīmus. Līdzās kinokadriem simboliski izveidota neliela ekspozīcija par pēdējiem kadriem paša Sutas dzīvē. Tie saistīti ar darbu Tbilisi kinostudijā, arestu par it kā pārtikas kartīšu viltošanu un piespriestā nāves soda izpildīšanu pēc deviņiem mēnešiem. Dokumentu kopijas no Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīva katram ļauj sajusties nedaudz kā pētniekam un pašam mēģināt rekonstruēt pēdējos mākslinieka dzīves gadus. Personiskās lietas mapes vāks, Sutas pirksta nospiedumi, saraksti ar apsūdzētajiem, kuros Sutas vārdam pretī stāv četri krievu burti “ВМН-Р” (augstākais soda mērs – nošaušana) un pēdējā Sutas fotogrāfija, no kuras raugās nevis ieslodzītais, bet cīkstonis un viņa uzrautā uzacs liecina par gatavību jaunam izaicinājumam.
Uzziņa
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) līdz 18. jūnijam apskatāma vērienīgā, R. Sutas 120. jubilejai veltītā projekta otrā daļa, kas atvēlēta mazāk apzinātai viņa radošā mantojuma daļai – lietišķajai mākslai un dizainam.
Projekta kuratores: Dr. art. Nataļja Jevsejeva, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja, Inese Baranovska, DMDM vadītāja, Dace Ļaviņa, DMDM Keramikas un porcelāna kolekcijas glabātāja; izstādes iekārtotāji: Anna Heinrihsone, Kristians Brekte.
Īpaši šim projektam LNMM radīts mobilais ceļvedis, kas kā atsevišķa sadaļa pieejams mobilajā aplikācijā “Mākslas muzejs” latviešu, angļu un krievu valodā.
