Olafs Zvejnieks: Baltijas valstis joprojām atrodas ar Baltkrieviju un Krieviju kopīgajā elektroenerģijas tīklā 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš 22. maija Latvija ne tikai nesaņem, bet vairs pat nevar saņemt Krievijas elektroenerģiju. Un nekas īpašs nav noticis.
Faktiski tas notika pat ātrāk un nesāpīgāk, nekā varētu gaidīt. Svētdien parādījās ziņa, ka pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas–Latvijas, Kaļiņingradas–Lietuvas un Krievijas–Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports. Iemesls – Krievijas elektroenerģijas piegādātājs “Inter RAO” vairs nevar saņemt maksājumus, jo iekļauts starptautisko sankciju sarakstos.
Tieši tādēļ ziemeļvalstu elektroenerģijas birža “NordPool”, vieta, kur lielāko daļu importētās enerģijas iepērk gan Latvija, gan pārējās Baltijas valstis un Somija, apturējusi tirdzniecību ar “Inter Rao” norēķinu risku dēļ. Tā kā lielāko daļu importa elektroenerģijas Baltijas valstis jau sen pērk “NordPool” biržā un tikai 16% no elektroenerģijas pērn nopirkts Krievijā (šī gada piecos mēnešos – 10%), tad Krievija pat nemēģina izdomāt kaut kādus “norēķinus rubļos”, lai nākotnē nodrošinātu šādus maksājumus. Nav jēgas, jo skaidrs, ka nepieciešamos 10 vai 16 procentus elektroenerģijas Baltija atradīs ziemeļvalstu biržā.
Te gan būtu vērts atzīmēt, ka, neskatoties uz komerciālo attiecību pārtraukšanu, Latvija un abas pārējās Baltijas valstis turpina atrasties Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas kopīgajā elektroenerģijas tīklā BRELL. Tostarp tas nozīmē, ka tīkla sprieguma un frekvences stabilitāti turpina nodrošināt visas minētās valstis kopā. Lai pilnībā atslēgtos no BRELL tīkla, Latvijai ir nepieciešamas savas sinhrono kompensatoru stacijas – tā saucas iekārtas, kas nodrošina minēto tīkla sprieguma un frekvences stabilitāti. To pagaidām nav.
VAS “Augstsprieguma tīkls” iepirkuma procedūru trim šādām iekārtām, kuru kopējā cena nedaudz pārsniedz 100 miljonus eiro, pirmo reizi izsludināja vēl 2019. gadā, tad to atcēla, citādi interpretēja noteikumus un sludināja vēlreiz, un tagad šī procedūra ir apstrīdēta.
Kopumā šis process sāk nedaudz atgādināt VAS “Pasažieru vilciens” daudzgadīgo elektrovilcienu iepirkuma sāgu, kamēr Igaunija jau būvē pamatus pirmajai stacijai, bet Lietuva pabeigusi publisko iepirkumu un noslēgusi līgumu par projektēšanu.
Tomēr eksperti teic, ka taisnība ir arī tā, ka patiešām kritiski sinhrono kompensatoru stacijas nepieciešamas tīkla stabilitātes nodrošināšanai tad, kad elektrobilancē ir liels atjaunojamo resursu elektroenerģijas daudzums, proti, saules un vēja enerģijas. Latvijai pagaidām tādu ir maz, tādēļ nekāda katastrofa nenotikšot pat tad, ja Krievija tuvākajās dienās fiziski atslēgtu Baltijas valstis no BRELL tīkla. Nekādu paziņojumu šajā jomā nav, bet, ņemot vērā kritiski sliktās starpvalstu attiecības un iracionālos Krievijas pēdējā laika politiskos lēmumus, nebūšot arī nekāds pārsteigums, ja tā notikšot – kaut vai tikai tāpēc, lai ieriebtu un radītu problēmas.
Kā dzīvosim turpmāk? Kopumā esam samērā labi sagatavojušies tam, ka Krievija un Baltkrievija vairs nevarēs vai negribēs mums piegādāt elektroenerģiju. Negribu apgalvot, ka tas mums būs izdevīgi, jo Latvijai kā elektroenerģijas pircējam ir izdevīgi, ka tā var izvēlēties starp vairākiem iespējamajiem piegādātājiem un pirkt tur, kur izdevīgāk. Taču arī nekāda traģēdija notikusi nav – pirmdien, pirmajā darba dienā, kad vairs nesaņemam Krievijas elektrību “NordPool” biržā, vērojamās elektroenerģijas cenas otrdienai būtiski neatšķiras no pagājušās nedēļas darba dienu cenām, notiek tikai ikdienišķas cenu svārstības.
Šajā laikā, kas pagājis, kopš tika pieņemts politisks lēmums atslēgties no BRELL tīkla 2025. gada sākumā un sinhronizēt elektrotīklus ar ziemeļvalstu un Eiropas tīkliem, visu Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori ir spēruši nozīmīgus soļus, lai integrētos Eiropas elektroenerģijas sistēmā. Baltijas energosistēmai šobrīd ir četri starpsavienojumi ar Eiropas energosistēmām ar kopā uzstādīto jaudu 2200 MW, kas atbilst pusei no Baltijas elektroenerģijas maksimālās patēriņa jaudas ziemā.
Jāatgādina, ka gan Latvija, gan pārējās Baltijas valstis daļu nepieciešamās elektroenerģijas saražo pašas. Papildu starpsavienojumu infrastruktūras izbūvei operatori ir integrējuši Baltijas valstu elektroenerģijas tirgu vienotajā Eiropas elektroenerģijas biržu sistēmā, tādējādi nodrošinot piekļuvi milzīgajam Eiropas elektroenerģijas tirgum. Tādēļ mēs jau šobrīd esam praktiski gatavi atslēgšanai, un pilnīgi iespējams, ka tiks īstenots nesenais politiskais uzstādījums atslēgties no BRELL tīkla agrāk par 2025. gadu. Nav pilnībā izslēgts, ka tas var notikt pat tuvākajā laikā. Un tas tikai vēlreiz aktualizē nepieciešamību mums pašiem krasi palielināt elektroenerģijas ražošanu.
